Iesaki rakstu:

Nesen atklātā divu augstu Izglītības un zinātnes ministrijas ierēdņu piepelnīšanās, darba laikā maksas seminārā skaidrojot Augstskolu likuma grozījumus, ir nevis izņēmums, bet parasta lieta, - ministriju un citu iestāžu darbinieki pašlaik masveidā savā darba laikā nodarbojas ar „haltūrām”, sniedzot priekšlasījumus dažādos maksas semināros.

Tikai dažu uzņēmumu piedāvājums semināru un lekciju jomā dod priekšstatu par reālo šīs parādības izplatību: tā, piemēram, jau šo ceturtdien laikā no pulksten 10 līdz 14 Rīgā paredzēts seminārs Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā un Dzīvokļa īpašuma likumā noteiktās dzīvokļu īpašnieku tiesības un pienākumi, kurā dalības maksa vienam cilvēkam ir 40 latu.

Par šo naudu tā dalībniekiem savā darba laikā ar priekšlasījumu uzstāsies Ekonomikas ministrijas Būvniecības un mājokļu politikas departamenta Mājokļu politikas nodaļas vadītājs Mārtiņš Auders un šī paša departamenta direktore Ilze Oša.

Piektdien tāpat valsts iestāžu darba laikā – no pulksten 10 līdz 13.25 – citu semināru vadīs Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Migrācijas nodaļas vadītāja Ilze Briede, - ikviens interesents par 40 latiem varēs noklausīties viņas padomus seminārā Viesstrādnieku nodarbināšana Latvijā.

Nākampiektdien no pulksten 10 līdz 13.20 atkal par tādu pašu summu – 40 latiem – būs iespējams uzzināt, ko seminārā ar nosaukumu Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2011.gada judikatūra pastāstīs īpaši augsta amatpersona - Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta priekšsēdētāja Veronika Krūmiņa.

Savukārt vēl pēc nepilnas nedēļas joprojām par tādu pašu summu Augstākās tiesas senators Valerijans Jonikāns laikā no 10 līdz 13.30 stāstīs par saistību izpildīšanu tiesas ceļā, sniedzot tiesu prakses analīzi.

Interesanti, ka no šiem semināriem nopelna ne tikai augsti ierēdņi un citas valsts amatpersonas, bet arī valsts uzņēmējsabiedrība, - visi pieminētie kādas privātfirmas rīkotie semināri notiek valsts akciju sabiedrības Latvijas Valsts ceļi telpās.

Jāpiebilst, ka neviena no minētajām amatpersonām necieš trūkumu, kas liktu meklēt jebkādas piepelnīšanās iespējas: kā rāda Valsts ieņēmumu dienesta publiskās datu bāzes ziņas, Oša 2010. gadā Ekonomikas ministrijā atalgojumā saņēmusi 16 352 latus, Auders (viņš, starp citu, ir arī Latvijas Porsche kluba valdes priekšsēdētājs) – 14 130 latus, Briede Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē – 11 914 latus, Krūmiņa Augstākajā tiesā – 21 983 latus, bet Jonikāns šai pašā iestādē – 18 163 latus.

Par to, ka minētās amatpersonas šajos semināros piedalās nevis, lai nesavtīgi dalītos valsts darbā gūtajās zināšanās, bet gan, lai gūtu samaksu, liecina dati no viņu deklarācijām: tā, piemēram, Auders šajā semināru uzņēmumā vien pērn nopelnījis 616 latus.

Daļu no darba laika izmantotājiem haltūru nolūkos uz šo nodarbi gan acīmredzami pamudinājusi nepieciešamība rūpēties par iespaidīgo parādsaistību dzēšanu: rekordiste ir Krūmiņa, kuras parādsaistības pagājušā gada beigās pārsniegušas 205 tūkstošus eiro. Ošas parādsaistības bijušas virs 69 tūkstošiem eiro, Audera – vairāk nekā 42 tūkstoši eiro.