Iesaki rakstu:

Vairāki cilvēki, kas krituši par upuri kādai, iespējams, labi organizētai krāpnieku bandai, ir neizpratnē, kādēļ policija atsaka ierosināt kriminālprocesu, turklāt sistemātiskā tiesībsargājošo iestāžu atrakstīšanās viņiem liek domāt, ka runa varētu būt par īstenu Latgales “astoņkāji”, kurā dažu veiklu darboņu nelikumības piesedz tiesībsargājošo iestāžu amatpersonas. Savukārt Valsts policijas vadība pagaidām nekādus komentārus sniegt nevēlas.

Sākotnēji apkrātie pa vienam vērsušies ar iesniegumiem policijā un prokuratūrā, taču atdūrušies kā pret sienu. Tad likuši savus spēkus kopā un aicinājuši visas lietas izvērtēt vienotā lietā, jo tā parādās iespējamā nozieguma patiesie apmēri un labā organizētība, taču arī šis iesniegums noraidīts. Apkrāptie vērsušie gan pie policijas augstākās vadības, gan pie Ministru prezidenta, taču lieta joprojām nekust ne no vietas.

Pēteris Supe, Biruta Aizbalte, Lillija un Konstantīns Kauliņi, Mārīte Lapuhova un Elita Sekste visi kļuvuši, kā viņi paši uzskata, par vienas labi organizētas bandas jeb “astoņkāja” upuriem. Visus viņus vieno fakts, ka savulaik ņēmuši hipotekāros kredītus un ar laiku saskārušies ar maksājumu grūtībām.

Kad lieta nonākusi līdz nekustamā īpašuma izsolei, viņus uzmeklējis 1971.gadā dzimušais Māris Mainulis un piedāvājis palīdzēt – piešķirt aizdevumu īpašuma iegādei izsolē. Tā kā pats parādnieks nevar piedalīties atsavināmā īpašuma izsolē, Mainulis piedāvājis, ka viņam piederoša kompānija piedalīsies izsolē un īpašumu nopirks. Lai pirkumu netraucētu citi izsoles dalībnieki, viņš no aizdevuma saņēmējiem pieprasījis skaidrā naudā iedot trīs līdz četrus tūkstošus eiro no aizdotās naudas, lai ar šo naudu varētu “atpirkties” no citiem izsoles dalībniekiem un īpašumu iegādāties par izsoles sākumcenu. Nekādus dokumentus, ka daļa no aizdotās naudas jau atdota atpakaļ skaidrā naudā, viņš nav parakstījis.

Turklāt aizdevumu izsniegusi nevis viņam, bet gan 1962.gadā dzimušajai Irēnai Zinkevičai piederoša firma, kas pārējo naudu nevis izsniegusi aizdevuma ņēmējam, bet gan pārskaitījusi Mainuļa firmai. Aizdevuma saņemšanai prasīts ieķīlāt arī citus, pat radiem piederošus īpašumus.

Pēc izsoles īpašums nonācis Mainuļa firmas īpašumā, bet viņš pats sācis visādi izvairīties no apkrāptajiem, kuri pēc šīs afēras palikuši ne tikai bez īpašuma, bet arī ar vēl jaunām parādsaistībām, turklāt Zinkevičas firma pieprasījusi atmaksāt ne tikai izsolei domāto un Mainuļa firmai aizskaitīto naudu, bet arī to summu, ko apkrāptie skaidrā naudā samaksājuši Mainulim.

Tā kā aizdevumus izsniegušas dažādas firmas un arī izsolēs piedalījušās vairākas firmas, apkrāptie sīkāk izpētījuši, kam tās pieder, un noskaidrojies, ka Zinkevičai pieder četras kompānijas – SIA AM finances, SIA Dzīvokļu serviss, SIA Aģentūra MZ, kā arī SIA Latgales investīcijas. Savukārt Mainulis ir veselu desmit firmu īpašnieks – SIA Latgales zemes, Landra Tauma-Eikša, Speps D, Latgales šķelda, MP transport, Korness, Carina un Unitekss.

Kad apkrāptie par šo shēmu informējuši vietējās policijas iestādes, tās visas kā viena pieņēmušas lēmumu par atteikumu ierosināt kriminālprocesu. Šos atteikumus apstiprinājušas arī prokuratūras.

Tā kā Mainulis sarunās ar apkrāptajiem paudis pārliecību, ka spēj visas lietas sakārtot, apkrāptajiem radies iespaids, ka viņš varētu būt arī saistīts ar korupciju un, iespējams, piekukuļojis gan prokuratūru, gan policiju. Tādēļ apkrāptie vērsušies pie Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieka Andreja Grišina ar lūgumu pārņemt lietas izskatīšanu Galvenajai kriminālpolicijas pārvaldei.

Taču Grišins atbildējis, ka viņi nav pārsūdzējuši Preiļu rajona prokurores lēmumu par atteikuma uzsākt kriminālprocesu atstāšanu spēkā, tādēļ lūgums pārņemt lietu Galvenajā kriminālpolicijas pārvaldē ir noraidāms.

Grišins tomēr atzinis, ka pieņemtie lēmumi par atteikumu sākt kriminālprocesu ir nepamatoti un pāragri, tādēļ Latgales reģiona pārvaldei uzdots veikt atteikuma materiālu lēmuma likumības un pamatotības izvērtēšanu kontekstā ar pārējiem iesniedzēju materiāliem par Mainuli un Zinkeviču.

Tā kā mēneša laikā apkrāptie nav saņēmuši nekādu ziņu ne no Latgales policijas reģiona pārvaldes, ne prokuratūras, viņiem zudusi cerība, ka šo lietu vispār kāds Latgales pusē vēlēsies šķetināt.

“Grišina kungs, jau ir pagājis vairāk kā mēnesis, bet mums nevienam nav nekādas pat elementāras atbildes no Daugavpils policijas pārvaldes, vai ir saņemtu mūsu iesniegumi? Kas notiek? Vai vispār izmeklē? Vai kurā atvilktnē “nobāzti” kā nevēlami,” atkārtotā vēstulē Grišinam raksta apkrāptie, paužot uzskatu, ka materiālu nosūtīšana Latgales policijas pārvaldei ir nepareiza no profesionālās puses un netālredzīga.

“Vairākkārtīgi esam pārliecinājušies par Daugavpils policijas darbinieku, sākot no priekšnieka, zemo profesionalitāti un negodprātīgo rīcību. Var nepārprotami nojaust, ka policijas darbinieku profesionalitāte izpaužas uz pretējo pusi, kā izdarīt tā, lai neuzsāktu kriminālprocesu, atrakstīties un pieņemt nemotivētus lēmumus par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu. Rodas sajūta, ka policijas darbinieki atklāti tautu un iesniedzējus uzskata par muļķiem, domādami, ka neviens neko nesaprot,” raksta apkrāptie, kuri vērsušies arī pie ministru prezidenta Māra Kučinska, cerībā, ka valdības vadītājs spēs palīdzēt šajā situācijā.

Valsts policijas vadība Pietiek pagaidām nav sniegusi komentārus par iemesliem atteikt kriminālprocesa ierosināšanu un nevēlēšanos lietu pārņemt Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes kompetencē.