Iesaki rakstu:

Lai gan Normunda Mežvieta (attēlā) vadītā Drošības policija sava budžeta lielumu uzskata par neatklājamu valsts noslēpumu, tā apmērs un izdevumu atšifrējums ir brīvi pieejams Finanšu ministrijas interneta mājas lapā un rāda, ka šogad Drošības policijas budžeta kopapjoms ir ticis palielināts par trešo daļu un pārsniedzis 10,3 miljonus eiro. Neraugoties uz Drošības policijas pieticīgajiem darba rezultātiem ar iespaidīgi palielināto budžetu, nākamā gada budžeta projektā tai paredzēts vēl ievērojamāks finansējuma pieaugums, rāda Pietiek rīcībā esošā informācija.

Drošības policija atteicās Pietiek sniegt jebkādas ziņas par sava ikgadējā budžeta apmēriem un izlietojumu, apgalvojot, ka šādu informāciju aizliedz izpaust valsts likuma aizsardzības normatīvie akti.

Taču, neraugoties uz šo Drošības policijas slepenību, Finanšu ministrijas interneta mājas lapā atrodamie dati par valsts budžetu 2014. un 2015. gadā šādu informāciju atklāj - turklāt ne tikai Drošības policijas finansējuma kopapjomu, bet arī tā struktūru (gan ne detalizēti).

Kā rāda šie dati, pērn Drošības policijas kopējais budžets bijis 7 592 378 eiro, no kuriem gandrīz visa summa - 7 589 994 eiro - bijusi dotācija no vispārējiem budžeta ieņēmumiem. Tiesa, 2384 eiro Drošības policija bija paredzējusi gūt no "ieņēmumiem no maksas pakalpojumiem un citiem pašu ieņēmumiem". Kas ir šie Drošības policijas sniegtie maksas pakalpojumi, atklāts netiek.

Savukārt šogad Drošības policijas budžets ir palielināts īpaši iespaidīgi - par aptuveni trešo daļu, līdz 10 370 563 eiro. Interesanti, ka arī šogad Drošības policija bija paredzējusi no maksas pakalpojumiem un citiem pašu ieņēmumiem iekasēt pērnajai summai identisku - 2384 eiro.

Līdz ar to šogad, neraugoties uz pieticīgajiem darbības rezultātiem, Drošības policijas budžets ir ticis palielināts par 2 780 569 eiro.

Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis nevēlas atklāt, kurš tieši ierosinājis un aprēķinājis tieši šādu budžeta palielinājumu: viņa preses pārstāve vienīgi min, ka pamatā esot "jaunā ģeopolitiskā situācija, notikumi Ukrainā, situācija pierobežā, nepieciešamība rūpīgāk pārbaudīt tos cilvēkus, kas prasa un kam jau ir termiņuzturēšanās atļaujas, nepieciešamība ciešāk uzraudzīt interneta vidi saistībā ar terorisma propagandu u.c. jautājumi".

Līdz ar to iespaidīgais finansējums esot piešķirts, lai "nodrošinātu valsts iekšējo drošību", kā arī, lai "stiprinātu Drošības policijas analītisko kapacitāti, tai skaitā, lai izveidotu termiņuzturēšanas atļauju pieprasītāju pārbaužu un pasažieru datu informācijas analīzes nodaļas", visbeidzot, "finansējums palielināts uz vienlīdzīgiem principiem balstītas atlīdzības nodrošināšanai un tehniskā aprīkojuma iegādei".

Pēc Pietiek rīcībā esošām ziņām, šogad tiek plānots vēl iespaidīgāks Drošības policijas budžeta pieaugums, taču tas pagaidām oficiāli netiek atklāts. Par nepieciešamību izvērtēt līdzšinējā finansējuma izlietojuma efektivitāti un pamatotību ministrija izteikties nevēlas.

Interesanti, ka iestāde, kurai ir daudz tiešāks sakars ar valsts drošību, - Satversmes aizsardzības birojs, - šogad šādu iespaidīgu finansējuma palielinājumu nav saņēmusi: pērn tās budžets bija 6,69 miljoni eiro, šogad - 7,95 miljoni eiro.