Menu
Pilnā versija
Foto

Bezprocentu lamatas

Raimonds Lejnieks - Puķe · 19.08.2013. · Komentāri (0)

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Tev ir nepieciešama nauda remontam? Atdod mazāk nekā aizņēmies. Pirmais kredīts bez maksas. Šķiet visi ir dzirdējuši šādus reklāmas saukļus. Pārliecinātam kredītu neņēmējam tas jau sāk kaitināt. Bet šajā rakstā pievērsīsimies tiem, kas kaut reizi ir paņēmuši ātro kredītu.

Kas tad būtībā ir ātrais kredīts, - nav jābūt nekādam juristam, lai saprastu, ka te kaut kas nav kārtībā. Ja bankās cilvēkiem ar maziem ienākumiem un it īpaši cilvēkiem bez ienākumiem kredītus neredzēt kā savas ausis, tad turpretī dažādas ātro kredītu devēju kompānijas ir gatavas mest naudu kaut pakaļ. 

Kā darbojas ātrais kredīts un kā pie tā var tikt? Kā piemēru paņemsim ātro kredītu tirgus līderi AS 4finance, kas tautā plaši pazīstams kā Smscredit.lv, atveram lapu, aizpildām īsu reģistrēšanās anketu ar saviem pamatdatiem, no sava konta pārskaitām 1 santīmu kā apstiprinājumu savai identitātei, un aidā – varam izvēlēties, kādu summu aizņemties – līdz pat 200 latiem, izdarām vēl kādus divus, maksimums, trīs klikšķus, un nauda ieripo mūsu kontā. Un tas viss bez kādām klapatām, bez kādām izziņām, galvojumiem un citām formalitātēm. 

Ērti un vienkārši – vai ne? Tagad izejam no smscredit mājaslapas, izslēdzam datoru, aizejam aiz stūra uzsmēķēt, un aptuveni, kad mēs lēnā garā būsim pabarojuši vēzīti, uz tālruni atnāk sms par to ka mums kontā ir parādījusies nauda. Nu ko – dodamies tērēt… 

Pag, stop, sāksim visu no gala – paskatīsimies uz šo visu citādākām acīm. Atveram lapu, reģistrējamies, paņemam kredītu, labi, vēl nepaņemam – esam vieni no retajiem, kas izlasa piedāvātos noteikumus. Izskatās diezgan pabaisi, bet visinteresantākā daļa mūsu acīm paveras tad, kad tiekam līdz sadaļai par procentu likmes aprēķināšanu – personīgi man formula izskatās baisa. Ejam tālāk.

Nezinu, kā uz to skatās juristi, bet kaut kā dīvaini liekas, ka klikšķis datora ekrānā nozīmē parakstītu līgumu. Paši ātro kredītu devēji atrunājas ar patērētāju tiesību likuma pantu par distances līgumu, lai gan arī tas, manuprāt, ir diskutējams jautājums, jo šis pats likuma pants nosaka ka distances līgums ir pielietojams, ja patērētājs izteicis vēlmi līgumu saņemt šādā veidā. Vai no savas bankas konta pārskaitītais santīms un pāris datora peles klikšķi ir uzskatāmi par patērētāja vēlmes izteikumu saņemt līgumu virtuālā formā, tas atkal ir diskutējams jautājums juristiem…

Dodamies tālāk – mūsu jau iepriekšpieminētais AS 4finance, kurš mums iedeva kredītu, visticamāk nav izvērtējis mūsu maksātspēju – tā teikt, maksātspējas un kredīta atdošanas spēju uzkraujot uz aizņēmēja pleciem.

LR Krimināllikums nosaka "201.pants. Augļošana. Par dažāda veida aizdevumiem, kuri izdarīti, apzināti izmantojot aizdevuma ņēmēja smago materiālo stāvokli, un kuru nosacījumi ir viņam pārmērīgi apgrūtinoši (augļošana), - soda ar īslaicīgu brīvības atņemšanu vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu."

Bez komentāriem – kredītus tak šādi "uzņēmēji" dod arī studentiem, bezdarbniekiem, kā arī citiem, kam nav ienākumu. 

Ejam tālāk – ejot pa ielu, ieejot internetā, paskatoties TV, it visur mums uzmācas ar "izdevīgiem" aizdevuma piedāvājumiem. Te nu mūsu mīļie augļotāji kārtējo reizi acīmredzami pārkāpj Krimināllikuma 211. pantu. 

Šie abi Krimināllikuma panti ir arī galvenie pārkāpumi, ko veic "atbildīgie aizdevēji" Šeit var minēt vairākus Civillikuma pantu, kā arī Patērētāju tiesību likuma pantu pārkāpumus, utt. 

Ko darīt? Pirmkārt, saprast, ka aizņemoties ne jau tu esi vainīgs pie tā, ka aizņēmies, bet ka tevi uz šādu rīcību pamudināja situācija un apstākļi. Teiksim tā – neviens aiz labas dzīves neaizņemas naudu. Otrkārt – apvienoties un cīnīties. Kāpēc apvienoties? Ja mēs katrs gribētu sev noalgot juristu, tas varētu būt diezgan sālīts prieks mūsu tā jau plānajam maciņam. Tomēr apvienojoties mēs varam šīs izmaksas minimizēt. 

Biedrība Baltais Bruņinieks (BB), šķiet, pagaidām ir vienīgie Latvijā, kas ir kolektīvi metuši izaicinājumu šai klaji pretlikumīgai "smsņiku" patvaļai.

Atverot organizācijas mājaslapu, varam lasīt šādas rindas: "Divdesmit neatkarības gadu laikā ar mūsu klusējošo piekrišanu praktiski viss Latvijas īpašums ir pārgājis ārvalstu investoru, baņķieru un negodīgu politiķu rokās. Ko gan vēl var nozagt izputinātā valstī? Pilsoņu privāto īpašumu, izpeļņu un brīvību. Šodien mūsu jau ir simtiem tūkstošu, kurus ir aplaupījušas bankas un SMS kreditori. Cīnīties pret viņu patvaļu vienatnē ir gluži veltīgi. Tādēļ mēs esam izveidojuši aizsardzības sistēmu pret kredītdevēju negodīgo darbību. Starp mūsu biedrības biedriem jau ir savākta spēcīga speciālistu komanda: juristi, ekonomisti, uzņēmēji, analītiķi, bijušie tiesneši un policisti. 

Daži desmiti iesniegumu tiesā un policijā neatrisina problēmu, tikai desmiti tūkstošu apturēs to banku un SMS kreditoru patvaļu, kuri jau pilntiesīgi uzskata MŪSU nākotni par savējo. Jo ātrāk Jūs piepulcēsieties mūsu rindām un jo ātrāk uzsāksiet savu aizstāvību, jo lielākas būs izredzes uz panākumiem gan konkrēti Jūsu lietā, gan arī kopējā lietā ar mērķi pārtraukt to, ka mūsu valsti izlaupa ārvalstu augļotāji un viņu vietējie līdzdalībnieki." 

Uzsākot procesu savā lietā vai piedaloties tiesās, kurās tiks aizstāvēti BB biedri, varēsiet pārliecināties, ka banku darbība ir atklāta krāpšana un nodokļi, kurus mēs maksājam Latvijas budžetā, aizplūst uz Eiropas Savienību un ASV. 
Iedziļinoties un sākot izprast biedrības BB ideju, Jūs neiztērēsiet laiku velti. Tas ir izglītojoši un ļoti interesanti.

Mēs saprotam, ka šodien tiesā uzvarēt bankas, kuras saņem atbalsta gan no valsts, gan neatkarīgās tiesu varas, un kuras strādā globāla mehānisma ietvaros, ir ļoti grūti. Taču gan sabiedrības, gan tiesnešu izglītošanas process ir uzsākts. 

Ir skaidri zināms, ka tiesas procesu var novilcināt gadiem ilgi un iegūtajā laikā panākt īpašuma atgriešanu, jo banka īpašumu ir ieguvusi krāpnieciskā ceļā. 

Kāds tieši ir šis kredītiestāžu krāpnieciskais ceļš, tiek runāts tiesā. Tas ir mūsu pamatarguments ikvienā tiesu procesā, kurā Baltajam Bruņiniekam ieroču arsenālā ir ne tikai juridiskais vairogs, bet arī varenāks ierocis – TAISNĪBA.

Novērtē šo rakstu:

0
0