Iesaki rakstu:

Tiesības turpmāk sniegt rehabilitācijas pakalpojumus cilvēktirdzniecības upuriem ieguvusi sieviešu tiesību aizsardzības organizācija - resursu centrs Marta (Martas centrs), un organizācijai uzvarēt konkursā kārtā izdevies bez nepieciešamajiem speciālistiem vajadzīgajā daudzumā: tikai pašlaik organizācijas mājas lapā izsludinātas vakances sociālajam darbiniekam un rehabilitētājam. Iepirkums radījis vēl virkni jautājumu, taču Labklājības ministrija apgalvo - viss esot labākajā kārtībā.

Vairākus gadus sociālās rehabilitācijas pakalpojumus cilvēktirdzniecības upuriem Latvijā sniedza organizācija Patvērums Droša māja, kuras mērķis ir tieši atbalsta sniegšana cilvēktirdzniecības upuriem, kā arī patvēruma meklējumiem un bēgļiem. Šogad pirmo reizi šīs tiesības ir ieguvusi sieviešu tiesību aizstāvības organizācija resursu centrs Marta.

Labklājības ministrija (LM) neuzskata, ka sieviešu tiesību aizstāvības organizācijas izraudzīšana varētu kavēt vīriešus, kas cietuši no cilvēktirdzniecības, vērsties pēc šī valsts apmaksātā pakalpojuma. ”Biedrība Martas centrs publisko iepirkumu dokumentācijā ir apliecinājusi, ka sniegs pakalpojumu jebkuram cilvēktirdzniecības upurim,” uzsver  LM Sociālo pakalpojumu departamenta vecākā eksperte Ineta Pikše.

Arī Martas centra vadītāja Iluta Lāce norāda, ka, lai arī viņas vadītā organizācija ir sieviešu tiesību aizstāve un galvenokārt rūpējas tieši par sieviešu tiesībām un līdztiesību, tomēr arī jau līdz šim ir bijuši gadījumi, kad organizācijā ar savām problēmām vērsušies vīrieši. Tādēļ viņa nedomājot, ka šī pakalpojuma uzticēšana sieviešu organizācijai varētu kavēt vīriešus vērsties pēc palīdzības. Turklāt nav noslēpums, ka lielākoties cilvēktirdzniecības upuri ir tieši sievietes, kuras nonākušas piespiedu seksa pakalpojumu industrijā.

Tomēr arvien izplatītāki mēdz būt gadījumi, kad arī vīrieši tiek pakļauti piespiedu darbam, liedzot tiesības uz personīgo dzīvi, kontrolētiem ienākumiem un tamlīdzīgi. Šādu gadījumu gan esot maz, tomēr arī šiem upuriem pienākas valsts apmaksāta rehabilitācija.

Bažas radījis arī fakts, ka resursu centram Marta varētu nebūt atbilstošas kompetences personāla, īpaši tādēļ, ka centra mājas lapā internetā ir informācija, ka tiek meklēts sociālais darbinieks un rehabilitētājs. LM gan sakās esam pārliecināta, ka Martai ir nepieciešamie cilvēkresursi, jo iepirkumā bijušas konkrētas prasības, ko uzvarētājs arī izpildījis.

Lāce kategoriski noliedz, ka centram Marta nebūtu atbilstošu speciālistu. Tā kā līdz ar valsts apmaksātā pakalpojuma iegūšanu palielinājies darba apjoms, tiekot meklēti papildu darbinieki, bet konkursa pieteikumā esot iekļauti visi prasītie speciālisti, kas jau līdz šim ir Martas darbinieki.

Aizdomas, ka Marta nespēs sniegt kvalitatīvu pakalpojumu, rada arī fakts, ka savulaik, vēl pirms iepirkuma centrs kādā vēstulē skaidrojis, ka par valsts piedāvātajām summām nav iespējams sniegt sociālās rehabilitācijas pakalpojumu, taču pēc tam pats pieteicies.

Lāce skaidro, ka centrs tiešām ir sūtījis šādu vēstuli, taču tas bijis vēl pirms iepriekšējiem konkursiem. Un tieši Martas aicinājums paaugstināt šīs summas ir bijis pamats sākt diskusijas par šo tematu, līdz summas palielinātas. Ar pašreiz valsts piešķirto finansējumu esot iespējams sniegt kvalitatīvu pakalpojumu, apgalvo Lāce, tādēļ arī centrs pieteicies to realizēt.

Biedrības Patvērums "Drošā māja" piedāvājumā norādītā cena bijusi 91,32 eiro, biedrības Resursu centrs sievietēm Marta – 86,84 eiro. Tā kā izvēles kritērijs bija zemākā cena, tad par uzvarētāju pasludināta Marta.

Vairākus gadus ASV valdība ir norādījusi sava cilvēktirdzniecības ziņojumā, ka Latvijai būtu jādod iespēja cilvēku tirdzniecības upuriem izvēlēties, pie kura no pakalpojuma sniedzējiem tas vēlas saņemt pakalpojumu. Arī Martas vadītāja Lāce uzskata, ka tas būtu labākais risinājums, turklāt tas varētu veicināt šādu pakalpojumu sniedzēju rašanos arī reģionos, lai cilvēktirdzniecības upuriem nav jāmēro ceļš uz Rīgu pakalpojuma saņemšanai.

Labklājības ministrija norāda, ka par to tiekot domāts. „Mēs par to domājam, bet cilvēku tirdzniecības sociālās rehabilitācijas apjoms nav tik liels, lai vairākām organizācijām būtu saimnieciski izdevīgi sniegt šo pakalpojumu,” informē LM sabiedrisko attiecību speciāliste Marika Kupče.

Atbilstoši Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumam valstij ir pienākums sniegt sociālās rehabilitācijas pakalpojumus cilvēku tirdzniecības upuriem.

Sociālās rehabilitācijas pakalpojums ietver psihosociāla palīdzība, tai skaitā individuālas sociālā darbinieka, psihologa, jurista, ārstniecības personas un citu speciālistu konsultācijas atbilstoši klienta vajadzībām, drošs patvērums un klienta izmitināšana, iespēja apgūt vai uzlabot klienta pašaprūpes vai pašapkalpošanās iemaņas, klienta iesaistīšanu apmācības un izglītības programmās, ja tas sekmē klienta reintegrāciju sabiedrībā un darba tirgū.

Tāpat paredzētas piecas pakalpojuma sniedzēja konsultācijas cilvēku tirdzniecības upuru nepilngadīgajiem ģimenes locekļiem, ja tie uzturas Latvijā, ārvalstī esoša klienta vai potenciālā klienta un viņa pavadībā esošo nepilngadīgo bērnu nokļūšanas līdz pakalpojuma sniegšanas vietai organizēšana un pavadīšana nepieciešamības gadījumā, kā arī citi pasākumi atbilstoši pakalpojuma sniedzēja speciālistu izstrādātajam klienta individuālās sociālās rehabilitācijas plānam.