Iesaki rakstu:

Viens no iemesliem, kādēļ Kultūras ministrija (KM) runā par papildu finansējuma nepieciešamību Gaismas pils būvniecībai, tiek saistīts ar vēlmi objekta infrastruktūras būvdarbus piešķirt būvkompānijai Merks, kura konkursā par projekta infrastruktūras būvdarbiem iesniegusi visdārgāko piedāvājumu. Kā liecina Pietiek rīcībā esošā neoficiālā informācija, liela loma Merks interešu lobēšanā esot Gaismas pils projekta sabiedriskajiem uzraugiem – sabiedrībai par atklātību Delna.

Kā norāda atsevišķi avoti, Gaismas pils infrastruktūras būvdarbi aizkavējušies KM neizlēmības un Delnas „šantāžas” dēļ, jo KM šovasar kavējās ar konkursa izsludināšanu, bet pēc tam Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) aizliedza slēgt līgumu ar konkursa uzvarētāju.

Jau uzreiz pēc IUB nelabvēlīgā lēmuma KM paziņoja, ka nākamo saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu iesniedzis Merks, kas piedāvā darbus paveikt par 10,1 miljonu latu, bet tik dārgu būvniecību valsts nevarot atļauties.

Tomēr, kā izriet no Pietiek rīcībā esošām ziņām, pēdējās dienās arvien aktīvāk tiekot bīdīta ideja par papildu naudas prasīšanu nākamā gada budžetā, kas vedina domāt par ieceri infrastruktūras būvdarbus tomēr uzticēt Merkam.

Taču šāda izšķiršanās ir pretrunā ar savulaik Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) būvniecības sākumā lemto, ka Merks savas reputācijas dēļ nevar piedalīties šajā projektā.

Jāatgādina, ka Merks 2007.gadā tika diskvalificēts no LNB potenciālo būvnieku saraksta dēļ korupcijas skandāla Igaunijā. Toreiz Merks konkursā par tiesībām būvēt Gaismas pili startēja kopā ar savu mātes kompāniju Igaunijas Merko Ehitus, kuras augsta amatpersona tika aizturēta aizdomās par kukuļdošanu lielā apmērā.

Tieši korupcijas ēna bija iemesls, kādēļ Merks un Merko Ehitus tika diskvalificēti no tālākas dalības LNB būvniecības konkursā. Tagad Igaunijā tiesa nolasījusi notiesājošo spriedumu Merko Ehitus amatpersonām, konstatējot, ka Merko Ehitus ir veicis koruptīvus likumpārkāpumus, un piespriežot 300 000 eiro lielu naudas sodu.

Šāds fakts ir klajā pretrunā ar pirms LNB būvniecības parakstīto KM un sabiedrības par atklātību Delna līgumu, kura galvenais mērķis ir novērst negodīgu rīcību ar publiskajiem naudas vai mantiskajiem resursiem, kā arī ar uzticēto valsts varu vai publisko uzticību.

Līgums nosaka - ja piegādātājs vai tā apakšuzņēmējs pirms vai pēc projekta līguma parakstīšanas ir izdarījis pārkāpumu, pārkāpjot Pretkorupcijas deklarācijas noteikumus vai jebkurā citā veidā, tādējādi darot apšaubāmu savu kā piegādātāja godīgumu, pasūtītājam ir tiesības nekavējoties vienpusēji atkāpties no līguma.

Pietiek rīcībā nonākusī informācija ļauj secināt, ka Delna, visiem iespējamajiem veidiem lobējot Merka piedāvājumu, iespējams, ir nonākusi asā interešu konfliktā. Proti, Delna, formulējot savu viedokli par sarunu procedūras iespējamību ar pašreizējiem ēkas būvniekiem, juridisko atzinumu lūgusi advokātu birojam Sorainen, kas nesen sniedza Delnai „bezmaksas juridiskās konsultācijas” fotoradaru lietā.

Delnu nav mulsinājis fakts, ka šis advokātu birojs ir sens Merka sadarbības partneris un jau 2008.gadā par spīti visām pretkorupcijas normām centās ielobēt būvfirmu Gaismas pils būvdarbu veikšanai.

Lai gan šoreiz Merks konkursā startē bez mātes kompānijas, tomēr notikumi Igaunijā liek apšaubīt būvfirmas atbilstību Delnas un KM līgumam, līdz ar to, pat ja KM izvēlētos slēgt līgumu ar Merks, to varētu tiesā apstrīdēt jebkura ieinteresētā puse, kas atkal pagarinātu LNB ēkas celtniecības laiku.

Jau tagad tiek apšaubīts, vai būvniekiem izdosies projektu paveikt līdz 2014.gada sākumam, kā tas paredzēts plānā, lai Gaismas pils būtu gatava, kad Rīgas būs Eiropas kultūras galvaspilsēta.