Iesaki rakstu:
Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS) sagādājis amatu 9. Saeimas deputātei, kolēģei no Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Sarmītei Pilātei, kura vēlēšanās oktobrī neguva pietiekamu vēlētāju atbalstu, lai iekļūtu parlamentā. Kopš pērnā gada decembra viņa iecelta valsts akciju sabiedrības Lauku attīstības fonds valdē. Pilātes alga ir 760 lati, ko bijusī deputāte raksturo ar vārdiem - „ļoti pieticīga”. Zemkopības ministrija šajā fondā ir valsts kapitāla daļu turētāja. Pilāte Pietiek neslēpa, ka amatam viņu uzrunājis personiski ministrs Dūklavs.
„Dūklava kungs uzrunāja, jā, jo es septiņus gadus strādāju banku sistēmā, vadīju GE Money Bank Balvu filiāli, un Lauku attīstības fonds jau ir tāda maza banku sistēma,” Pietiek skaidroja Pilāte. Lauku attīstības fonds ir Zemkopības ministrijas padotībā esošs lauksaimnieku un lauku uzņēmēju atbalsta instruments. Tas nodarbojas ar kredītgarantiju izsniegšanu zemnieku saimniecībām nepietiekama kredīta nodrošinājuma gadījumos. Pilāte Pietiek uzsvēra, ka jaunajā darbā esot ļoti noslogota, strādājot pilnu darba dienu. Lauku attīstības fonda mājaslapā pieejamā informācija rāda, ka janvārī Pilāte saņēmusi 760,86 latu atalgojumu. „Jā, ļoti pieticīga,” par savu algu Pietiek izteicās Pilāte.
Arī iepriekšējā parlamenta sasaukumā Pilāte neguva pietiekamu vēlētāju atbalstu, lai iegūtu mandātu. 9. Saeimas deputāta mandātu ieguva tikai 2009. gada jūlijā, kad deputāta mandātu pēc pašvaldību vēlēšanām nolika Krāslavas novada domē ievēlētais Gunārs Upenieks (ZZS).
Līdz tam nepamanītā deputāte Pilāte ziņās un laikrakstu slejās pēkšņi nokļuva 9. Saeimas darba beigās, kad kopā ar kolēģi no ZZS frakcijas Baibu Rivžu negaidīti Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā iesniedza grozījumus Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā, kuru pieņemšana varēja radīt vairāku miljonu latu kaitējumu valsts budžetam un draudēja ar ilgstošas tiesvedības risku. Grozījumi bija labvēlīgi vairākiem simtiem privatizētāju, arī ar Tautas partijas līderi Andri Šķēli saistītajiem uzņēmumiem, kuri 2008. gadā privatizēja zemesgabalus Andrejsalā.
Pēc mediju un opozīcijas saceltā trokšņa Pilāte un Rivža tikpat negaidīti rītā pirms Saeimas plenārsēdes šos savus priekšlikumus atsauca. „Viņas vienkārši nesaprata, ko iesniegušas – tik triviāli,” tobrīd to skaidroja ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis.
Saeimas kuluāros neoficiāli izskanēja, ka abas deputātes tiešām nav sapratušas, kādus priekšlikumus iesniedz, un pavisam noteikti nav tos izstrādājušas, bet bijušas tikai „pastnieces”. To, ka nav pašu iesniegto priekšlikumu autores, toreiz neslēpa ne Rivža, ne Pilāte – tie viņu rokās nākuši caur ZZS frakcijas konsultantiem. Neoficiāli izskanēja versija, ka šo likuma grozījumu virzīšana un atbalstīšana varētu būt daļa no vienošanās, ko ZZS bija gatavi maksāt kā pateicību par Tautas partijas deputātu, iespējams, pirms tam sniegto atbalstu, nenobalsojot par Jāņa Maizīša atkārtotu apstiprināšanu ģenerālprokurora amatā.