Menu
Pilnā versija
Foto

Demokrātija ir mirusi

Armands Strazds · 19.08.2016. · Komentāri (0)

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Būt demokrātam nozīmē ne tikai piedalīties vēlēšanās, bet arī vērot, kā ievēlētie politiķi izmanto sev uzticēto varu, vai tas notiek saskaņā ar tautas doto mandātu. Gadījumā, ja rodas pamatotas bažas, ka sabiedrība tiek mānīta, politiķi nedarbojas tās labākajās interesēs un arī vēlēšanas pie varas neved alternatīvus politiskus spēkus, varas suverēnam (pēc demokrātiskas Satversmes – tautai) ir tiesības šādus politiķus, ārkārtas gadījumos pat lietojot fizisku spēku, apturēt, pirms viņu destruktīvajai darbībai iestājas neatgriezeniskas sekas.

Ansis Ataols Bērziņš un citi “bruģa revolucionāri”, iespējams, bija pēdējie demokrāti atjaunotās Latvijas vēsturē. Viņu uzvara ir banku oligarhijas ieviesēja Godmaņa valdības krišana. Viņu vaina nav, ka varu nekavējoties un uz neticami ilgu laiku sagrāba bankām ne mazāk pietuvinātais Dombrovskis ar savu bargās taupības režīmu, – tādu valdības brutalitāti pret tautu toreiz nevarēja paredzēt pat Starptautiskā Valūtas fonda eksperti. “Revolūcijas” organizatori, “Sabiedrība citai politikai”, Pabriks, Štokenbergs & Co kopš tā laika diemžēl ir izvēlējušies izmantot iespēju paklusēt un veltīt vēl jo vairāk enerģijas savas personiskās politiskās un ekonomiskās karjeras nostiprināšanai.

Kopš Latvijas valsts vara ir uzsākusi aktīvu demokrātu apkarošanu, tādu valstī, protams, vairs nevar būt. Kāds ir iebiedēts, kāds uzpirkts, pārējie emigrējuši. Satversmes 1. un 2. panti joprojām pastāv, bet tikai juridiski, ne faktiski. Valsts vara, ignorējot valsts pamatlikumu, ir kļuvusi antikonstitucionāla. Demokrātija ir mirusi. Jaunā valsts iekārta ir tirānija.

Tomēr demokrātija var augšāmcelties. Reanimācijai jānotiek, nekavējoties atceļot visus šobrīd spēkā esošos antidemokrātiskos tiesu lēmumus, pārtraucot politiskās vajāšanas, vienā no trim veidiem: 1) valsts godprātīgajiem un drosmīgajiem juristiem, kuri noteikti vēl eksistē, uzņemoties iniciatīvu un personisku risku, piesaistot starptautisko tiesību papildspēkus, izjaukt varas uzurpatoru plānus, atjaunojot Satversmes kārtību, panākot likumīgās tautas varas respektēšanu, vai 2) Saeimai pieņemot politiski vajāto personu reabilitācijas likumu, vai galu galā 3) Valsts prezidentam nosakot demokrātijas atjaunošanu par savu tēmu.

Novērtē šo rakstu:

0
0