Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Ievērojamu lasītāju interesi izraisījuši Pietiek aprakstītie kādreiz kā "antifašista" zināmā Gazeta PIK izdevēja Jāņa Kuzina neveiksmīgie mēģinājumi iegūt Saeimas un Ministru kabineta pastāvīgo žurnālista akreditāciju, kas viņam atteikta "kompetentas iestādes viedokļa" dēļ. Šodien publicējam saraksti ar Valsts kancelejas direktoru Mārtiņu Krieviņu par līdz šim neskaidrajiem jautājumiem.

1) Ar kādu normatīvo aktu pamatojumu Jūs kā Valsts kancelejas direktors esat atteicis pastāvīgo žurnālista akreditāciju laikraksta Gazeta PIK žurnālistam Jānim Kuzinam (miniet, lūdzu, konkrētus normatīvos aktus).

Akreditācijas pieteikums ir atteikts atbilstoši Ministru kabineta 2006.gada 24.oktobra noteikumu Nr.870 "Kārtība, kādā tiek akreditēti masu informācijas līdzekļu žurnālisti un citi pārstāvji akreditētājinstitūcijā" 7. punktā noteiktajam, ka “7. Ja akreditācija netiek piešķirta, akreditētājinstitūcija izsniedz pamatotu rakstisku atteikumu. Atteikumu var apstrīdēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā<http://likumi.lv/ta/id/146726-kartiba-kada-tiek-akrediteti-masu-informacijas-lidzeklu-zurnalisti-un-citi-parstavji-akreditetajinstitucija#p-54457>.”

2) Kādu iemeslu dēļ šo pamatojumu Jūs neesat minējis, nosūtot minētajam J. Kuzinam akreditācijas atteikuma vēstuli?

3) Kādu iemeslu dēļ Jūs, atsakot minētajam J. Kuzinam akreditāciju, pretēji normatīvo aktu prasībām neesat norādījis uz iespējām šo administratīvo aktu pārsūdzēt?

Ņemot vērā, ka minētā informācija netika norādīta lēmumā, laikraksta Gazeta PIK žurnālists Jānis Kuzins atbilstoši Administratīvā procesa likuma 79.panta pirmajai daļai<http://likumi.lv/ta/id/55567-administrativa-procesa-likums#p-450638> to ir apstrīdējis.

4) Kādu iemeslu dēļ Jūsu vadītā Valsts kanceleja virza MK noteikumu grozījumus saistībā ar iespēju atteikt žurnālistu akreditāciju un pavadvēstulē min nepieciešamību pēc šādiem grozījumiem, ja tieši šajā laikā Jūs pats jau esat šādu akreditāciju atteicis?

Ministru kabineta 2006.gada 24.oktobra noteikumos Nr.870 "Kārtība, kādā tiek akreditēti masu informācijas līdzekļu žurnālisti un citi pārstāvji akreditētājinstitūcijā" 7.punktā akreditētājinstitūcijai piešķirtas tiesības atteikt akreditāciju. Grozījumus paredzēts izstrādāt, lai konkrēti definētu kritērijus šāda lēmuma pieņemšanai.

Paldies, bet neredzu atbildi pēc būtības uz 3. un 4. jautājumu. Tajos ir jautāts nevis par Kuzina kunga rīcību, bet par to, kāpēc Jūs kā Valsts kancelejas direktors neesat savā lēmumā minējis jautājumos uzskaitīto.

Paldies par precizējošajiem jautājumiem. Mēģināšu atbildēt precīzāk uz Jūsu minētajiem diviem jautājumiem.

3) Kādu iemeslu dēļ Jūs, atsakot minētajam J. Kuzinam akreditāciju, pretēji normatīvo aktu prasībām neesat norādījis uz iespējām šo administratīvo aktu pārsūdzēt?

Šajā gadījumā minētās informācijas nenorādīšana lēmumā bijusi kļūda.  Administratīvā procesa likuma 79.panta pirmā daļa paredz regulējumu situācijām, kad iestādes izdotajā administratīvajā aktā nav ietverta norāde par tā apstrīdēšanas/pārsūdzēšanas iespējam, attiecīgi iesniedzējam pagarinot izdotā administratīvā akta apstrīdēšanas/pārsūdzēšanas termiņu līdz 1 gadam. Laikraksta Gazeta PIK žurnālists Jānis Kuzins ir izmantojis savas tiesības un atbilstoši Administratīvā procesa likuma 79.panta pirmajai daļai<http://likumi.lv/ta/id/55567-administrativa-procesa-likums#p-450638> Valsts kancelejas izdoto administratīvo aktu ir apstrīdējis.

4) Kādu iemeslu dēļ Jūsu vadītā Valsts kanceleja virza MK noteikumu grozījumus saistībā ar iespēju atteikt žurnālistu akreditāciju un pavadvēstulē min nepieciešamību pēc šādiem grozījumiem, ja tieši šajā laikā Jūs pats jau esat šādu akreditāciju atteicis?

Ministru kabineta 2006.gada 24.oktobra noteikumos Nr.870 "Kārtība, kādā tiek akreditēti masu informācijas līdzekļu žurnālisti un citi pārstāvji akreditētājinstitūcijā" 7.punktā<http://likumi.lv/ta/id/146726-kartiba-kada-tiek-akrediteti-masu-informacijas-lidzeklu-zurnalisti-un-citi-parstavji-akreditetajinstitucija#p-54457> adreditētājinstitūcijai piešķirtas tiesības atteikt akreditāciju. Grozījumus paredzēts izstrādāt, lai  konkrēti definētu kritērijus šāda lēmuma pieņemšanai - šie kritēriji ikvienam plašsaziņas pārstāvim norāda, ka lēmumu par akreditācijas atteikumu var pieņemt nevis uz jebkādu apstākļu pamata, bet tikai balstoties uz konkrētu kritēriju pamata. Kritēriju uzskaitījums nepārprotami gan akreditētājinstitūcijai, gan plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem nosaka, kādās situācijas akreditētējinstitūcijai ir tiesības vērtēt akreditācijas atteikumu.

Novērtē šo rakstu:

1
0