Iesaki rakstu:

Ekonomikas ministrija (EM) neuzskata, ka būtu lietderīgi ar valstisku normatīvo regulējumu noteikt būvniecības darbu izpildītāju kvalifikācijas prasības, ko rosina ieviest Latvijas Būvnieku asociācija. Turklāt ministrija norāda, ka šajā jautājumā pašā nozarē nav vienprātības.

Kā Pietiek jau ziņoja, Latvijas Būvnieku asociācija vēlas ar likuma spēku noteikt, ka būvniecībā kā paaugstināta riska nozarē drīkst strādāt tikai kvalificēti darbinieki ar atbilstošām zināšanām un kvalifikāciju: šādu prasību, pēc asociācijas domām, būtu vēlams ieviest kopā ar identifikācijas kartēm būvniecībā. Iesākumā asociācija aicina noteikt, ka sabiedriskās jeb trešās grupas būves būvlaukumā drīkst atrasties tikai kvalificēti strādnieki.

EM skaidro, ka ir izstrādājusi informatīvā ziņojuma projektu par būvniecībā nodarbināto personu elektroniskas identifikācijas sistēmas mērķiem, iespējamiem IT risinājuma administrēšanas un ar elektronisko karšu apriti saistīto procesu apkalpošanas veidiem. “Šie ir jautājumi, par kuriem nozares pārstāvji pauduši atšķirīgu redzējumu, īpaši attiecībā uz nepieciešamību iekļaut ID karšu sistēmā informāciju par profesionālo kvalifikāciju,” norāda ministrija.

Ministrija uzskata, ka ID karšu ieviešana esot svarīgs pasākums ēnu ekonomikas īpatsvara mazināšanai būvniecības nozarē. “Mūsuprāt, svarīgi ID kartēs fiksēt būvniecībā nodarbinātās personas profesiju kategorijas, un nodrošināt to sasaisti ar koplīgumā regulētām darba samaksas likmēm,” savu attieksmi pret būvniecībā nodarbināto kvalifikācijas fiksēšanu ID kartēs pamato EM.

EM norāda, ka Eiropā pastāv dažādas pieejas šim jautājumam, tomēr vairumā valstu kvalifikācijas prasības būvdarbu veicējiem nosaka nozare pati, nevis regulējums. “Ministrija uzskata, ka būvniecības kvalitātei un būvju drošībai jābūt visu būvniecības procesa dalībnieku prioritātei. Diskusijās ar nozares sabiedriskajām organizācijām par stingrāku kvalifikācijas prasību izvirzīšanu būvdarbu izpildē iesaistītajām personām secināts, ka organizāciju vidū viedoklis par šo jautājumu atšķiras,” uzsver EM.

Latvijas Būvinženieru savienības vadītājs Mārtiņš Straume arī uzskata, ka būvniecībā ne tikai inženieriem, bet arī strādniekiem nepieciešama atbilstoša izglītība un kvalifikācija. Pēc viņa ieskatiem, tas būtiski paaugstinātu būvniecības kvalitāti un ēku drošību. “Tas būtu lieliski, ka ar identifikācijas kartēm varētu konstatēt gan strādnieku kustību objektā, gan arī viņu kvalifikāciju,” uzskata Straume.

“Ja strādnieks nav ieguvis akadēmisku izglītību par būvniecību, tad kvalitatīvi izpildīt darbu būs grūti,” ir pārliecināts Būvinženieru savienības vadītājs, piebilstot, ka vienlaikus arī jādomā par būvniecības profesionālās izglītības kvalitāti. Straume domā, ka atalgojuma diferencēšana atkarībā no kvalifikācijas varētu mudināt strādniekus pašus interesēties par profesionālās izglītības iespējām.

Tomēr vienlaikus viņš atgādina, ka būvniecības nozare pašlaik piedzīvo diezgan nopietnu kritumu. “Šā gada deviņos mēnešos kritums ir 22%. Var prognozēt, ka gada beigās apmēram tūkstotis mazo būvuzņēmēju gada beigās būs maksātnespējīgi un vairāk nekā 15 tūkstoši strādnieku būs kļuvuši par bezdarbniekiem. Nākamgad, kad paredzēts, ka sāks apgūt Eiropas Savienības fondus un atsāksies būvniecība, nonāksim pie otra trakuma, ka objekti būs, bet nebūs, kas strādā,” prognozē Straume.

Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Fromane turpretī uzskata, ka tik sarežģītu sistēmu, kādu piedāvā Būvnieku asociācija, nav nepieciešams ieviest. “Uzskatu, ka izglītība un kvalifikācija būvniecībā nodarbinātajiem ir tēma, kas ir attīstāma. Ir pamats sarunai par to, kā augstskolas un arodskolas sagatavo pēc iespējas kvalificētākus būvniecības speciālistus. Bet risinājums - veidot šo ārkārtīgi sarežģīto identifikācijas karšu sistēmu, ko piedāvā Būvnieku asociācija, nav īsti atbalstāms. Mūsu redzējumā svarīgāk ir cīnīties ar ēnu ekonomiku un aplokšņu algām, lai tie darbinieki, kas ir nodarbināti, būtu motivēti maksimāli ieguldīt izglītībā un varētu justies droši par sociālajām garantijām,” pauž Fromane.

Pēc viņas domām, ne vienmēr dokumenti vien apliecina strādnieka profesionālās prasmes. “Mēs neesam pret, bet jautājums ir par prioritāriem jautājumiem. Un šis tāds nav,” uzskata Fromane.

Diskusijas arī par šo jautājumu vēl turpināsies, taču ministrija vairāk sliecoties atbalstīt viedokli, ka valsts nosaka prasības būvspeciālistiem, bet būvdarbu izpildītāju kvalifikācijas kontrole ir pašu būvdarbu veicēju atbildība.

Kā jau ziņots, pašreiz normatīvie akti nosaka, ka atbilstoša kvalifikācija un sertifikāts ir nepieciešams tikai būvdarbu vadītājam un viņa palīgiem, respektīvi - organizatoriem, bet pārējiem, kas reāli veic būvniecības darbu, var vispār nebūt nekādas izglītības, atgādina Latvijas Būvnieku asociācijas prezidents Normunds Grinbergs, piebilstot, ka arī Zolitūdes traģēdijas ziņojumā norādīts, ka riģipsi skrūvējis teoloģijas students, kurš bija nolēmis piepelnīties no studijām brīvajā laikā, un būvniecība ir viena no nozarēm, kur šāda piepelnīšanās bez atbilstošām zināšanām ir iespējama.

Pēc asociācijas vadītāja domām, būvniecībā kā paaugstināta riska nozarē būtu nepieciešamas līdzīgas prasības pēc kvalifikācijas kā medicīnā, kur gan ārstiem, gan medicīnas māsām tiek prasīta ne tikai atbilstoša izglītība, bet arī regulāra kvalifikācijas paaugstināšana dažādās apmācībās un konferencēs.

Būvnieku asociācija aicina kvalifikācijas jautājumu risināt kompleksi ar identifikācijas karšu ieviešanu būvniecībā. Tomēr valsts pagaidām identifikācijas kartes saista tikai ar darba laika uzskaiti, lai varētu kontrolēt nodokļus. Tomēr Grinbergs ir pārliecināts, ka identifikācijas karšu sistēma nedarbosies, ja ar to tiks mēģināts risināt tikai nodokļu jautājumu.

Ar valdības rīcības plānu EM uzdots ieviest būvniecībā nodarbināto personu elektronisku reģistrēšanu un to kustības uzskaiti būvobjektā līdz 2020.gada 30.decembrim. Savukārt ēnu ekonomikas ierobežošanas pasākumu plāna saskaņošanas ietvaros šā gada sākumā EM diskusijā ar citām institūcijām un nozares pārstāvjiem vienojusies, ka tā līdz 2016. gada nogalei izstrādās informatīvo ziņojumu par iespējām sasniegt ID karšu sistēmai izvirzītos mērķus. Par ID karšu ieviešanu nozare ar atbildīgajām valsts iestādēm vienojusies arī memorandā, kur puses vienojās, ka ID kartes ieviešamas līdz 2019.gada 1.janvārim.