Iesaki rakstu:

Lasot ziņas saistībā ar bēgļu invāziju, rodas iespaids, ka Eiropas attīstītajās valstīs valda haoss un apjukums. Domāju, nekļūdīšos, ja apgalvošu, ka šodienas scenārijam valdības gatavas nebija, kaut gan vajadzētu, ņemot vērā, ka konflikta situācijas Tuvajos Austrumos neradās pēdējā gada laikā.

Medijos tiek prognozēti dažādi apokaliptiski scenāriji, eiropeiskās kultūras bojāeju ieskaitot. Neņemos apgalvot, ka tā arī būs, tomēr dažas lietas var paredzēt diezgan droši. Pirmkārt, cerēt uz bēgļu integrāciju nenākas, ņemot vērā kaut vai Vācijas pieredzi ar turkiem, kas tur jau mīt labu laiku un, kā to atzina pati Vācijas kanclere, tā arī nav spējuši integrēties. Otrkārt, var diezgan droši prognozēt noziedzības līmeņa celšanos, un nodrošināties pret radikāli noskaņotu islāmistu iekļūšanu uzņēmējvalstīs diez vai būs iespējams.

Bet arī tas nav galvenais. Būtiskākais moments šajā situācijā ir Eiropas kopienas valstu nesaskaņas un šķelšanās, kas noteiktos apstākļos var novest pie EK sabrukuma un, iespējams, atsevišķu valstu izstāšanās no NATO bloka. Un tagad miniet trīs reizes, kas no tā būs ieguvējs un kas - zaudētājs.

Vainot Kremli situācijā ar bēgļiem nebūs īsti korekti, kaut vai atceroties to, kas atbalstīja opozīciju Lībijā un Sīrija, kas ieveda bruņotos spēkus Irākā un Afganistānā. Neņemos viennozīmīgi apgalvot, ka to nevajadzēja darīt, tomēr viens fakts ir neapstrīdams - šīs darbības bija viens no galvenajiem faktoriem, kas radīja pašreizējās problēmas ar bēgļiem. Turklāt ir iespaids, ka galvenais šo notikumu iedvesmotājs šodien noraugās no malas uz Eiropas problēmām ar bēgļiem, it kā tas uz viņu neattiektos.

Vai tiešām neattiecas? Kaut arī Kremlis nebija tas, kas izraisīja šo situāciju, tomēr cerēt, ka neizmantos to savā labā, būtu naivi. Lūk arī medijos svaiga informācija par Krievijas militārās klātbūtnes palielināšanu Sīrijā. Vai tas darīts, lai eskalētu konfliktu, vai cita mērķa labad, laiks rādīs, tomēr to, ka Maskava izmantos situāciju, lai šķeltu EK valstis un NATO ar mērķi pārvilināt kādas no tām savā ģeopolitisko interešu sfērā, var prognozēt diezgan droši.

Bet varbūt tas arī labi, jo divpolāra pasaule un konkurence veicina attīstību. Tāpēc lai izdzīvo tas, kura sabiedrības modelis ir dzīvotspējīgāks. Klusībā tomēr ceru, ka Eiropa „savāksies”, bet ASV izvērtēs savas kļūdas un izdarīs pareizus secinājumus.