Iesaki rakstu:

Nacionālās lidsabiedrības airBaltic padomes sēde trešdien nav lēmusi par jautājumiem, kas saistīti ar airBaltic auditu, preču zīmēm un valstij neizdevīgo lidsabiedrības akcionāru līgumu, jo lidsabiedrības vadītājs Bertolts Fliks padomei sniedzis nepilnīgu informāciju. Līdz ar to nolemts sasaukt jaunu padomes sēdi 28.februārī, turklāt ierasties uz to aicināti arī airBaltic revidenta, auditorfirmas PriceWaterhouseCoopers pārstāvji.

Iemesls padomes sēdes pārcelšanai bijis tas, ka airBaltic valde, kuru vienpersoniski pārstāv Fliks, lidsabiedrības padomei sniegusi minimālu informāciju par viņam pieprasītajiem jautājumiem, Pietiek trešdien atzina lidsabiedrības airBaltic padomes priekšsēde, ar Ventspils mēra Aivara Lemberga ietekmi saistītā Santa Glāzniece. Viņa airBaltic padomē pārstāv valstij piederošo lidsabiedrības kapitālu (52,6%).

Pēc Glāznieces sacītā, „mēs sasaucām jaunu padomes sēdi tāpēc, ka mēs gribam padomes sēdē redzēt arī airBaltic revidentu. Turklāt valdes sagatavotie dokumenti uz padomi nebija sagatavoti tā, kā tas tika prasīts”.

Jautāta, vai no tā izriet, ka Fliks padomi vazājis aiz deguna un nebija iesniedzis visus tās pieprasītos dokumentus, tāpēc padomes sēde pārcelta, Glāzniece atzina: „Tā informācija, ko valde piedāvāja, tā bija, nu, minimāla, mēs gribam redzēt vēl daudz papildu dokumentu un gribam arī uzklausīt revidentu, lai viņi nāk un pastāsta par savu atzinumu.”

No Glāznieces teiktā izrietēja, ka nepietiekamu informāciju Fliks sniedzis gan par jautājumiem, kas attiecas uz darījumu, ar kuru 2009.gada beigās visi airBaltic zīmoli nonāca Flikam piederošās lidsabiedrības 47,2% īpašnieces Baltijas aviācijas sistēmas īpašumā, gan par iespējām grozīt valstij neizdevīgo airBaltic akcionāru līgumu, gan par lidsabiedrības finanšu situāciju.

Pietiek jau rakstīja, ka airBaltic padome ir vienīgā institūcija, ar kuras starpniecību valsts var realizēt savas kā lielākā airBaltic īpašnieka intereses, jo valstij lidsabiedrības padomē ir trīs padomes locekļu vietas, bet BAS – divas.

Janvāra vidū ar satiksmes ministra Ulda Auguļa (ZZS) gādību kā valsts pārstāvji airBaltic padomē tika iecelta Glāzniece, politiķa Aleksandra Kiršteina (ZZS) dēls Gints Kiršteins un Raitis Tukāns.

Glāzniece pirms kļūšanas par lidsabiedrības padomes locekli strādāja ar vairākiem Ventspils ostas tranzīta uzņēmumiem saistītajā starpniekfirmā LSF Holdings, kurā 50% akciju pieder Lemberga bērniem Līgai un Anrijam.

Visas airBaltic piederošās preču zīmes - airBaltic, airBaltic.com, airBalticTravel.com, Baltic Taxi, BalticHotels, BalticMiles – nonākušas lidsabiedrības privātā īpašnieka, Flikam un Bahamu salās reģistrētai ārzonai piederošās BAS īpašumā un ieķīlātas par labu Latvijas Krājbankai un Lietuvas bankai Snoras. Kuluāros arī izskan, ka ar airBaltic jautājumu „sakārtošanu” nodarbojas Lembergs, kuram ir kontakti ar BAS kreditoru, Latvijas Krājbankas un Snoras lielāko īpašnieku, krievu miljardieri Vladimiru Antonovu. Tiesa, pēdējās dienās neoficiāli izskan, ka Lembergs ar Auguļa vadītās ministrijas rokām Flikam piederošajai BAS un firmas kreditoram Antonovam gatavojot „nepatīkamus” pārsteigumus.

BAS un tai piederošās airBaltic preču zīmes jau pērn decembrī ieķīlātas par labu Krājbankai un Snoras.