Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Latvijas attīstības pamatā ir jāliek Latvijas uzņēmumi un laba, kvalitatīva, stratēģiski domājoša valdība. Latvijas attīstības pamatā jāliek jaunu vērtību radīšana, nevis to pārdale! Tā divos teikumos var noformulēt biedrības Latvijas attīstībai ideoloģisko pamatu, kas izkristalizēts ilgās diskusijās par attīstības stratēģijas jautājumiem.

Pēdējā gada laikā biedrībā notikušas vairāk nekā 100 diskusijas par jautājumiem, kas tieši vai netieši saistīti ar attīstību. Ik nedēļu pie mums notiek vismaz divas diskusijas – to tēmas ir no nodokļu reformas līdz veselības aprūpei, no mežsaimniecības līdz kultūrai. Tēmu loks ir ļoti plašs, jo mums ir jādomā stratēģiski un jāņem vērā visi iespējamie aspekti, taču dominē viens galvenais jautājums: kā varam veicināt attīstību gan atsevišķās nozarēs, gan Latvijā kopumā?

Attīstības domāšanai, īpaši stratēģiskai ilgtermiņa domāšanai, ir jākļūst par mūsu otro dabu, par mūsu prioritāti. Tikai mērķtiecīga, apzināta, racionāli izsvērta un gudra politika būs rezultatīva, kā to varam sekmīgi mācīties arī no citu tautu pieredzes. Un tieši no ilgtspējas un stratēģiskas domāšanas viedokļa mums pirmām kārtām ir jārisina problēmas, kas saistītas ar Latvijas ekonomikas veiktspēju un atbalstu Latvijas uzņēmumiem.

Jārunā arī par apjomīgu reformu valsts pārvaldē, kas ietekmēs gan Valsts prezidenta, gan Ministru prezidenta pilnvaras, gan veidu, kā valsts institūcijas sadarbojas savā starpā un ar citiem valsts elementiem. Tikai tā varam panākt nepieciešamo kvalitāti un veicināt visas valsts pārvaldes darba labāku organizēšanu. Tikai ar kvalitatīvi strādājošu valdību varam nodrošināt tālredzīgu un stratēģisku plānošanu, un tikai tā varam uzlabot valsts pārvaldes sadarbību ar uzņēmējiem.

Kāds varētu jautāt – vai un kādēļ valsts pārvaldei būtu jāsadarbojas ar biznesu? Vai tad tirgus ekonomikas apstākļos šīs lietas nav šķirtas?! Protams, ka ir šķirtas – valstij nav jānodarbojas ar uzņēmējdarbību un uzņēmējiem nav jānodarbojas ar valsts pārvaldi. Taču tas nenozīmē, ka abiem nevajadzētu sadarboties. Uzņēmējdarbība, it īpaši Latvijas uzņēmumi, ir valsts pastāvēšanas pamats, visu mūsu ienākumu avots, arī visu valdības ienākumu avots.

Valdība budžeta ieņēmumu kontekstā vislabāk būtu uzlūkojama kā partneris, kura uzdevums – sadarbībā ar biznesu – ir radīt priekšnoteikumus saimnieciskam un radošam darbam un arvien pieaugošam kopproduktam. Valdības uzdevums nav iekasēt arvien pieaugošus un nepelnītus nodokļus. Ar uzņēmējdarbības atbalstu un ražīgu, radošu sadarbību starp valdību un uzņēmējiem arī valsts budžetā ienāktu daudz lielāki līdzekļi, kas, protams, ļautu uzlabot valsts politiku un tās kvalitāti visās pārraugāmajās jomās.

Ja valsts ir godprātīgs partneris, kura peļņas norma (jeb biznesam uzliktais nodokļu slogs) pēc pastāvošajiem likumiem ir noteikta aptuveni 30% apmērā no nacionālā kopprodukta, tad palielināt budžeta ienākumus varētu, kopīgiem spēkiem meklējot risinājumus, kas palielina kopproduktu un veicina nacionālo biznesu, citiem vārdiem sakot, veicina vērtību radīšanu.

Diemžēl šobrīd bieži vien valsts uzvedas drīzāk kā netaisnīgs partneris, kurš naudas trūkuma gadījumā atļaujas prasti un voluntāri palielināt savu peļņas normu (nodokļu likmi) par labu vienam partnerim – valstij un par sliktu otram partnerim – uzņēmējam. Diemžēl netiek domāts atbilstoši abpusēja ieguvuma stratēģijai un bieži vien stratēģiski netiek domāts vispār. Bet, ja nav uzņēmumu, nav nodokļu, nav darba cilvēkiem – un tad vairs nav arī valsts.

Uzņēmēji, to organizēts un produktīvs valsts iedzīvotāju darbs, uzņēmēju organizēta jaunu vērtību radīšana ir mūsu valsts pamats.

Mēs esam par konstruktīvu sadarbību starp dažādām valsts komponentēm – īpaši starp sekmīgi strādājošiem uzņēmumiem un valdību. Mūsu ideoloģijas pamatā – nevis ienākumu pārdale, bet ienākumu vairošana.

Protams, ka arī sociālie jautājumi ir jārisina. Taču tie jārisina, kopīgiem spēkiem radot jaunas vērtības un augot, nevis pārdalot jau esošās un stagnējot. Nabadzība un bezdarbs jārisina, iesaistot cilvēkus produktīvā darbā, tātad radot jaunas darbavietas un atbalstot uzņēmējus, kas to nodrošina. Veselības aprūpe jāveicina, radot strādāt spējīgu, uz tirgus ekonomikas principiem un privāto iniciatīvu balstītu veselības aprūpi, kurā solidaritātes principu nodrošinātu labi strādājoša veselības apdrošināšana (Nīderlandes modelis). Demogrāfijas un emigrācijas problēmas risināmas, dodot cilvēkiem pārliecību par stabilu attīstību rītdien, atjaunojot cilvēkos entuziasmu un cerību.

Par nodokļiem runājot, protams, nāksim klajā ar jaudīgām pārmaiņām, tostarp apvienojot darba nodokļus vienā un krietni samazinot likmi, tādējādi padarot šo nodokli konkurētspējīgu reģionā. Plānojam arī ieviest nulles likmi reinvestētai peļņai – kā Igaunijā.

Skaidrs, ka mums būs nepieciešams īpaši koncentrēties uz vairākiem Latvijas ekonomikai nozīmīgiem projektiem, kas papildus vietējai nodarbinātībai spētu radīt arī eksporta potenciālu Latvijā radītiem materiāliem, prasmēm un zināšanām. Svarīgi, ka šie plāni paredzētu Latvijā izstrādātu risinājumu – gan produktu, gan pakalpojumu, gan arī zināšanu un iemaņu eksportu.

Par valsts pārvaldi runājot, jāatjauno tās kvalitāte. Jāatjauno politikas kā profesijas prestižs un kvalitāte. Gluži kā strādnieku un matrožu padomju, tā arī nesagatavotu un nepieredzējušu entuziastu laiks politikā un valsts pārvaldē varētu būt beidzies. Pat velosipēda vadītājam šodien nepieciešamas zināšanas un atbilstoša vadītāja apliecība. Autobusa vadītājiem tiek prasītas jau diezgan nopietnas zināšanas, pieredze un reputācija.

Izrādās, daži vēl arvien domā, ka valsti var vadīt pat ar entuziasmu apveltīts vidusskolēns – bez atbilstošas pieredzes, izglītības un zināšanām.

Kādēļ tik slikti mums ir gājis līdz šim? Pirms 20 gadiem pārņēmām valsti. Vēlējāmies to radikāli uzlabot un sekmīgi pārvaldīt. Kādēļ nav izdevies tik labi, kā gribējām? Piedāvāju nelielu līdzību.

Iedomāsimies, ka valsts vietā pārņēmām daudz vienkāršāku struktūru – autobusu parku – un mūsu uzdevums bija nodrošināt labu autobusu satiksmi. Toreiz vēlējāmies veikt īstas revolūcijas, tādēļ uzreiz padzinām visus iepriekšējos autobusu vadītājus, jo (droši vien pamatoti) baidījāmies, ka tie arī turpmāk būtu gribējuši vadīt autobusus tāpat kā līdz šim, kas mums, protams, nederēja. Uzreiz pieteicās jauni, entuziasma pilni autobusu vadītāji, kuriem bija skaista vīzija par nākotni, bet bieži nebija ne pieredzes, ne atbilstošo zināšanu, ne sekmīga darba priekšvēstures. Nav brīnums, ka jaunie autobusi šad un tad iebrauca grāvī. Nav brīnums, ka kāds to autobusu arī nozaga. To redzot, tauta sāka protestēt un dusmoties uz autobusu vadītājiem. Reaģējot uz cilvēku noskaņojumu, vadītāji sāka arvien biežāk mainīties, bet satiksmes drošība no tā neuzlabojās. Redzot neveiksmes, cilvēki sāka ienīst autobusu vadītājus. Nostiprinājās pārliecība, ka tie vienkārši pēc dabas ir slikti cilvēki. Tauta sāka pieprasīt, lai viņiem dod jaunus vadītājus, vēlams tādus, kas nekad agrāk nav sēdējuši pie jebkāda transporta līdzekļa stūres. Viņi tādus arī dabūja... Satiksmes drošība, protams, kļuva arvien sliktāka.

Tad nu iestājās vispārējs apjukums, depresija un svēts sašutums par autobusu vadītāju nespēju nodrošināt kvalitatīvu satiksmi. Daudzi sāka braukt prom, emigrēt – kur drošāk.

Autobusu vadītājus sāka pa īstam nicināt kā sugu. Neviens godīgs cilvēks vairs nevēlējās kļūt par autobusa vadītāju, īpaši, ja viņam bija kādas lietderīgas prasmes un zināšanas, kuras varēja labāk pielietot citur. Neviens vairs nevēlējās arī mācīties par autobusa vadītāju.

Protams, ja labi pameklēja, arvien varēja atrast kādus, kas par pāris aliņiem bija gatavi stūrēt jebkuru autobusu. Šis ir tikai tēlains salīdzinājums, un nekādā ziņā tur nav meklējamas līdzības ar kādu reālu autobusu parku. Bet ar mūsu politiku gan.

Ir pēdējais laiks mainīt attieksmi pret politikas veidošanu, personāla komplektēšanu un valsts pārvaldi kopumā. Ir pēdējais laiks pulcināt cilvēkus, kam ir nepieciešamā pieredze un zināšanas un kas vēlas veltīt savu dzīvi, lai atjaunotu politikas un valsts pārvaldes kvalitāti Latvijā. Ar to tad arī pamazām nodarbojamies.

Efektivitāte valsts pārvaldē ir uzlabojama, veicot dažas konstitucionālas reformas, tostarp stiprinot Valsts prezidenta un Ministru prezidenta institūtus, kā arī koncentrējot valsts resursus kompaktākā, racionālākā un krietni motivējošākā sistēmā. Mūsu redzējumā – būtu nepieciešams mainīt Valsts prezidenta ievēlēšanas kārtību, paredzot, ka ievēlēšanai vajadzīgs kvalificēts balsu vairākums, kas nodrošinātu daudz rūpīgāku Valsts prezidenta izvēli un ievēlēšanu.

Būtu nepieciešams paplašināt Valsts prezidenta funkcijas, dodot prezidentam tiesības izvirzīt vairāku svarīgu amatpersonu kandidātus. Būtu lietderīgi paplašināt Valsts prezidenta funkcijas, paredzot tiesības saskaņot Ministru prezidenta izvēlētos ministru kandidātus, faktiski divpersoniski sastādot valdību – sadarbībā ar iepriekš Saeimas apstiprinātu Ministru prezidentu. Savukārt Ministru prezidentam tiesības iecelt ministrus, saskaņojot tikai ar Valsts prezidentu, dodamas, lai panāktu, ka valdība strādā kā saliedēta komanda, un Ministru prezidents var uzņemties pilnu atbildību par valdības darbu.

Mūsuprāt, būtu lietderīgas arī paplašinātas Ministru prezidenta tiesības jebkurā brīdī noteikt jaunas Saeimas vēlēšanas, protams, nepārsniedzot galējo termiņu – reizi četros gados. Visu šo reformu mērķis – nodrošināt Saeimas un valdības politisko atbildību, valdības kvalitāti un valsts stabilitāti.

Lai panāktu valdības darba augstāku efektivitāti, esam plānojuši panākt, ka valdības sēdes kļūtu par politisku prioritāšu apspriešanu un nozīmīgu lēmumu pieņemšanu, nevis strādātu kā ierēdņu sagatavotu tiesību aktu akceptēšanas mašīna, kā tas diemžēl ir patlaban. Panāksim, ka Ministru kabinets nosaka politiskos mērķus un termiņus to izpildei, bet kvalitatīvu un labi atalgotu ierēdņu korpuss palīdz to tehniski precīzi īstenot. Lai tam tuvinātos, kabineta sēdēs būtu jāpiedalās tikai Ministru kabineta locekļiem un tikai izņēmuma gadījumos kādām uzaicinātām personām.

Valsts pārvaldes efektivitātes uzlabošanai nepieciešams, ka ikvienam pārvaldē strādājošajam ir motivācija strādāt Latvijas attīstības labā, kā arī īstenot sev un savai iestādei noteiktos uzdevumus, sasniedzot izmērāmus un iepriekš noteiktus mērķus. Tas panākams ar jauna veida atalgojuma sistēmu, kas labi atalgotu rezultatīvu un kvalitatīvu darbu, bet nemaksātu par dīkstāvi. Protams, ka valsts pārvaldes iestāžu vadītājiem un darbiniekiem visā hierarhijā – no augšas līdz apakšai – nosakāmi konkrēti un izmērāmi mērķi, pēc kuriem varētu sekot viņu veiktspējai.

Sabiedrība ir smalki un gudri jāpārvalda. Tas jādara, nepieļaujot ne tirāniju, ne pārprastu visatļautību. Indivīda brīvība un radošās izpausmes ir svētas un veicināmas, bet, to darot, jāuzmanās, ka neieslīgstam bezmērķīgā eksistencē, pašiznīcinošā depresijā vai haotiskā anarhijā. Cerības rada tas, ka pēdējā gada laikā esam sastapuši daudzus spējīgus un idejām bagātus cilvēkus, kuriem Latvija nav vienaldzīga. Viņi tic valsts attīstībai un ir gatavi strādāt. Daudzi jau ir iesaistījušies, citi mums vēl pievienosies.

Mēs ticam Latvijai.

Mēs ticam drīzam Latvijas uzplaukumam.

Mēs ticam, ka Latvija var kļūt par attīstītu valsti un ka spējam to panākt paši saviem spēkiem.

Mēs ticam Latvijas cilvēkiem, viņu darba tikumam un spējām.

Mēs ticam Latvijas cilvēku talantam, labas izglītības un zinātnes vērtībai.

Mēs ticam Latvijai, kurā atgriežas cilvēki, katrs ar savu unikālu pieredzi un zināšanām.

Mēs ticam, ka varam sasniegt pirmās vietas pasaulē ikvienā jomā, kurā mērķtiecīgi un neatlaidīgi strādājam.

Mēs ticam harmoniskai un ar aizrautību strādājošai Latvijai, kurā katrs izvēlas un dara savu darbu ar prieku, nevis spiestā kārtā.

Mēs ticam, ka katrs, kurš godprātīgi dara savu darbu, var tikt nodrošināts pietiekami, lai būtu gandarīts un laimīgs.

Mēs ticam, ka varam panākt labu veselības un sociālo aprūpi cilvēkiem, kam tā vajadzīga.

Mēs ticam, ka, saredzot galamērķi un atgūstot cerību, mūsu kā nācijas depresija, nolemtības un neveiksmes sajūta izzudīs pati par sevi.

Mēs ticam, ka savas iestrādes varēsim nodot bērniem, kuriem tādēļ būs arvien vieglāk turpināt īstenot nebijušu Latvijas uzplaukumu.

Lai to panāktu, mēs pulcināsim talantīgus un iedvesmotus cilvēkus, kuri vēlas īstenot sapni par harmonisku, laimīgu, pārtikušu un stipru Latviju.

Strādāsim, labojot vienu kļūdu pēc otras, ar skaidru stratēģisku vīziju un liekot akmeni pie akmens, līdz pamati ir stingri un māja veidojas arvien skaistāka.

Aicinu piedalīties!

Novērtē šo rakstu:

0
1