Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Kad Rīgas apgabaltiesa kādreizējam Pilsētas attīstības departamenta administrācijas vadītājam Raimondam Janitam pirms divām nedēļām piesprieda trīs gadu cietumsodu, viņa advokāts Egons Rusanovs teicās esam sašutis par šo spriedumu – ar šādu spriedumu cilvēkam, kurš aktīvi sadarbojies ar izmeklētājiem, valsts zāģējot zaru, uz kura pati sēž. Tomēr Pietiek rīcībā nonākušie prokuratūras materiāli liecina, ka Rusanovam patiesībā nav pamata būt neapmierinātiem, - vismaz divās kukuļošanas epizodēs kriminālprocess pret Janitu izbeigts vēl pirms tiesas.

Kā rāda Pietiek rīcībā nonākušie materiāli, kriminālprocess pret Janitu pirms tiesas ar LR Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurora Māra Lejas lēmumu izbeigts vismaz divās daļās – saistībā ar tā saucamajām Rusova ielas un Dzelzavas ielas epizodēm.

Pirmajā no šīm epizodēm Janita saskaņā ar prokurora atzinumu faktiski darbojies tikai kā „pastnieks”, - viņš kā amatpersona nav varējis būtiski ietekmēt Rīgas teritorijas plānojuma izstrādi un tikai šīs krimināllietas ietvaros tāpat notiesāto Viļņa Štrama un Pētera Stranča uzdevumā vienkārši pieņēmis no uzņēmējiem kukuli, ko tālāk novietojis Štrama norādītajā vietā, pats sev neko no šīs naudas nepiesavinoties.

„Līdz ar to R. Janitas darbības šajā epizodē kvalificējamas kā kukuļa nodošana no kukuļdevēja kukuļņēmējam, resp., starpniecība kukuļošanā, ko izdarījusi valsts amatpersona,” secinājis prokurors Leja. Šāda nozieguma izdarītājs saskaņā ar Krimināllikumu tiek atbrīvots no kriminālatbildības, ja ir labprātīgi paziņojis par notikušo kukuļošanas faktu.

Tiesa, Janitas „labprātīgā” atzīšanās faktiski gan notika tikai tad, kad viņš jau bija apcietināts kukuļošanas lietas ietvaros, taču tas saskaņā ar Lejas lēmumu nav bijis vērā ņemams arguments.

„Uz labprātīgās atzīšanās vērtējumu nevar atstāt iespaidu atzīšanās motīvi, ja vien šī atzīšanās notikusi pēc personas brīvas gribas. Tamdēļ fakts, ka uz paziņojuma izdarīšanas brīdi R. Janita atradās apcietinājumā, kā arī tas, ka atzīšanās notikusi ar motīvu pēc iespējas padarīt vieglāku savu stāvokli kriminālprocesā, attiecībā uz atzīšanās labprātīguma vērtējumu iespaidu nevar atstāt,” atzinis prokurors.

Savukārt otrās epizodes ietvaros Janita tāpat formāli labprātīgi izmeklētājiem paziņojis par 5000 eiro nodošanu Štramam. Šīs epizodes shēma gan bijusi būtiski sarežģītāka, taču saskaņā ar prokurora lēmumu Janitas atzīšanās tāpat esot uzskatāma par pietiekami labprātīgu:

„Par 5000 EUR nodošanu V. Štramam R. Janita liecināja, tiklīdz viņam tika uzrādīti pirmie sarunu fragmenti par Dzelzavas ielas epizodi, kuri attiecās uz kukuļa pieprasīšanas faktu no O.Jansona, taču nedz uzrādītajā, nedz sekojošos sarunas fragmentos, kas 2008. gada februārī notika starp V. Štramu un R. Janitu, norādes par 5000 EUR nodošanu V. Štramam nav bijis.

R. Janitam līdz 2008. gada 13. martam bija jau daļēji uzrādītas starp viņu un V. Štramu notikušās sarunas, kas fiksētas Operatīvās darbības likumā noteiktajā kārtībā. Līdz ar to R.Janitam uz šo laiku bija priekšstats par to, kuras tieši sarunas ir fiksētas. Zinot, kas šajās sarunās tika runāts ar V. Štramu, R. Janita varēja stādīties priekšā arī par vēl neuzrādīto sarunas fragmentu aptuveno saturu, tai skaitā to, ka tieši pierādījumu par 5000 EUR nodošanu V. Štramam šajās sarunās nav.”

Jāpiebilst, ka Janita, kas tā sauktajā domes kukuļošanas lietā bija viens no diviem galvenajiem apsūdzības izmantoto liecību sniedzējiem, atbrīvots no atbildības arī vēl trešajā kriminālprocesa daļā – saistībā ar 14 viņa dzīvesvietā atrastām patronām, kuru glabāšanai nav bijusi nepieciešamā atļauja.

Novērtē šo rakstu:

0
0