Iesaki rakstu:

Sagaidāms, ka šoruden Rīgas apgabaltiesa varētu nonākt līdz spriedumam pirms gandrīz desmit gadiem sāktajā tā sauktajā digitālās TV lietā, kurā uz apsūdzēto sola sēž vairāki ekspremjera, tā sauktā „vecā oligarha” Andra Šķēles līdzgaitnieki. Trešdien Rīgas apgabaltiesa digitālās TV krimināllietā plānojusi pratināt šajā lietā iesaistītās britu pastkastītes firmas Kempmayer Media Ltd vadītāju Toniju Flanaganu.

Ar ekspremjera Šķēles ietekmi saistītajā digitālās TV lietā apsūdzēto personu vidū ir Šķēles firmas Uzņēmumu vadība un konsultācijas finansists Harijs Krongorns, līdzšinējais Latvijas Neatkarīgās Televīzijas vadītājs un īpašnieks Andrejs Ēķis, polittehnologs, pašlaik ar pretrunīgi vērtētā čečenu uzņēmēja Bislana Abdulmuslimova interesēm saistītais Jurģis Liepnieks, savulaik ar Šķēli saistītais advokāts Jānis Loze un pašlaik ar miljonāra Olafa Berķa interesēm saistītais jurists Mārtiņš Kvēps. Kopumā digitālās TV lietā apsūdzētas 20 personas, un krimināllietu Rīgas apgabaltiesā iztiesā tiesnesis Juris Stukāns.

Trešdien, 20.jūnijā apgabaltiesa plānojusi nopratināt vienu no būtiskākajiem tā sauktās digitālgeitas lieciniekiem, iespējams, arī ar Šķēles interesēm saistītās britu pastkastītes firmas Kempmayer Media LTD vadītāju Flanaganu. Kā sarunā ar Pietiek atzina digitālās TV lietas valsts apsūdzības uzturētājs, prokurors Edvīns Piliksers, britu pastkastītes firmas Kempmayer Media vadītāja Flanagana pratināšana Rīgas apgabaltiesā plānota tiesas sēdē trešdien pusdivpadsmitos.

Flanagans uz Rīgas apgabaltiesu gan neieradīsies personīgi. Viņš liecības digitālās TV lietā sniegšot ar tiešsaistes – video pratināšanas starpniecību. Šāda liecību sniegšana ir atbilstoša likumdošanai. Flanagans atradīsies tiesas zālē Anglijā, un britu tiesas uzraudzībā tiks nodrošināta viņa nopratināšana Rīgas apgabaltiesā.

Trešdien plānotā Flanagana pratināšana, kas jau saskaņota ar britu tiesu instancēm un Rīgas apgabaltiesu, gan varētu tikt izjaukta, ja kāds no 20 digitālās TV lietā apsūdzētajiem vai viņu advokātiem neierastos uz trešdien Rīgas apgabaltiesā paredzēto tiesas sēdi.

Tas, kādas liecības pratināšanā sniegs Flanagans un vai viņš atzīs, kam patiesībā piederējusi Kempmayer Media, nav zināms. Netiek izslēgts, ka Flanagans noliegs jebkādu Kepmpayer Media saistību gan ar Šķēli, gan Ēķi, gan, iespējams, bijušo satiksmes ministru Vili Krištopanu (LC).

Kopumā no informācijas, kas ir Pietiek rīcībā, noprotams, ka Flanagans ir viens no pēdējiem lieciniekiem tā sauktajā digitālas TV lietā. Līdz ar to tiek sagaidīts, ka Rīgas apgabaltiesa jau rudeni varētu izlemt par spriedumu šajā krimināllietā.

Prognozes par to, vai lietā būs notiesājošs spriedums un vai visas 20 lietā apsūdzētās personas tiks notiesātas, ir pretrunīgas. Neoficiāli netiek izslēgts, ka atsevišķas ietekmīgas digitālās TV lietā iesaistītās personas tiesa varētu attaisnot, noraidot prokuratūras izvirzītas apsūdzības.

Pietiek jau rakstījis, ka digitālās TV krimināllieta saistīta ar valsts a/s Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) savulaik dibināto meitasuzņēmumu Digitālais radio un televīzijas centrs (DRTC), ārzonas kompāniju Kempmayer Media Ltd. un tās meitasfirmas Latvijā Kempmayer Media Latvia (KML) vienošanos, kas tūkstošgades sākumā paredzēja vairākos posmos ieviest digitālo televīziju un Latvijā nogādāt dažādu specifisku aparatūru digitālajai apraidei. Projekta kopējās izmaksas toreiz tika lēstas vismaz 100 miljonu dolāru vērtībā.

Izmeklēšanu par šo projektu, kas radīja aizdomas par Šķēles interešu īstenošanu, KNAB sāka 2003.gada rudenī, vēlāk lietā tika nodota prokuratūrai. Rīgas apgabaltiesā krimināllieta tika nodota 2007.gada vasarā, Stukāns lietas iztiesāšanu uzsāka 2008.gada pavasarī.

Saistībā ar digitālgeitu 20 personām uzrādītas apsūdzības pēc dažādiem Krimināllikuma (KL) pantiem - 317.panta par dienesta pilnvaru pārsniegšanu, KL 319.panta par valsts amatpersonas bezdarbību, KL 177.panta par krāpšanu un KL 195.panta par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu.

Neviens no apsūdzētajiem savu vainu inkriminētajos noziegumos neatzīst. Apsūdzētie skaidrojuši, ka nesaprot, kādus tieši noziegumus prokuratūra viņiem inkriminējusi, vai arī norādījuši uz apsūdzības nepilnībām. Neviens no 20 lietā apsūdzētajiem savu vainu nav atzinis. Valsts apsūdzības uzturētāji par labu valstij no apsūdzētajiem prasa piedzīt 2,3 miljonus latu.

Kā izriet no prokuratūras apsūdzības digitālās TV lietā, ar Flanagana vadītās Kempmayer Media palīdzību organizēta krāpnieciska shēma, kas viltus ceļā no LVRTC meitasfirmas DRTC ieguvusi 50,3 miljonu dolāru līgumu par digitālās televīzijas ieviešanu Latvijā, kuru apmaksātu no valsts naudas. Turklāt šī shēma radīja risku, ka no valsts rokām būtu izslīdējušas ap 200 miljonus latu vērtās 23% Latvijas mobilais telefons daļas.

Gan prokuratūras no ārvalstu tiesībsargiem saņemtie dokumenti, gan Liepnieka savulaik prokuratūrai sniegtās liecības netieši apstiprinājušas, ko Kempamayer Media daļās bijis arī Šķēle. Šķēle savu saikni ar digitālgeitu un Kempmayer Media noliedzis, neraugoties uz to, ka publiskajā telpā nonākušie krimināllietas dokumenti, kurus iepriekš publicējis arī Pietiek, liecinājuši, ka Šķēles ģimene varētu būt piedalījusies digitalizācijas projektā un Kempmayer Media kapitālā caur ārzonas trastu The Yew Tree Trust (YTT). Šī trasta patiesā labuma guvēji bijuši Šķēles ģimenes locekļi – meitas un pirmā sieva. To, ka piedalījies trasta dibināšanā, Šķēle atzinis. Tomēr viņš kategoriski noliedzis, ka trastam ir jebkāda saistība ar Kempmayer patiesajiem īpašniekiem.

Medijos līdz šim izskanējušie materiāli vedina spriest, ka Šķēles ģimenei piederošais trasts caur divām citām ārzonu firmām kontrolējis vismaz 25% britu pastkastītes firmas daļu. Papildus tam to, ka Šķēles ietekme Kempmayer Media veidojusi vismaz 25%, savās liecībās prokuratūrai jau 2006.gada nogalē atzina bijušais Šķēles runasvīrs Liepnieks. Saskaņā ar viņa liecināto Kempmayer iegādājās Ēķis un caur Liepnieku piesaistīja Šķēli, lai darījumam iegūtu politisko „jumtu.”

Šķēles dibinātā YTT vārds figurējis arī materiālos, kas saistīti ar Latvijas kuģniecības (LK) privatizāciju, kura, kā ļauj spriest ar Ventspils mēru Aivaru Lembergu saistītās krimināllietas materiāli, īstenota divu grupu – Rīgas un Ventspils – interesēs. Rīgas grupas līderis bijis A.Š., kuru var atšifrēt kā Andri Šķēli.