Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Nav nejauši, ka kolēģi Valdim Dombrovskim ne tik sen uzdāvinājuši grāmatu par personības pārmaiņām, kas skar cilvēku, ja tas ilgāku laiku atradies vadošā amatā. Lai gan Dombrovska publiskās uzstāšanās vēl aizvien ir bez degsmes un neiededz sabiedrību lieliem mērķiem, tiem, kuri regulāri apmeklē valdības sēdes, redzams, ka maniere, kādā premjers vada savas trešās valdības darbu, kopš 2009. gada marta ir mainījusies. Dombrovskis ir kļuvis pašpārliecinātāks un asāks, ir iemācījies, izmantojot savās rokās esošos administratīvos resursus, ietekmēt politisko spēku līdzsvaru, tostarp uz paša koalīcijas ministru rēķina.

Premjers pēdējo mēnešu laikā vairākkārt ir izmantojis savas kā valdības vadītāja iespējas nobremzēt ministru virzītus jautājumus, to darot gan ar publisku kritiku valdības sēžu laikā, gan slēptāk, izmantojot sava biroja un Valsts kancelejas resursus. Vairākkārtīgi atmests ticis tieslietu ministra Jāņa Bordāna (Nacionālā apvienība) virzītais Mediācijas likums, bremzēta pašvaldību ministra Edmunds Sprūdža (Reformu partija) virzītā atkritumu apsaimniekošanas reforma, - premjers valdības sēdēs ir nostājies ministru virzīto lēmumu oponentu pusē.

Gan Bordāns, gan Sprūdžs, kuri no premjera pēdējā laikā "cietuši", iespējams, visvairāk, izveidojušos situāciju vērtē konstruktīvi un spriež, ka valdības pieņemto gala lēmumu kvalitāti šāds premjera pēdējā laikā diktētais vadības stils patiesībā tikai uzlabo. Cita lieta, ka vismaz daļēji šāda Dombrovska attieksme liekot uzdot arī jautājumu par, iespējams, nepatiku pret konkrēta ministra personību, viņa pārstāvēto partiju vai tās politiskajām interesēm. Bordāns min sajūtu, ka premjers, iespējams, ar aizdomām vai neuzticību dažkārt skatās uz koalīcijas partnera ministru virzītajiem lēmumiem. Sprūdžs min, ka dubulto nozīmi premjera attieksmei valdības sēdēs nevilšus piešķirot nemitīgās kuluāru spekulācijas par iespējamām pārmaiņām valdībā uz atsevišķu koalīcijas partneru rēķina.

Otrdien, kad valdība beidzot skatīja noteikumus par atkritumu apsaimniekošanas tirgus liberalizāciju pašvaldībās, premjers nostājās Sprūdža kritizētāju - Lielo pilsētu asociācijas pusē, vēl uz mēnesi atliekot šo noteikumu pieņemšanu, bet iepriekš šis dokuments bija noklīdis Ministru kabineta gaiteņos un uz valdības galda parādījās tikai pēc tam, kad Sprūdžs to bija prasījis skaidrojumu Dombrovskim koalīcijas sanāksmē.

Tieslietu ministrijas virzītais Mediācijas likums nekādas kaislības neizraisīja līdz brīdim, kad Bordāna vadītā ministrija sniedza negatīvu atzinumu Dombrovska partijas biedres Solvitas Āboltiņas dzīvesbiedra intereses sakārtojošajiem noteikumiem par autopārvadātāju rindu administrēšanu uz Austrumu robežas. Tie paredz šo funkciju deleģēt Jāņa Āboltiņa vadītajai sabiedriskajai organizācijai Latvijas auto.

18. septembra valdības sēdē, kritizējot Mediācijas likumu, Dombrovskis uzkrītoši lietoja argumentāciju, kas mats matā sakrita ar Tieslietu ministrijas argumentiem pret pierobežas rindu noteikumiem. Lai gan tikai nedaudzi no Ministru kabineta sēžu zālē esošajiem bija pietiekami iedziļinājušies abos jautājumos, lai šīs nianses uztvertu, premjera retorika izskatījās pēc neslēptām norādēm, ka Nacionālās apvienības ministrs tiks "ārstēts ar paša izrakstītām zālēm". Rezultātā Mediācijas likumā pēc Dombrovska ierosmes tika mainīta norma, ka mediatoru sertifikāciju veic sabiedriska organizācija Mediatoru padome, tā vietā nosakot, ka tā ir Tieslietu ministrijas funkcija. 

"Katram ir savs stils komunikācijā, lai sasniegtu vēlamos mērķus. Es šim stilam mēģinu piešauties, bet, ja ir problēmas, piesakos pie premjera izrunāties. Dažreiz premjera pozīcijā vabūt parādās aizspriedumi vai labāk lietosim vārdu - neuzticība, bet varbūt tam ir pamats. Varbūt nevajag visam naivi uzticēties, jābūt uzmanīgam, jo dažreiz ierēdņi var dabūt kaut ko cauri pat ministram nepamanot, tādēļ tāds tāda dubultkontrole no valdības vadītāja nav nekas šausmīgs," par sadarbību ar Dombrovski saka tieslietu ministrs Bordāns.

"Stīvēšanās ir par labāku rezultātu, un tas ir normāli. Ja man ir jāpacīnās, lai dabūtu cauri valdībā lēmumus, kas saistīti ar iecerētajām reformām, tā nav problēma. Katrā ziņā es neredzu potenciālu šim pāraugt nebeidzamā konfliktā. Ja visu laiku nebūtu spekulāciju par to, ka valdība tūlīt tūlīt kritīs un koalīcijā ir kašķis, tad man valdības sēdēs notiekošais vispār neradītu bažas," atzīst pašvaldību ministrs Sprūdžs. 

Māris Kučinskis, kurš var spriest, kā mainījies Dombrovskis, jo ar viņu sastrādājās vēl 2009. gadā, kad toreizējā Tautas partija kādu laiku strādāja Jaunā laika jaunā premjera vadībā, saka - viņš kļuvis "daudz drošāks un pašpārliecinātāks", kas esot dabiski, jo "katrs amats jau cilvēku paaudzina". Šis tiešām vairs nav nepilnus divus mēnešus jaunais premjers Dombrovskis, kuram Solvita Āboltiņa mātišķi sakārtoja kaklasaiti 2009. gada 4. maijā pirms tradicionālās svinīgās fotografēšanās pie Saeimas. Avoti Vienotībā stāsta, ka Dombrovskis nesen dāvanā saņēmis grāmatu par personības izmaiņām, kas mēdz piemeklēt vadošos amatos ilgāku laiku esošus cilvēkus, bet to viņam pasnieguši kolēģi nevis partijā, bet birojā, kas ar valdības vadītāju sastrādājas ikdienā.

Kāds valdības ministrs, kurš Dombrovski piekrita vērtēt tikai bez oficiālām atsaucēm, Pietiek izteicās, ka no vienas puses šīs acīmredzamās pārmaiņas vērtējamas kā apliecinājums premjera izaugsmei, tomēr, viņaprāt, tās skārušas vien uzvešanās manieri, ne Dombrovski kā politisku personību. "Varētu teikt, ka tā premjeram ir izaugsme - viņam vismaz ir parādījies viedoklis, un tas ir labāk nekā pilnīgs kompromisu cilvēks. Bet pēc satura viņš vēl aizvien ir grāmatvedis, viņam nav vīzijas, viņam nav līdera harizmas," izteicās Dombrovska kolēģis valdībā.

Novērtē šo rakstu:

0
0