Iesaki rakstu:

Analīzei izvēlējos Baibas Brokas interviju LTV (27.01.2016.) Rīta Panorāmā – pieņemu, ka šis rīta raidījums ir gana populārs, kā arī Brokas intervija tajā ir pietiekoši koncentrēta, lai saprastu viņas vēstījuma stilistiku un akcentus.

Uzsvēršu, man neinteresē, kam viņa ir draudzene un kāds ir ģimenes autoparks. Man interesē vēstījuma saturs. Esmu komunikācijas cilvēks. Brokai sākotnēji pievērsos tikai dēļ viņas savdabīgās performances #KapuTramvajs jautājumā. Viņa ir VIENĪGĀ jebkuras partijas politiķe, kura ir publiski ir atkārtojusi Rīgas Domes (RD) vadības alternatīvos faktus.

Noklausījos interviju vēlreiz un nolēmu izteikties „pa visu perimetru”. Analīze stiprināja pārliecību, ka Brokas vēstījums iekļaujas Ušakova priekšvēlēšanu aģitācijā. Redzu viņas vēstījumu kā Ušakova kampaņas tehnoloģisku papildinājumu. Diezgan oriģināls gadījums.

Atgādināšu: Nacionālā apvienība RD mēra amatam izvirzīja Baibu Broku, pēc internetā pieejamās informācijas, vienlaicīgi vismaz četros amatos esošu personu, kura strādā Rīgas brīvostas valdē, Latvijas Universitātē, Latvijas biatlona federācijā un Rīgas Domē.

Viņa ir sniegusi intervijas, kurās viņas vēlme kandidēt un tekošā, lai arī ne visai skaidrā runa atstāj ļoti gribošas un runīgas kandidātes iespaidu. Mazliet atgādina Griguli. Nenoliedzami spējīga, ja jau uzreiz var strādāt četros amatos, turklāt trijos saņemot algu no budžeta naudas.

Te īsa analīze.

1. Brokas pastāvīgais refrēns, ar ko viņa arī sāka savu interviju, par Rīgas Domes (vai kopīgo - viņas izteiksmes veids ir diezgan neskaidrs) labo darbu atbalstīšanu kā vēstījuma būtisks aspekts padara viņu par SC/GKR vēstījuma stiprinātāju, jo īpaši uz Ušakova agresīvās, uzbāzīgās kampaņas kontekstā.

Broka ir patīkami iedziedoša SC kampaņas informatīvā sulaine, kura pa tēmām atkārto Ušakova kampaņas uzsvarus, kā arī pozicionē Rīgas Domē strādājošo NA frakciju kā SC sadarbības struktūru. Starp citu, kopš septembra #KapuTramvaja sakarā kontaktējos ar RD opozīciju un zinu, ka tas nebūt tā nav, bet viņas izpildījumā iespaids ir cits. Rodas sajūta, ka komunikācijas brīfingu viņa saņem turpat, kur saņem Ameriks vai Ušakovs, un šis vēstījums ir saskaņots.

Viņa izvēlas tiešai tās pašas Ušakova lielīšanās tēmas. Piemēram, cīņu pret narkotikām, kas bija diezgan spektakulārs Ušakova un SC sabiedrisko attiecību projekts. Tajā darbojās partijas finansēta struktūra Stop Drug. Šo struktūru atceros ļoti labi, jo tā tika atsūtīta Lucavsalas aizstāvju piketa iebaidīšanai ar savu krāsaino, tostarp skūtgalvaino klātbūtni. Brokas izpildījumā man tas savijas savdabīgā mudžeklī: patiesība, murgi un sabiedriskās attiecības.

Interesanti, ka, runājot par brīvpusdienām skolēniem, viņa nepiemin, ka tas bija opozīcijas priekšlikums (ja atceros, Vienotības), ko SC noraidīja. Viņas izteiksmes forma ir manipulatīva – būtībā viņa aktīvi reklamē Ušakovu, izvēloties komplementāros elementus un izlaižot patiesos vai kritiskos elementus. Faktiski viņa atkārto SC interpretāciju. Ušakova kampaņas kontekstā, kur viņš sevi slavina ar mītiska varoņa jaudu un nedod ne mazāko kredītu nevienam, kur nu vēl opozīcijai, Brokas izpildījums iederas kā medains piedziedājums vadoņa sasniegumiem.

Nacionāla retorika kandidātes mutē ir dekoratīva. Inteliģents klausītājs to dzird kā tukšu manipulāciju. Klausītāja uztvere to reģistrē, radot depresiju un nihilismu. Principā, lai neradītu pārmērīgu vemšanas sajūtu klausītājiem, Broka varētu to vispār nelietot, jo tā diskreditē reālas, sāpīgas problēmas un viņas mutē nav organiska.

Kopsavelku: komplementāra (papildinoša) kampaņa Ušakovam. Ir tāds termins – tehnoloģiskā opozīcija – respektīvi, opozīcija, kas ļauj labāk izskatīties pozīcijai. Broka ir klasisks un īpaši apzinīgas tehnoloģiskās opozīcijas piemērs.

2. Broka konsekventi neanalizē būtiskās reālās problēmas, kas skar Rīgā vēl pagaidām dzīvojošās latviešu ģimenes. Intervija viņa iečalo par latvisku Rīgu, kas izklausās kaitinoši, jo viņa nespēj fokusēties uz faktiem, pārvēršot šo formulu par tukšu retoriku.

Piemērs ir latviešu dārziņi. Intervijā Broka šī traģiskā tēma eksistē dažos vārdos – “tas pats jautājums par bērnudārzu rindām”. Punkts, vairāk viņa no sevis nav spējusi izspiest. Nāku no apkaimes, kur ir viens latviešu dārziņš. Jaunās māmiņas informē, ka bērnudārza rinda ir 300 bērni, katru gadu grupiņā uzņem 30. Broka savos vēstījumos nevelta ne minūti tiem pārbaudījumiem, kam cauri iziet latviešu ģimene Rīgā. Viņa nevelta ne vārda melīgajai SC kampaņai par labo bērnudārzu situāciju Rīgā, nepieminot kādas ir reālās izmaksas it visā, kas attiecas uz bērnu laišanu bērnudārzā.

“Dārziņi” viņai ir viens vārds, kam viņa ar mērkaķa veiklību pārlec pāri. Viņa nerunā par darba tirgus pārkrievošanu, par mobingu darbavietās pret cilvēkiem, kuri nerunā latviski, par situāciju, kādā darba tirgū nonāk latviešu jaunieši. Viņa nevēlas ne raksturot ne situāciju, ne faktus. Viņa nav pamanījusi, ka Rīga ir vienīgā Baltijas galvaspilsēta, kurā iedzīvotāju skaits dilst. Rīga ir mirstoša pilsēta.

Iespējams, ka viņas problēma ir aprindas. Ja viņa rūpīgi negatavojas intervijām un viņas privātā dzīve ir pārāk tālu no savu potenciālo vēlētāju dzīves, tad arī jēga par reālo dzīvi ir maza. Mežaparka savrupmājā dzīvojoši personāži, kas ietusē ar tieši tādiem pašiem personāžiem, tostarp no Saskaņas, ir tālu no tā, kā jūtas vienkāršie cilvēki. Aprindās, kuru vērtība ir nauda, nav partiju un visi ir cieši draugi.

Kopsavelku: būtisku argumentu, respektīvi, būtisku problēmu ignorēšana.

3. Jautājumā, ko pārzinu labi, - proti, Skanstes tramvaja jautājumā Broka melo vairākos punktos, būtībā atkārtodama Ušakovu/Jakrinu/Ameriku. Viņa ir vienīgā politiķe ārpus RD vadības, kura kaut ko tādu atļaujas.

Šis ir nopietns punkts – rupji melojošs politiķis nepiestāv nevienai partijai. Kaut gan alternatīvo faktu laikmetā, kurā eksistē Ušakovs un Ameriks, arī Grigulēm un Brokām atradīsies savs kaktiņš.

Žēl, jo Brokas izpildīšanās kontrastē ar profesionālo Daces Melbārdes (NA) darbību LK aizstāvēšanā, radot cerību, ka lietas var sakārtoties.

Pakavēšos tikai pie trim apgalvojumiem, kuri ir plaši un dažādos veidos JAU publiski noraidīti.

Broka:

(a) apgalvo, ka mēs (t.i.) NA ir balsojuši, ka šādai līnijai Rīgā ir jābūt.

RD politiskā vadība (un tagad arī Broka) atsaucas uz divām balsošanām, kurās, viņuprāt, noticis deputātu balsojums par Skanstes tramvaju nekā citādi, kā ar tramvaja maršrutu Senču ielā un kapu teritorijā. Citēju no Rīgas Domes faktu lapas: "2014. gada 27. maijā „Par Rīgas attīstības programmas 2014.—2020. gadam un Rīgas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas līdz 2030. gadam apstiprināšanu" — vienbalsīgi; 2016. gada 29. septembrī „Par aktualizētā Rīgas attīstības programmas 2014.—2020. gadam Rīcības plāna un Investīciju plāna 2016.—2018. gadam apstiprināšanu" — vienbalsīgi."

Vispirms – balsojuma “par Skanstes tramvaju” nav bijis. Kopš septembra sākuma esam spiesti rūpīgi sekot tam, kas notiek šī projekta sakarā.

Pērngada 11. oktobrī, kad RD deputātiem ārkārtas sēdē tika izdalīti materiāli, kur redzams ielas izbūves plāns, opozīcija balsoja pret to. Pilnīgi pretēji tam, ko publiski apgalvo Broka.

Izdarot šādu paziņojumu, Broka būtībā apmelo savus kolēģus. 11. oktobrī Broka gan nebija uz attiecīgo komisiju RD. Kā stāsta abu opozīcijas frakciju kolēģi, viņa sevi ar RD apmeklējumu īpaši neapgrūtina.

(b) apgalvo, ka visi dokumenti ir iesniegti Eiropas finansējuma saņemšanai un projekts nav maināms;

Pirmkārt, projekta NAV. Ir projekta pieteikums. Īsi pirms jaunā gada Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) projekta pieteikumu atdeva Rīgas satiksmei. Jau janvārī tam bija jābūt Briselē Eiropas Komisijā (EK). Tagad tas atradīsies uz Rīgas Domes darbinieku galdiem, kuriem jāatbild uz CFLA jautājamiem līdz 20. februārim.

CFLA preses relīze uzsver projekta pieteikuma šaubīgos aspektus, par kuriem nerimtīgi runāja vides draugi, zaļās kustības un Lielo kapu draugu kustības aktīvisti, kā arī pilsētplānošanas un satiksmes speciālisti. Viens no tiem - nav skaidrs, kā sliežu izbūve būs iespējama tikai pa esošo Senču ielas platumu, neskarot Lielos kapus. Bet, ja ielu sašaurinās - kā tas ietekmēs projektā nepieciešamo gaisa piesārņojuma samazinājumu, kas ir projekta mērķis.

Protams, paliek arī aktuāls jautājums - ko viņa, Broka, ir veikusi, lai tramvajam būtu cits maršruts?

(c) apgalvo, ka “mēs” (NA frakcija? NA politiķi?) esot iebilduši tikai “vai tā ir prioritāte”, viņai arī “pilnīgi skaidrs, ka šī tramvaja līnija kapus neskars”.

Atgādinu, ka 11.oktobrī, sēdē, ko Broka neapmeklēja, opozīcija balsoja pret šo projekta pieteikumu, nevis iebilda “tikai par maršruta virzienu”. Projekta pieteikumam pievienotais plāns rāda būvniecības elementus, kurus nevar ietilpināt esošajā ielas platumā.

Kas attiecas uz NA politiķiem, tad 11. janvāra Eiropas lietu komisijas sēdē Rihards Kols, Edvīns Šnore un Aleksandrs Kiršteins (pēdējais ar spožu runu) pauda savu kritiku gan par šī projekta tehnisko izpildījumu, gan par šo ieceri kopumā.

Kā saprotu, tramvaja tēma Brokai mēdz atvērt radošo čakru – kā sapratu no kolēģiem, intervijā TV24, Broka esot minējusi 8000 mašīnu, kuras, viņasprāt, sabraucot uz pasākumiem Arēnā. Redzams, ka līdzīgi Grigulei viņai ir grūti ar skaitļiem. Patiesībā lielākā daļa, kas tur atrodas, gluži vienkārši atnāk kājām no centra, jo arēna atrodas centrā, vai piebrauc ar pilsētas transportu, kurš bagātīgi kursē pa Valdemāra ielu.

Kopsavilkums: tik rupji melot nav praktiski, jo ir cilvēki, kuri lasa dokumentus un seko procesiem. Kaut gan, ja tā ir indulgence, par ko tiek nopirkta, piemēram, imunitāte kampaņas laikā, tad tam ir tehnoloģisks pamats. Tieši runājot, ja izdari konkrētas darbības, melnais pīārs pret Tevi netiek veikts.

Nobeigums: Rīga šobrīd ir kļuvusi par vienīgo mirstošo Baltijas galvaspilsētu. Izņemot privileģētas SC elektorāta grupas, skaistā pilsēta ir kļuvusi cilvēkiem nedraudzīga. Esmu PAR zaļu, cilvēkiem, arī veciem un bērniem, draudzīgu pilsētu ar tīru gaisu, ar apdzīvotu, nevis drupās krītošu centru. Esmu par atkritumu šķirošanu un tīru vidi. Par to, lai bērniem nav jāmaksā par pilsētas transportu. Vēlos bērnudārzus visiem, arī latviešu bērniem, darbavietas visiem, ne tikai tiem, kas sulainiskā paklausībā pāriet uz krievu valodu, jo baidās zaudēt darbu. Esmu par godīgu pašvaldības namsaimniecību un pilsētu bez bandītiskām naudas maisu un pilsētas vadības shēmām. Esmu par vēsturiskā centra renesansi, par tūrisma attīstību, par biznesa vidi, kuras eksistence ir atkarīga no idejām nevis 20% un 30% nodevām rijīgām rīklēm.

Kandidātam ir jābūt spējīgam komunicēt ļoti nopietno situāciju pilsētā. Un nevis neskaidri ļurinot, bet precīzi, skaidri, saprotami.

Kundzei, kas veikli saņem naudu četrās darbavietās un pazūd savas villas virzienā, ir jābūt spējīgai saprast, kā jūtas tie, kuru balsis viņa iekāro. Mēs nedzīvojam Mežaparka villās, Siguldas savrupmājās, Mārupē, Saulkrastos, Babītē. Mēs vēl pagaidām turamies šeit – Rīgā, par spīti Ušakoviem, Amerikiem un viņu ikru maizīšu draugiem.

Savukārt NA derētu atcerēties - vienreiz gadā iet pa Rīgu lāpu gājienā ir patiešām skaisti. Bet gādā ir vēl 363 dienas.

Uzsveru: šai fiksajai analīzei nav nekādu fatālu secinājumu. Ja par NA šajās vēlēšanās nav iespējams balsot, būs jādomā pieņemamāks variants. NA vienmēr esmu uzskatījusi par lietderīgu partiju, bet šķiet, ka realitātes sajūtas zudums ir puve, kas skāris arī šīs partijas vadību. Tas ir bīstami visai Latvijai.

Opozīcijas vēlētāju demotivācija ir SC/GKR politisko tehnoloģiju būtiskākais aspekts. Ne visai skaidru iemeslu dēļ NA šajās tehnoloģijās sniedz savu būtisku ieguldījumu.

Pārpublicēts no Facebook.