Iesaki rakstu:
Pavisam nesen savu darbību ar milzīgu parādu valstij izbeigusi Tautas partija, kura iedibināja tradīcijas varas saaugšanai ar partijas atbalstītājiem. Tagad šī vieta nav palikusi tukša, jo minētās tradīcijas ļoti izteikti zeļ citā partijā, kas nokļuvusi pie varas un tautā jau nosaukta par Tautas partiju nr. 2.
Šim nosaukumam ir reāls pamats, jo tiek izmantotas tās pašas metodes, tikai atbalstītāji ir citi un melošana vēlētājiem kļuvusi nekaunīgāka. Pašlaik tas ir iespējams, jo valsts iestādes ir aizvērušas acis, skatoties tieši vienas partijas darbošanās virzienā, bet masu mēdiji diemžēl neredz šīs partijas divkosīgumu.
Tātad šodienas fakti: nacionālā apvienība Vienotība ir iesniegusi 2011.gada pārskatu, no kura izriet, ka apvienības parādsaistības sasniegušas 229 603 latus. Lielākās parādsaistības ir pret trīs firmām - SIA Mworks, SIA McCann Erickson Riga un SIA Inspired Communications, kuras visas pieder Vienotības priekšvēlēšanu kampaņu organizētājam un ziedotājam A.Ščipčinskim.
Vēsturiskie dati liecina, ka šī apvienība, kas vēl nesen saucās par politisko partiju apvienību Vienotība, ietvēra trīs politiskās partijas – Pilsoniskā savienība, Jaunais laiks un Sabiedrība citai politikai.
Šīs trīs partijas pagājušā gada novembrī ir apvienojušās un nodibinājušas jaunu partiju ar nosaukumu Vienotība, kurai atbilstoši 2011.gada pārskatam parādsaistības ir tikai (?) 96 909 lati. Šīs partijas statūtos skaisti ierakstīts, ka partijas likvidēšanas gadījumā visa atlikusī manta un finanšu līdzekļu novirzāmi labdarīgiem mērķiem, bet izpaliek atbilde uz jautājumu – kas segs parādus, kuri, jau dibinot partiju, ir tik lieli, bet kopā ar apvienības parādiem sasniedz 326 512 latus?
Kāpēc tik daudz Vienotības? Vai tiešām, apvienojoties visām trijām partijām, vēl bija vajadzīgs saglabāt apvienību ar līdzīgu nosaukumu, kuras sastāvā tagad ir tikai viena partija? Turklāt abās valdēs ir vienas un tās pašas uzņēmīgās sievietes – S.Āboltiņa, L.Čigāne un K.Korna.
Atbilde ir pavisam skaidra – nolikvidējot apvienību, būtu jāsedz parādsaistības 229 603 latu apmērā, bet naudiņa nav sapelnīta, un to varēs arī neatdot, ja šo partiju piemeklēs Tautas partijas liktenis.
Taču kāpēc partijai tiek dots šāds bezprocenta aizdevums uz nenoteiktu laiku un kreditori ir pavisam mierīgi? Atbilde atkal pavisam vienkārša - kamēr Vienotība ir pie varas, kompensācijas ir iespaidīgas un izpaužas izdevīgu valsts pasūtījumu veidā. Par to informācija tikusi sniegta vairākos medijos, taču attiecīgās valsts iestādes ir aklas un kurlas, dzirdot šādu informāciju. Vai tiešām no valsts budžeta finansētajām iestādēm nav jāveic kaut neliels analītiskais darbs, lai liktu kopā valsts pasūtījumus ar pie varas esošo partiju atbalstītājiem un kreditoriem?
Tāpēc nožēlojami ir lasīt Vienotības lielākā kreditora A.Ščipčinska paziņojumu, ka 1,4 miljoni latu no valsts budžeta komunikācijai par eiro ieviešanu esot adekvāti un, ja valdība izsludinās uz to konkursu, būtu pilnīgi dabiski, ka vienam no viņa uzņēmumiem varētu būt interese par dalību konkursā. Tiešām, kāpēc gan ne?
Uz visa šī fona ir smieklīgi lasīt arī partijas vadošo politiķu izteicienus. Piemēram, S.Kalniete Vienotības mājas lapā lepni paziņo, ka Latvijas politikā vairs mūziku nepasūta tie, kas maksā, bet Valdim Dombrovskim un viņa valdībai ir sabiedrības izglītotākās un darbīgākās daļas atbalsts. Vai šeit viņa domājusi partijas kreditorus?
Kā gan ticēt daudzajām „vienotībām”, kuru līderi skaļi paziņo par fiskālo disciplīnu, par nepieciešamību valstij taupīt un dzīvot savu līdzekļu ietvaros, būt labiem un kārtīgiem saimniekiem, ja abas „vienotības” dzīvo pēc pilnīgi citiem principiem?
Vienlaicīgi arvien skaļāk izskan partijas līderu domas par nepieciešamību samazināt finansējumu priekšvēlēšanu kampaņām, aizmirstot to, ka 10. un 11.Saeimas priekšvēlēšanu kampaņām šīs partijas tērēja ne tikai savus, bet pat kredītā izmantoja lielus uzņēmēju līdzekļus.
Politisko partiju apvienības Vienotība ziņojumā pie 2010.gada pārskata apgalvots, ka partijas kreditoru apjoms gada beigās sastāda 178 565 latus, kas izlietoti priekšvēlēšanu kampaņai, un apvienību veidojošās partijas ir apņēmušās segt visus kreditoru maksājumus 2011.gadā. Taču 2011.gads ir vēl mazāk rožains, jo parādsaistības ir sasniegušas jau 229 603 latus, bet piešķirtais valsts finansējums ir tikai 86 281 lats.
Kāpēc Vienotībai bija jātērē tik nesamērīgi daudz līdzekļu priekšvēlēšanu kampaņai? Vienotības līderis V.Dombrovskis savas partijas mājas lapā taču ironiski bija paziņojis, ka dažas partijas darbojas tāpat kā veļas pulvera tirgoņi. Kuru pulveri vairāk reklamē, to vairāk pērk. Vai viņš to attiecināja uz Vienotību, kuras priekšvēlēšanu tēriņi uz vienu Saeimā iekļuvušo deputātu sasniedza 28 500 latu?
Jautājumu ir daudz, un cerams, ka sabiedrība spēs analizēt minēto informāciju un rast pareizās atbildes.