Iesaki rakstu:

Kādam uzņēmumam, kas piedalījās Nacionālo bruņoto spēku (NBS) izsludinātajā sauso hidrotērpu iepirkumā, ir nācies apstrīdēt to tiesā, jo izrādījies, ka uzvarējušā pretendenta piedāvātie hidrotērpi neatbilst iepirkuma nolikuma prasībām. Taču vēl interesantāks fakts ir tas, ka uzvarētāja piedāvāto hidrotērpu ražotājs tiem ir uzrādījis pilnīgi citus raksturlielumus nekā tie, kas minēti iepirkuma dokumentācijā.

Nacionālo bruņoto spēku Nodrošinājuma pavēlniecības 1. Reģionālais nodrošinājuma centrs 30 sauso hidrotērpu iepirkuma procedūru pārtrauca divas reizes, radot aizdomas, ka iepirkuma specifikācija tiek īpaši pielāgota vienam pretendentam. Kad iepirkums tika izsludināts jau trešoreiz, izrādījās, ka tiek prasīts piegādāt gandrīz puscentimetru biezus hidrotērpus.

Sākotnēji iepirkuma specifikācija paredzēja, ka hidrotērpam ir jābūt 0,2 līdz 0,4 milimetrus biezam, bet trešajā sludināšanas reizē tas pēkšņi tika prasīts jau desmitreiz biezāks – 2-4 milimetrus biezs. Turklāt NBS arī tagad paliek pie sava – tā neesot nekāda kļūda.

Kopumā vēlmi piegādāt hidrotērpus izteica veseli seši pretendenti, no kuriem trīs lētākos izbrāķēja neatbilstības dēļ tehniskās specifikācijas prasībām, bet par uzvarētāju pasludināja SIA Arbor Medical Korporācija, kura tērpus ir gatava piegādāt par 826 eiro gabalā, kamēr citas kompānijas bija gatavas tos piegādāt arī krietni lētāk – par 589 eiro, 645 un 780 eiro gabalā.

No noslēgtā līguma redzams, ka Arbor Medical Korporācija piegādās Ansell Viking WRS hidrotērpus, taču ražotāja interneta mājas lapā apliecināts, ka tie ir 0,3 milimetrus biezi – un nevis 2-4 milimetru biezuma robežās, kā bija norādīts „uzlabotajā” nolikumā.

Turklāt arī šī ražotāja oficiāli uzrādītais hidrotērpu blīvums ir lielāks, nekā prasīts iepirkuma nolikumā, proti, iepirkuma specifikācijā prasīts, lai tie būtu 180 g/m2 līdz 250 g/m2, bet ražotāja mājas lapa vēsta, ka to blīvums ir 255 g/m2.

Par iepirkuma priekšmetu atbildīgais Apgādes daļas Nodrošinājuma nodaļas 3.klases speciālists Atvars Šefanovskis apgalvo, ka iepirkums divas reizes esot pārtraukts tāpēc, ka paši lietotāji, kuru vajadzībām tiek pirkti hidrotērpi, neesot precīzi norādījuši prasības hidrotērpiem.

Savukārt, taujāts, kā tas gadījies, ka par uzvarētāju pasludināts pretendents, kurš piegādās tehniskajai specifikācijai neatbilstošus hidrotērpus, A. Šefanovskis atbildēja, ka viņš vispār nezinot, kas rakstīts ražotāja mājas lapā un kādi ir publiski uzrādītie hidrotērpu parametri, bet piedāvājumā viss esot atbildis iepirkuma nolikumam.

Uz citiem jautājumiem atbildēt gan amatpersona atteicās, aizbildinoties, ka nevar būt pārliecināts, vai zvanītājs tiešām esot žurnālists, kā arī viņam nemaz neesot tiesību runāt ar žurnālistiem.

Arī Aizsardzības ministrija (AM), kura pauž vienotu viedokli ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, sakās esam pārliecināta, ka iepirkumā nekādi pārkāpumi neesot bijuši un tā sludināšana trīs reizes esot bijusi pilnīgi pamatota.

“Iepirkums tika pārtraukts divas reizes. Saņemot piedāvājumus pirmo reizi, piedāvājumu izvērtēšanas procesā pasūtītājs konstatēja, ka tehniskajā specifikācijā nepieciešamas izmaiņas, jo nebija norādītas būtiskas lietas – hidrokostīmam ir jābūt viendabīgam, kombinezona tipa u. c. Iepirkums tika pārtraukts, tehniskā specifikācija pārstrādāta, un iepirkums izsludināts otrreiz,” skaidro ministrija.

Otrajā reizē, saņemot pretendentu piedāvājumus, esot ticis  secināts, ka pretendentu piedāvāto hidrotērpu materiāla  biezuma amplitūda ir pārāk plaša, jo svārstās robežās no 0,10 mm līdz 3,0 mm. Iepirkums ticis pārtraukts, un lietotājs precizējis materiāla biezumu, „norādot, ka nepieciešams piegādāt hidrotērpus ar materiāla biezumu robežās no 2–4 mm. Iepirkums tika izsludināts trešo reizi”, skaidro ministrija.

Kā informē AM, piedāvājumus trešajā reizē iesniedza seši pretendenti, no tiem trīs pretendenti savos tehniskajos piedāvājumos  apliecināja, ka piedāvā hidrotērpus, kuru materiāla biezums ir no 2–4 mm, tādējādi pasūtītājam neesot bijis pamata apšaubīt, ka šāda prasība nebūtu izpildāma.

“Izvērtējot saņemtos piedāvājumus, pasūtītājs pārbaudīja pretendentu iesniegto un ar parakstu apliecināto tehnisko piedāvājumu atbilstību iepirkuma noteikumu, tai skaitā tehniskās specifikācijas, prasībām, nevis vadījās  pēc pieejamās informācijas piegādātāju un ražotāju interneta mājaslapā,” skaidro AM.

Pasūtītājs esot izvērtējis visu sešu pretendentu iesniegtos piedāvājumus un no tehniskajai specifikācijai atbilstošajiem diviem piedāvājumiem saskaņā ar  iepirkuma noteikumu prasībām izvēlējies piedāvājumu ar zemāko cenu par vienu hidrotērpa vienību, turklāt neviens no pretendentiem neesot izteicis iebildumus pret tehniskajā specifikācijā norādīto hidrotērpu biezumu – 2–4 mm.

Pirms piegādes iepirkuma sludinātāji gan solās vēl pārbaudīt, vai hidrotērpi atbilst prasītajam. “Saskaņā ar līguma noteikumiem, piegādājot hidrotērpus, tiem jābūt pievienotiem ražotāja izsniegtajam sertifikātam. Pieņemot preci, tā tiks rūpīgi pārbaudīta. Ja  preces pieņemšanas procesā atklāsies, ka hidrotērpi nav atbilstoši līguma noteikumiem, tajā skaitā tehniskās specifikācijas prasībām, tie netiks pieņemti,” uzsver AM. Kad un kā notiks pārbaudīšana, pagaidām gan netiek atklāts.

Tā kā šis ir tā dēvētais mazais iepirkums, to nav iespējams apstrīdēt Iepirkumu uzraudzības birojā, bet tā godīgumu var lūgt izvērtēt tiesu jau pēc līguma noslēgšanas. Šo iespēju ir izmantojis viens no iepirkuma pretendentiem – uzņēmums, kura nosaukums „LA” ir zināms, bet kurš pagaidām nevēlas plašāku publicitāti.

Šis uzņēmums janvārī ir vērsies administratīvajā rajona tiesā ar pieteikumu, kurā norāda: saskaņā ar noslēgto iepirkuma līgumu, kas ir publiski pieejams, bruņotajiem spēkiem tiks piegādāti sausie hidrotērpi Ansell Viking WRS, kuru oficiālie tehniskie dati viennozīmīgi rāda – šie tērpi ir desmitreiz plānāki nekā „uzlabotajā” iepirkuma nolikumā minēts.

Tiesa pēc pieteikuma saņemšanas jau ir ierosinājusi administratīvo lietu. Tikmēr jaunais NBS komandieris Leonīds Kalniņš 15. februārī televīzijā izteicās – viņš esot „pilnīgi pārliecināts, ka katrs eiro aizsardzībā tiek ieguldīts adekvāti”.

Raksts pirmoreiz publicēts Latvijas Avīzē.