Iesaki rakstu:

Pilsoniskā savienība (PS) līdz pēdējam brīdim vilcināsies iesaistīties Vienotības dibināšanā, nogaidot, kādu lēmumu pieņems aizejošais Valsts prezidents Valdis Zatlers – dibināt jaunu partiju vai pievienoties Vienotībai. Tāds iespaids palika pēc sestdien notikušā PS kongresa, jo lēmumu par reorganizāciju partija varētu pieņemt kopsapulcē tikai dažas dienas pirms Vienotības dibināšanas kongresa 6. augustā. Tomēr viena no PS līderēm Sandra Kalniete Pietiek uzsvēra, ka neredz nevienu PS liela mēroga politiķi, kurš varētu pāriet uz Zatlera jaunveidojamo partiju, ja viņš tomēr neizlemtu pievienoties Vienotībai. Kalniete tomēr cer uz Zatlera pievienošanos Vienotībai tās līdera statusā, kā arī, ka prezidents sev līdzi atvedīs „Zatlera zvaigžņu iesaukumu”. 

Ja Zatlers izlemtu pievienoties Vienotībai, smagu kritienu varētu piedzīvot Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa, kura līdz nesenam laikam plānoja dibināšanas kongresā pacīnīties ar premjeru Valdi Dombrovski par partijas priekšsēdētāja amatu. Avoti Vienotības iekšienē prognozē, ka reitingu mērījumi parādīs – Āboltiņa ir viena no nepopulārākajām šī politiskā spēka pārstāvēm, tādēļ viņai varētu neatrasties vieta ne uz Vienotības priekšvēlēšanu plakātiem, ne starp vēlēšanu sarakstu pirmajiem numuriem. No Zatleram tuvu stāvošiem cilvēkiem Pietiek zināms, ka Rīgas pilī apzinās - Āboltiņa Valsts prezidenta vēlēšanu aizkulisēs, iespējams, ir spēlējusi dubultu spēli, neizdarot visu publiski solīto, lai viņš tiktu pārvēlēts, bet pati cerot kandidēt uz šo amatu atkārtotu vēlēšanu gadījumā. Vienotības iekšienē tiek runāts par nepieciešamību „restartēties”, tādēļ ar vai bez Zatlera atnākšanas visticamāk beidzies esot Āboltiņas politiskā padomnieka, par Vienotības „kasieri” dēvētā Edgara Jaunupa veiksmes stāsts.

Ja Zatlers pievienotos Vienotībai, viņš tiek saskatīts kā apvienotās partijas priekšsēdētājs un pirmais numurs sarakstā Rīgā vai Vidzemē. „Zatleram pašam jāvēlas veicināt Vienotības kopējo jaudu, jāgrib kopējiem spēkiem dot paātrinājumu valsts attīstībai. Ja viņš sapratīs, ka tieši Vienotība ir pareizā izvēle, tad pārējais viņam būs. Viņš tad būs Vienotības līderis. Ir tikai pašam jāpiekrīt,” par aizejošā Valsts prezidenta iespējamo pievienošanos Vienotībai Pietiek izteicās PS līderis Ģirts Valdis Kristovskis.

Kalniete Pietiek pauda viedokli, ka Vienotības saraksti uz Saeimas ārkārtas vēlēšanām jāveido pēc principa, ka tajos priekšroka tiek dota tiem kandidātiem, kas izpelnījās vēlētāju uzticību pērnā oktobra vēlēšanās, rezervējot vietas „Zatlera zvaigžņu iesaukumam”. Kā redzamākais starp iespējamiem Zatlera līdzgaitniekiem minēts bijušais ģenerālprokurors Jānis Maizītis.  

Tieši ar aprēķinu, ka aizejošais prezidents Valdis Zatlers varētu tomēr izšķirties veidot pats savu partiju, nevis pievienoties Vienotībai, kā tas viņam ir piedāvāts, daļēji izskaidrojams PS valdes locekļa Dāvja Stalta un divu viņa domubiedru Jāņa Bordāna un Ievas Brantes paziņojums par drīzu izstāšanos no PS, dibinot biedrību Demokrātiskie patrioti. Stalts Pietiek neslēpj, ka labprāt pievienotos Zatleram, ja viņš veidotu savu partiju, un tādā gadījumā, viņaprāt, no PS un pārējām divām Vienotības partijām aicinājumam sekotu vēl citi.

To, ka „prezidenta nepārvēlēšana ir mainījusi politisko situāciju” un „Zatlera izvēle būs spēcīgs faktors”, savās runās sestdien vairākkārtīgi uzsvēra arī PS līderi Ģirts Valdis Kristovskis un Sandra Kalniete. Tomēr Kalniete Pietiek noraidīja radušos iespaidu, ka PS varētu koriģēt savu lēmumu par likvidāciju un iesaistīšanos Vienotības dibināšanā, ja Zatlers izlemtu nepievienoties šai jaunajai partijai, bet dibināt savu.

Iespaidu, ka PS atstāj „B variantu” gadījumam, ja Zatlers iet savu ceļu, radīja gan Kristovska uzsvērti diplomātiskā retorika attiecībā pret aizgājējiem, tā it kā paturot iespēju iet to pašu ceļu, gan PS reorganizācijai nospraustais laika rāmis. Proti, lai jauno partiju Vienotība varētu juridiski nodibināt, paturot šo nosaukumu, jālikvidējas visām partiju apvienību Vienotību veidojošajām partijām, vienlaikus lemjot par dalību Vienotībā. PS par to lems kopsapulcē 14. jūlijā, bet tajā saskaņā ar statūtiem jāpiedalās vairāk nekā pusei visu partijas biedru.

Jau sestdien partijas kongresa kuluāros tika spriests, ka šo kvorumu visticamāk neizdosies savākt, jo PS ir vairāk nekā 600 biedru. Daudzi no tiem ir ārzemēs dzīvojošie latvieši, vēl daudzi pārstāv reģionālās nodaļas, kur attieksme pret apvienošanos ar Jauno laiku un Sabiedrību citai politikai ir neviennozīmīga. Ja kopsapulce nesavāks kvorumu, 15 dienu laikā iespējams sasaukt atkārtotu, uz kuru vairs neatteiktos prasība par noteikta biedru skaita piedalīšanos. Šī kopsapulce varētu notikt 30. jūlijā – tieši nedēļu pirms 6. augustā plānotā Vienotības dibināšanas kongresa.