Iesaki rakstu:

Šur tur parādās pa tekstiņam, bet konteksta nav. Mediji ir tizli, bet šakāļi par sevi nestāstīs! Tikmēr konteksts stāsta par patriotisma nostalģijas pārtapšanu valstiskos veikalos, kur pat ar likuma (Dziesmu un deju svētku likums), speciālu noteikumu (Nr.85) par kungu ložām spēku acīs krītošas „smalkās aprindas” ar visiem spēkiem kāš valsts (nodokļu maksātāju) daļu personiskās kabatās.

Siles apsaimniekotāji radījuši augstāko industriju valstī – nemitīgi ražot svētkus un izkāst nodokļu maksātāju naudu! (Jāņi krastmalā, Šlāgerballe Ventspilī, Dziesmu svētki, Rīgas svētki, katra novada svētki, Valsts svētki, „Staro Rīga” un simtiem citu tingeltangeļu!) Vergiem – maizi un izrādes!

Tie laiki, kad Dziesmu un deju svētkiem bija garīguma un nacionālās vienotības jēga, sen pagājuši. Kā var neēdušais vienoties ar valsts siles apsaimniekotājiem?
Ar siles izbradātājiem, kuriem pakaļ vēl mētā goda (negoda!) brīvbiļetes.

Patriotisma vietā - nauda, nauda, nauda... Paprasiet, cik pagājušajos svētkos nopelnīja visi organizatori, rīkotāji, diriģenti? Neviens neteiks! Cik notrieca salūtos, ekrānos, gaismās un citās ārišķībās? Un ar kādiem „otkatiem” veidojas tas iepirkumu lērums?

Kur var apskatīties detalizētu dziesmu svētku izdevumu tāmi? Valsts noslēpums? Kāpēc to nenopublicē mediji, lai "caurspīdīgums" nekļūtu par bezgala ņirdzīgu un liekulīgu vārdu? Bet tā ir arī mana nauda!

Piedevām - kas noticis ar dziesmu, ja to vairs nevar dziedāt bez dārgām aparatūrām, apskaņošanām, lāzeršoviem, salūtiem un citiem naudīgiem efektiem?
Kāpēc daži gudreļi repertuāru taisa par tādu, kas pašdarbniekam nav paceļams un ar baudu padziedams? Kāpēc kristīgiem ļaudīm uzspiež (šamanisku) bļāvēju rituālus? Ievadot to buršanos ar ekumēnisko dievkalpojumu?

Kāpēc svētki jāpārslāna ar 62 „pasākumiem” un jātrallina veselu nedēļu? Tiešām tik bagāti dzīvojam, kā dzīrojam? Turklāt laikā, kad plūdu sekas vēl mutēs smeļas, deg pilis ar nenovērtējamiem dārgumiem un tik daudzi iztiek no pusbada maizes!

Kāpēc svētki jābeidz naktī (rītā) no svētdienas uz pirmdienu, lai pēc tam vēl pienāktos brīvdiena, kura "it kā" atstrādājama? Arī tā ir nauda un dzīru pārmērība!
Vai Atmodas laikā, dziesmotajā revolūcijā tāda dziesmas un dejas šov-komerc-invāzija kādam sapņos rādījās?

Biļetēs nav būtības sāls, jo tā ir niecīga ienākumu daļa (pašiem un spekulantiem!) uz milzīgo izdevumu fona, par kuru biļešu kārotāji kā nodokļu maksātāji jau vienreiz ir samaksājuši, un nu vēl par viņiem neredzama, bet ļoti jaušama roka ciniski paņirgājas.

Būtība ir alkatībā, savtīgā naudā un sava krekla tīksmē pie savas miesas.
Visu cieņu visiem dalībniekiem ar pašcieņu, kas neļauj staigāt ar līkumu mugurā, lai tikai kungiem patiktos! Bet dalībniekiem tik uzmācīgi klāt karinātais "patriotisms” - ir neliešu pēdējais patvērums!

Ja tā nav, tad lūdzu, kundziņi patriotiņi, darām visu par velti!
Bet tad jau zūd siles apsaimniekošanas jēga! Un pagaist svētku industrijas un biznesa jēga...