Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Dienesta pārbaude pret Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta direktora vietnieku Mārtiņu Šicu, pateicoties kura apstiprinātajai informācijai, Latvijas iedzīvotāji un Latvijas pilsoņi ārvalstīs varēja operatīvi saņemt ziņas par saviem Zolitūdes traģēdijā bojāgājušajiem tuviniekiem un draugiem, kamēr Valsts policija šo informāciju slēpa, ir pamatota - šāds ir demisionējušā Valda Dombrovska Ministru kabineta veselības ministres Ingrīdas Circenes viedoklis. Savukārt pats Šics uzskata - birokrāti cenšas nepamanīt tos likumu pantus un normatīvus kuri ne vien atļauj, bet pat uzliek par pienākumu dalīties ar šo informāciju sabiedrības savlaicīgai un operatīvai informēšanai.

Pietiek jau informēja, bijušā Veselības ministrijas valsts sekretāra Armanda Ploriņa vadītā Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta oficiālā versija ir - dienesta izmeklēšana esot uzsākta par faktu, ka "piektdien, 22.novembrī, no dienesta darbinieka e-pasta, kurš nebija iesaistīts traģēdijas seku likvidēšanā un palīdzības koordinēšanā, ir nosūtīta informācija trešajām pusēm, kas saistās ar Zolitūdes traģēdiju un norādīja ziņas par it kā bojāgājušiem".

Savā paziņojumā dienests skaidro, kādu iemeslu dēļ tas nav uzskatījis par svarīgu iedzīvotājus iespējami ātri informēt par bojāgājušo personībām, - sākotnējais saraksts neesot bijis precīzs, un tas Ploriņa vadītā dienesta ieskatā esot bijis pietiekami, lai tuviniekus ilgstoši turētu neziņā par upuru vārdiem un uzvārdiem. Tāpēc "notikušais ir nepieļaujams pārkāpums", uzskata Ploriņš.

Dienesta paziņojumā bija noklusēts tas, ka izmeklēšana ir sākta pret vienu konkrētu personu - zināmāko šīs jomas profesionāli Latvijā, dienesta vadītāja vietnieku Mārtiņu Šicu, kuram jau ir oficiāli atņemti visi viņa izmantotie dienesta komunikācijas līdzekļi, tostarp mobilais telefons un dators.

Pietiek zināms, ka pret Šicu sāktās izmeklēšanas pamatā ir bojāgājušo saraksts, kas bija publicēts portālā nekropole.info un kas veselas divas dienas pēc katastrofas cilvēkiem bija vienīgais informācijas avots, kur varēja uzzināt aizvien papildinātās ziņas par bojāgājušajiem.

Viens no portāla saimniekiem, jurists Aivars Borovkovs Pietiek pirmdien apliecināja, ka nekādus gatavus sarakstus vai cita veida datus portāls no Šica nav saņēmis, taču viņi vērsušies pie Šica ar portāla rīcībā esošiem datiem, lai iegūtu tiem apstiprinājumu vai noliegumu.

Borovkovs Pietiek norādīja, ka politiski iecelto ierēdņu mēģinājums tagad sākt kādu lietu par personas datu noplūdi esot absurds ne tikai pēc būtības, bet arī, to vērtējot Latvijas normatīvo aktu kontekstā, kuri skaidri norāda, ka dabas katastrofu un citu nelaimju gadījumā augstākās augstāk par dažādām instrukcijām stādāmas cilvēku intereses.

Pietiek vērsās pie veselības ministres Circenes ar diviem jautājumiem - vai viņa atbalsta dienesta vadības lēmumu sākt dienesta izmeklēšanu pret Šicu un kādu apsvērumu dēļ, kā arī - vai Veselības ministrijā ir izvērtēta dienesta vadības rīcība pirmajās divās dienās pēc Zolitūdes traģēdijas, nepubliskojot jau zināmo bojāgājušo vārdus un uzvārdus.

Publicējam Circenes atbildes pilnībā:

"Dienesta pārbaude Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā (NMPD) uzsākta saistībā ar faktu, ka 22.novembrī no dienesta darbinieka (kurš nebija iesaistīts traģēdijas seku likvidēšanā un palīdzības koordinēšanā) e-pasta tika nosūtīta informācija trešajām pusēm, par Zolitūdes traģēdijā cietušajiem (gan iespējamiem bojāgājušajiem, kuru personības Valsts policija vēl nebija apstiprinājusi, gan ievainotajiem).

Dienesta pārbaude ar mērķi noskaidrot visus notikušā apstākļus ir pamatota vairāku iemeslu dēļ.

Pirmkārt, 22.novembrī, rodoties aizdomām, ka NMPD rīcībā esošā, tajā skaitā, nepārbaudītā informācija, varētu būt nodota trešajām personām un publiskots internetā, arī pēc dienesta vadības publiski paustas informācijas, ka dienests nav devis šādu informāciju, neviens no dienesta darbiniekiem neinformēja par pretējo. Līdz ar to būtiski ir noskaidrot visus apstākļus saistībā ar iespējamās informācijas nodošanu un tāds arī ir galvenais dienesta pārbaudes uzdevums.

Otrkārt, NMPD rīcībā esošais saraksts ar bojāgājušajiem un cietušajiem nebija pārbaudīts, tas nebija precīzs. Valsts policijas darbinieki atbilstoši kompetencei veica visas darbības, kas saistījās ar bojāgājušo ģimenes locekļu informēšanu un atpazīšanas procesa organizēšanu. Jāuzsver, ka sākotnēji nodotajā sarakstā, bija minēta persona, kas nebija atradusies notikuma vietā, bet to personu atpazīšanas procesa gaitā var noskaidrot tikai policija.

Treškārt, konstatētajā sarakstē ar trešajām personām ir norādes par informāciju par traģēdijā cietušajiem, viņu personas dati un sākotnēji uzstādītās diagnozes (un cita dienesta vajadzībām iekļauta informācija), kas ir ar likumu aizsargāta un nav nododama trešajām pusēm bez cietušo piekrišanas. Šāda situācija nav pieļaujama neatkarīgi no personas motivācijas, kādu mērķu vārdā attiecīgā informācija tiek sniegta trešajām pusēm.

Mediķu rīcībā nevar būt precīzi dati par bojāgājušo personībām, jo viņi neveic atpazīšanu un personu identifikāciju. To veic policija un tās uzdevums ir sazināties ar bojāgājušo tuviniekiem individuāli, ko policija arī darīja.

Ceturtkārt, dienesta pārbaudes mērķis ir objektīvi noskaidrot patiesību un pārbaudes rezultātā gūtie secinājumi tiks balstīti tikai uz tiesību aktos noteikto kārtību un lietas faktiskajiem apstākļiem, lai turpmāk izslēgtu iespēju, ka trešajām personām tiek nodota ar likumu aizsargāta informācija."

Tāpat pilnībā publicējam arī Šica viedokli:

"Vai cilvēkiem tiešām bija jāmokās neziņā vairākas dienas par saviem tuviniekiem?

NMPD uzsāktā izmeklēšana ir grūti saprotama un ir arī amorāla. NMPD vadība cenšas savu rīcību attaisnot, demonstrējot, ka stingri ievēro ikdienai rakstītos noteikumus un iekšējos normatīvus un pat šādās traģēdijās nepieļauj atkāpes no normas, lai informētu cilvēkus par viņu tuviniekiem. Dienests savā formālajā skatījumā nemeklē un nepūlas atrast tos likumu pantus un normatīvus kuri ne vien atļauj, bet pat uzliek par pienākumu dalīties ar šo informāciju sabiedrības savlaicīgai un operatīvai informēšanai.

Bija izveidojusies neticami stulba situācija, kurā tūkstošiem cilvēku mocījās neziņā par saviem tuviniekiem, izplatījās pat nepamatotas baumas, savukārt NMPD vadība un arī Valsts policija skaļi un pompozi paziņoja, ka līdz traģēdijas beigām neatklās medijiem sarakstu ar bojāgājušajiem kamēr saraksts netiks pilnībā precizēts un iespējams šādu informāciju vispār nepublicēs ...

Iedomājieties, ja traģēdijā dzīvību zaudētu vecāki un mājās paliktu mazs bērns, kurš patstāvīgi par sevi parūpēties nav spējīgs. Sanāk, ka nabaga bērnam vienatnē, bez ēdiena un ūdens jāpavada pāris dienas kamēr atbildīgie dienesti paziņos traģēdijā bojā gājušo sarakstu.

Desmitiem tūkstošu cilvēku, Latvijas ekonomiskie bēgļi arī no Zolitūdes tuvās un tālās zemēs izmisuši dienām bombardēja vēstniecības un bezcerīgi zvanīja uz dažiem oficiālajiem informatīvajiem tālruņiem. Jautājums bija jāatrisina tā, kā tas pieņemts civilizētajā pasaulē.

Savu vainu datu nodošanā trešajām personām un man inkriminēto personu datu publicēšanu kategoriski noliedzu, jo rīkojos saskaņā ar pasaulē pieņemto praksi, lai kliedētu satraukto iedzīvotāju neziņu.

Manā rīcībā esošo operatīvo informāciju un cietušo sarakstu nodevu profesionāliem juristiem, kuri to salīdzināja ar pārējo viņu rīcībā esošo informāciju, kura balstījās uz viņu izveidoto bojāgājušo sarakstu, norādot un īpaši brīdinot par līdz galam neprecizētajiem un neskaidrajiem gadījumiem."

Novērtē šo rakstu:

0
0