Iesaki rakstu:

16 000 eiro liels ziedojums Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS) no Latvijas ebreju draudžu un kopienu padomes priekšsēdētājam Arkādijam Suharenko daļēji piederošās Rietumu bankas diviem vecākajiem vicepezidentiem var tikt uzskatīts par pēdējo politisko šķēršļu nogludināšanu tā dēvētā ebreju īpašumu jautājuma politiskai atrisināšanai, pret ko ZZS pēdējos gados bijusi noraidoša.

Jautājums par ebreju kopienai pirms holokausta piederējušo vērtīgo nekustamo īpašumu atdošanu vai kompensēšanu neesot apspriests ne valdības veidošanas gaitā neformālās sarunās, ne tiekoties ar vietējiem šī jautājuma lobistiem vai ārvalstu pārstāvjiem, Pietiek apgalvo ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis.

Viņam neesot izskaidrojuma, kādēļ vienā dienā - 14. novembrī katrs pa 8000 eiro ZZS atvēlējuši divi Rietumu bankas valdes locekļi - Dmitrijs Piškins un Ruslans Stecjuks, bet jebkādu saistību ar centieniem iegūt zaļo zemnieku labvēlību ebreju īpašumu jautājuma sakārtošanai Brigmanis "kategoriski noraida".

Tomēr Brigmaņa izteikumi par ZZS pozīciju, ja jautājums nonāks politiskajā dienaskārtībā un par to būs jālemj valdībai vai Saeimai, kļuvuši pielaidīgi. Iepriekš, kad jautājumu ASV diplomātiskā spiediena dēļ ar īpašu Saeimā virzītu likumu centās nokārtot Aigara Kalvīša valdība, ZZS frakcija to neatbalstīja. Tagad Brigmanis, saglabājot atkāpšanās ceļus, stāsta, ka zaļo zemnieku frakcija 12. Saeimā ieguvusi vairākus jaunus deputātus un "jaunie nav ar pielāgojušos viedokli", tādēļ viņš nevarot galvot, kāds būtu atsevisķu deputātu lēmums. "Es esmu ļoti tolerants pret ebreju tautu," saka Brigmanis.

Piškins un Stecjuks ir vecākie viceprezidenti bankā, kuras līdzīpašnieks un padomes priekšsēdētāja vietnieks ir Arkādijs Suharenko (attēlā pa vidu). Viņš vienlaikus ir arī Latvijas ebreju draudžu un kopienu padomes priekšsēdētājs un jau daudzus gadus aktīvākais ebreju īpašumu jautājuma lobētājs, tostarp arī tiešos kontaktos ar politiķiem un viedokļu līderiem.

Pēdējos mēnešos šis nav pirmais ar Rietumu banku un Suharenko tieši saistīts ziedojums politiskajām partijām, kas ļauj domāt par ebreju īpašumu jautājuma drīzu aktualizēšanu. Pats Suharenko 10 000 latu (aptuveni 14 000 eio) ZZS noziedoja pērnajā augustā. Vēl 16 000 eiro no Suharenko kabats ieripoja Vienotības kasē šogad martā un tikpat liela summa opozīcijā esošās Saskaņas kasē šā gada janvārī. Vēl 10 000 eiro Saskaņai šā gada aprīlī noziedoja cits Rietumu bankas valdes loceklis - Renāts Lokomets.