Iesaki rakstu:

Pilnīga bezizeja – tā vienā vārdā var raksturot mūsu situāciju. Cēsu dome mūsu zemei bez jebkādām komunikācijām, ar 15 dažādiem apgrūtinājumiem (dziļas gravas, augstsprieguma līnijas utt.) ir uzspiedusi apbūves statusu, kaut vēsturiski tā vienmēr ir bijusi lauksaimniecības zeme.

Mēs gadiem ilgi nespējam samaksāt augstos nodokļus, jo gadā nodokļos iznāk maksāt aptuveni 1500 eiro. Arī atteikties no savas senču zemes nevaram, jo, lūk, Cēsu domei tā neesot vajadzīga.

Zemes statusu dome atsakās mainīt, kaut Ministru kabineta “Noteikumi par zemes lietošanas veidu klasifikācijas kārtību un to  noteikšanas kritērijiem”  paredz, ka lauksaimniecībā izmantojamā  zeme ir aramzeme, augļu dārzs, pļava un ganības, bet zeme zem ēkām un pagalmiem ir tā, kuru aizņem ēkas, būves un pagalmi, kā arī ēku un būvju uzturēšanai nepieciešamā zeme.

Cēsu domes priekšsēdētājs J.Rozenbergs (attēlā) tikai mētājas ar solījumiem mainīt mūsu zemei lietošanas mērķi, sliktākajā gadījumā pieņemt atpakaļ mūsu zemi, tikai savus solījumus netur. Tur visu izlemj Attīstības nodaļas vadītāja L.Madelāne un Būvvaldes vadītāja Z. Jēkabsone. Gadiem ilgi nesaņemam arī nekādas atlaides, kaut esam maznodrošinātas personas un māsas aprūpē ir mamma – otrās grupas invalīde un nepilngadīgs dēls.

Diemžēl mūsu valstī īpašnieks ir pilnīgi beztiesisks.Lieki teikt, ka gadiem ilgā terora rezultātā smagi cietusi mūsu visu veselība. Mājai steidzami nepieciešams remonts.

Mēģinājām tiesāties (abās instancēs), bet tiesas spriedums ir: Cēsu domes piešķirtā atlaide - daži desmiti centu - ir pamatota. Diemžēl advokāta pakalpojumi mums nav pa kabatai.

Acīmredzot Cēsu dome šādi terorizējot vēlas padzīt no Latvijas vēl šeit palikušos iedzīvotājus, kaut pašu delegācija (jādomā, par nodokļu maksātāju līdzekļiem) brauc un aicina tautiešus atgriezties. Komiski. Diemžēl mums nav iespēju aizbraukt.

Ko darīt?