Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Kļūst skaidrāks, kā varētu būt izskaidrojama Satversmes aizsardzības biroja (SAB) darbinieka Aigara Sparāna Pietiek daudzkārt aprakstītā iespaidīgā veiksme personiskā turīguma nodrošināšanā: Pietiek rīcībā nonākuši dokumenti rāda, ka jau pirms daudziem gadiem Sparāns stāvējis aiz viņa darbavietas intereses par dažādām uzņēmējdarbības norisēm, kaut gan oficiāli SAB nodarbojas tikai ar izlūkošanas un pretizlūkošanas jautājumiem.

Viens no Pietiek rīcībā nonākušajiem dokumentiem ir ar 2004. gada 23. novembri datēta Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vēstule, kas adresēta Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētās prokuratūras prokuroram Ivaram Krauzem.

No šīs vēstules izriet, ka Finanšu policija oficiāli nosūta prokuratūrai tā sauktās „Oderova lietas” materiālus, turklāt šie materiāli attiekušies nevis uz izlūkošanas, pretizlūkošanas vai valsts noslēpuma jautājumiem, bet gan uz SIA Aijas naftaizvairīšanos no nodokļu nomaksas.

Vēstules lejas daļā atrodamie vīzējumi rāda, ka šajā procesā kā vidutājs nenoskaidrotu iemeslu dēļ parādījies Sparāns, kas tolaik bijis SAB vecākā inspektora amatā.

Sparāns, kā izriet no dokumenta, rakstiski apliecinājis, ka pārņēmis no Finanšu policijas visu krimināllietu uz 202 lappusēm. Par to, kāds bijis tās tālākais ceļš, dokuments neko nepaskaidro.

Savukārt tā paša gada 18. oktobrī toreizējais SAB direktors Jānis Kažociņš nosūtījis oficiālu pieprasījumu, kas adresēts VID ģenerāldirektoram Dzintaram Jakānam. Arī šajā dokumentā SAB izrādījis interesi nevis par valsts noslēpuma jautājumiem, bet gan par akcizēto preču piegādes darījumiem un nodokļu nomaksu.

Interesanti, ka arī šā dokumenta (kurā pieminēta gan SIA Aijas nafta, gan vēl citas kompānijas) tapšanā galvenā loma ir bijusi SAB darbiniekam Sparānam, - kā redzams no pieprasījuma, Kažociņš bijis tikai dokumenta parakstītājs, savukārt to sagatavojis ir tieši Sparāns.

SAB pagaidām nav vēlējies sniegt atbildi uz Pietiek jautājumu – kāds sakars šīs iestādes oficiālajām funkcijām ar akcīzes preču piegādes un nodokļu nomaksas jautājumiem. Tikmēr oficiāli SAB apgalvo, ka tā darbības jomas ir izlūkošana, pretizlūkošana un valsts noslēpuma aizsardzība.

Izlūkošanas „mērķis ir iegūt apsteidzošu informāciju par ārvalstu valdību, institūciju, organizāciju vai atsevišķu personu nodomiem un rīcību, kas ir vērsta pret Latvijas valsti vai vitāli svarīgām valsts interesēm. Vienlaikus SAB seko līdzi politiskajai, ekonomiskajai un drošības situācijai Latvijai stratēģiski svarīgās ārpus NATO un ES esošās valstīs, lai savlaicīgi identificētu iespējamos riskus un ārvalstu intereses Latvijā. Iegūto informāciju pēc apkopošanas un analīzes SAB regulāri sniedz valsts augstākajām amatpersonām valsts interesēm visatbilstošāko lēmumu pieņemšanai”.

Savukārt „SAB pretizlūkošanas uzdevums ir savlaicīgi konstatēt, kontrolēt un neitralizēt ārvalstu izlūkdienestu darbības, kas vērstas pret Latviju”.

Dokumenti

FotoFotoFotoFoto

Novērtē šo rakstu:

0
0