Iesaki rakstu:

Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) priekšsēdētājam Aināram Dimantam neesot laika jautājumam par AS SuperFM valdes priekšsēdētāja Uģa Poļa aktualizēto jautājumu par juridisko interpretāciju - no nākamā gada 1. janvāra Latvijā var tikt aizliegta latgaliešu valodas lietošana radio. Kamēr Dimants ar šādu aizbildinājumu no atbildes par šo tēmu atteicās, Pietiek apkopojis virkni citu ieinteresēto personu skaidrojumu.

AS SuperFM valdes priekšsēdētājs Uģis Polis

- Es neesmu jurists, tāpēc es citēju advokātu biroja Borenius atzinumu, kuru mēs esam iedevuši arī Satversmes tiesā. Vienkārši ir tas, kas tur rakstīts. Ir definīcija, ka latviešu valoda ir latviešu literārā valoda. Punkts. Ir jābūt definīcijai. Tas būs juridisks jautājums. Es neesmu jurists, lai padome tagad skaidro. Tāpēc arī ir vēstule Saeimas Cilvēktiesību komisijai. Lai tad tie jautājumi tiek skaidroti tagad, nevis pēc tam. Tie nav diskutēti. Kad tos jautājumus diskutēja, kad bija tēma par krieviski raidošām stacijām, tēma par latgaliešu stacijām vispār netika risināts. To padome uzzināja no manas vēstules. Lai juristi lauza galvu. Padome ir sagatavojusi darbu.

Tas ir tikai sākums. Ar 1.janvāri Latvijā ēterā ir aizliegtas visas Eiropas Savienības valodas. Krievu valoda ir atļauta, bet ES valodas – aizliegtas. Sanāk, ka būs tikai latviešu vai tikai krievu stacijas. Jaukts variants vispār nav iespējams. Pēc būtības sanāk, ka ES valstī ēterā neviena ES valsts valoda bez tulkojuma nav atļauta. Krievu valoda, kas nav ne valsts, ne ES valoda, ir atļauta. Eiropas raidorganizāciju organizācija nesaprot, kā tas ir iespējams.

Absurds ir tajā – kāpēc var būt 100% krievu stacijas, bet angļu valoda – tajā nedrīkst izskanēt neviens raidījums. Kur ir jēga? Bet to mēs pagaidām neaiztiekam, sākam ar latgaliešu valodu. Skatīsimies, ko saka juristi. Borenius saka tā. Būs jāpierāda, ka uz latgaliešu valodu likuma norma neattiecas, bet, ja ir Augstākās tiesas lēmums, tad tik vienkārši nevarēs....

Dainis Mjartāns, NEPLP loceklis, Poļa kritikas objekts

- Pazīstamākie Latvijas juristi ir izskaidrojuši, kas ir latviešu valoda. Tur ir Egila Levita skaidrojums. Vislabāk to var izdarīt [advokāts] Bitāna kungs. Elektronisko plašsaziņas līdzekļu numurā ir pateikts par latviešu valodu, tas ir pateikts Valsts valodas likuma 4.pantā. Tur vairs nav, ko piebilst. Latgaliešu valoda ir latviešu valodas paveids, kuru var lietot plašsaziņas līdzekļos līdzvērtīgi latviešu valodai. Punkts. Nav diskusijas. Ja nav citu argumentu, tad izdomā tādus, lai mani atlaistu.

Mani aicināja kandidēt NEPLP tieši Latgales sabiedriskās organizācijas. Loģiski, ka es arī uzskatu sevi par Latgales sabiedrisko organizāciju pārstāvi NEPLP. Tas ir visforšākais sitiens man pateikt, ka es cīnos pret latgaliešu valodu. Es to uztvēru ar humoru. Man visu dienu telefons karsts no zvaniem no Latgales.

Advokāts Agris Bitāns

- Kurā vietā ir tāds apgalvojums? Šajā gadījumā ir jāņem vērā Valsts valodas likums, kur 4.pantā ir skaidri teikts, kas ir latgaliešu valoda. Tas nosaka, ka latgaliešu valoda ir latviešu valodas vēsturiskais paveids, un līdz ar to tā uzskatāma par valsts valodu.

Saeimas deputāts Augusts Brigmanis

- Es domāju, ka tā ir pilnīgi nepieņemama lieta. Es domāju, ka šī lieta ir jāskata. Es esmu lūdzis deputātu no Latgales Jāni Klaužu saistīties ar konkrētiem masu mediju pārstāvjiem, kāds būtu nepieciešams regulējums vai pagarinājums. Es momentā nevaru pateikt, kas tur jādara, bet tas ir jāsakārto.

- Kā jūs vērtējat to, ka nevis NEPLP nāk ar iniciatīvu šo situāciju sakārtot, bet par problēmu ziņo mediju pārstāvji?

- Tas ir tikai apliecinājums, ka Dimants ir jānomaina. Ir jāmaina NEPLP vadība, lai visiem jautājumiem tiek pievērsta uzmanība. Es par viņiem neesmu balsojis, un šis ir vēl viens pierādījums, ka NEPLP netiek galā ar saviem uzdevumiem. Šis nav vienīgais jautājums, par kuru jālemj Saeimai saistībā ar grozījumiem Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā.

Saeimas deputāte Inese Laizāne

- Es meklēšu juridiskās lietas, ko tur nepieciešams pieslīpēt. Latgaliešu valoda ir valsts valoda. Tas ir latviešu valodas paveids. Tur nebūtu jāuztraucas, jo līdz šim latgaliešu valoda ir skanējusi ēterā, un es uzskatu, ka par maz skanējusi. Šajā gadījumā nevar būt ierobežojumi pret valsts valodu.

- Juristiem skaidrojumi atšķiras.

- Likums nosaka, ka latgaliešu valoda ir latviešu valodas paveids. Pēdējā zīme ir tā, ka Juris Viļums savu deputāta zvērestu varēja zvērēt latgaliski. Likumā ir noteikts, ka ir latviešu literārā valoda un latgaliešu valoda ir latviešu valodas paveids. Tiesas spriedumu, kur latgaliešu valoda tika atzīta par svešvalodu, nedz sabiedrība, nedz Saeima šo spriedumu nav ņēmusi kā saistošu.

- Pēc jūsu domām, likumā nekas nav jāuzlabo, lai nebūtu pārpratumu?

- Neesmu pārliecināta. Tā kā pati esmu no Latgales, tad par latgaliešu valodu cīnīšos. Mēs esam arī no Latgales aktīvistiem saņēmuši iesniegumu, vai viņi drīkst iesniegt iesniegumu latgaliski. Tieslietu ministrija ir apstiprinājusi, ka drīkst iesniegt latgaliski, atbildi saņems latviski, bet, ja darbinieks nesaprot latgaliešu valodu, tad iestādes pienākums ir atrast tulku.

- Tātad jebkurš var rakstīt iesniegumu latgaliešu valodā?

- Jā, tas ir tas mērķis, lai Latvijā tā būtu.

- Bet tad jau arī sabiedriskais radio var visu dienu runāt latgaliešu valodā?

Jā, tādas spekulācijas var izteikt. Patiesībā ir otrādi – viss ir tikai latviski. Paldies Dievam, cilvēkam ir veselais saprāts. Pēc likuma normām visi žurnālisti varētu runāt ar runas defektiem. Nekur likumā nav ierakstīts, ka ir jārunā skaidrā dikcijā. Un es uzskatu – jo dažādāki valodas veidi skan, jo labāk. Mums ir daudz žurnālistu, kuriem dzimtā ir krievu valoda un kuri veido sižetus latviski. Ir cilvēki, kuriem tas nepatīk, bet es uzskatu, ka valodai ir jāļauj dzīvot visdažādākajās izpausmēs. Varbūt sabiedriskās televīzijas ziņu diktoriem būtu jārunā literārā latviešu valodā, bet ne korespondentiem, kuri veido sižetus.

Latgales radio atbalsta biedrības LR valdes priekšsēdētājs Aņss Ataols Bierzeņš

- Tur tas jautājums ir par valsts valodu. Latgaliešu valoda skaitās latviešu valodas paveids. Lībiešu valoda skaitītos atsevišķa valoda. Problēma ir tā, ka nekur nav pateikts, kas ir paveids. Iznāk tomēr, ka paveids ir sastāvdaļa. Jebkurš administratīvais akts, kurš nosaka, ka jābūt valsts valodā, tas attiecas gan uz literāro valodu, gan latgaliešu valodu. Taču ir ierēdņi, kuri uzskata, ka tikai literārā valoda ir valsts valoda. Arī Augstākā tiesa ir lēmusi, ka latgaliešu valoda ir svešvaloda. Kad 2009.gadā Daugavpils krievvalodīgie mēģināja pārņemt radio, viņi sāka latgaliešu valodas vietā sāka ieviest literāro latviešu valodu.

- Vai Latgales radio raida tikai latgaliski?

- Radio ziņas, pašvaldību ziņas un augstskolu ziņas ir latgaliski. To cilvēku tiešās runas, kas neprot latgaliski, tās tiek translētas latviski bez tulkojuma. Vēl ir raidījumi, ko veido Vatikāna radio, tie ir latviski. Agrāk bija arī autorraidījumi, kas bija tikai latgaliski, bet tagad finansējuma trūkuma dēļ tādu nav.