Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

„Izvērtēt, cik šis ieguldījums būs bijis lietderīgs, varēs tad, kad uzņēmums būs sācis strādāt,” – šādi zemkopības ministrs Jānis Dūklavs komentē valsts sniegtās piecu miljonu latu garantijas jaunizveidotās SIA Latvijas piens iecerētajai piena pārstrādes rūpnīcai, kurai nākamnedēļ paredzēta pamatakmens likšana. Taču valdības pārstāvis nevēloties vērtēt Lursoft datus, kas liecina, ka valsts atbalsts apsolīts uzņēmumam, kura atsevišķu dibinātāju finansiālais stāvoklis liecina par nopietnām ilgtermiņa grūtībām.

Kā rāda Lursoft datu bāze, pagājušā gada nogalē dibinātā SIA Latvijas piens pieder trim piensaimnieku sabiedrībām – Dzēse, Piena partneri un Trikāta KS. No šīm trim sabiedrībām noteicošā loma ir pēdējai, kam jaunajā uzņēmumā pieder puse kapitāldaļu (abām pārējām – pa 25%). Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs ir Ministru prezidenta Valda Dombrovska padomnieks lauksaimniecības jautājumos Uldis Krievārs.

Pats Trikāta KS koncerns, kā liecina tā konsolidētais 2010. gada pārskats, kas atrodams Lursoft datu bāzē, pagājušo gadu beidzis ar 366 tūkstošu latu pašu kapitālu un nepilnu 18 tūkstošu latu peļņu. Toties Trikātas loģistikas pašu kapitāls pagājušā gada beigās bijis negatīvs – gandrīz mīnus 180 tūkstoši latu, un gadu tā beigusi ar 87 tūkstošu latu zaudējumiem. Savukārt AS Trikātas siers pašu kapitāls gada beigās bijis pozitīvs, toties tās zaudējumi bijuši vēl iespaidīgāki – 193 tūkstoši latu.

Gada beigās Trikātas siera ilgtermiņa parāds Trikātai KS par piegādāto preci pārsniedzis 146 tūkstošus latu, savukārt uzņēmuma kopējie parādi par preci (faktiski – pienu) Trikātai KS pagājušā gada beigās bijuši jau 776,7 tūkstoši latu – trīsreiz lielāki nekā gadu iepriekš. Šo parādu ķēdi vēl turpinājis otrs Trikātas KS meitasuzņēmums – SIA Trikātas loģistika, kas savukārt Trikātas sieram par produkciju gada beigās parādā palicis aptuveni 265 tūkstošus latu.

Pēc tam, kad Pietiek 15. septembrī publiskoja šos datus, Trikāta KS nākusi klajā ar paziņojumu medijiem, apgalvojot, ka „nepilnas divas nedēļas pirms SIA Latvijas Piens pamatakmens ielikšanas jaunajai piena pārstrādes rūpnīcai no jauna aktivizējusies kampaņa, kas vērsta pret zemnieku - piena ražotāju apvienošanos kopīgā projekta īstenošanai” un ka „īpaši aktīvi tiek nomelnota lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība (LPKS) Trikāta KS”.

Šajā paziņojumā Krievārs un Trikātas siera valdes priekšsēdētājs Raimonds Freimanis nenoliedz, ka Pietiek publiskojis precīzus zaudējumu un parādu datus no uzņēmumu auditētajiem 2010. gada pārskatiem, taču vienlaikus apgalvo: „Tiek apgalvots, ka LPKS Trikāta KS piederošie uzņēmumi Trikātas siers, kas nodarbojas ar piena pārstrādi, un Trikātas loģistika, kuras uzdevums ir nodarboties ar Trikātas siera produkcijas pārdošanu, strādā nerentabli. Šie apgalvojumi nav patiesi.”

Saskaņā ar Krievāra un Freimaņa paziņojumu šogad abi uzņēmumi sākuši darboties veiksmīgāk - Trikātas siera peļņa esot 22 000 latu, bet Trikātas loģistikas - 12 000 latu. Savukārt Trikātas KS pusgada peļņa pārsniegusi 204 tūkstošus latu, - to apliecina arī visu triju uzņēmumu operatīvie finanšu dati.

Tikmēr zemkopības ministrs Dūklavs valsts atbalstu saņēmušo jauno piena rūpnieku finanšu problēmās neko sliktu nesaskata. „Neesmu pārbaudījis topošajā piena pārstrādes uzņēmumā iesaistīto piena ražotāju, kuru ir ap sešiem simtiem, apgrozījumu, peļņu, zaudējumus utt., un tas arī nav mans pienākums. Atbilstoši visām prasībām projektu izvērtē Lauku atbalsta dienests,” – šādi ministrs atbildēja uz jautājumu, vai viņš ir informēts par to, kāda ir valsts atbalstu saņēmušā jaunās piena rūpnīcas uzņēmumu finansiālā situācija.

Saskaņā ar Dūklava pārliecību pašlaik svarīgākais esot tas, ka „atbalsts piena pārstrādes uzņēmuma radīšanai ir sniegts lietderīgi, lai apmēram 300 tonnas svaigpiena katru dienu tiktu pārstrādātas Latvijā, nevis kaimiņvalstī Lietuvā”. Savukārt aizdomas, ka ar šo projektu ir sniegts atbalsts premjera Valda Dombrovska padomnieka Krievāra neveiksmīgā biznesa glābšanai, viņš nekomentēšot: „Uzskatu par nekorektu komentēt kārtējās aizdomas, jo tad man ikdienā būtu jānodarbojas ar visdažādāko aizdomu komentēšanu abos virzienos.”

Savukārt Krievārs un Freimanis atzīst, ka „kooperatīvs Trikāta KS uzņēmumu AS Trikātas siers pārņēma ļoti sarežģītā situācijā, un nomaksājot visus uzņēmuma iepriekšējos parādus. Neskatoties uz 2009.gada grūtībām piena nozarē, kā arī produkcijas realizācijā, tika izstrādāta Trikātas siers darbības programma. Kā rezultātā šobrīd uzņēmums ir kļuvis par eksportspējīgu”.

Kā jau ziņots, no kopējām jaunās piena pārstrādes rūpnīcas projekta izmaksām - 10,4 miljoniem latu – valsts atbalsts (garantijas formā) ir plānots piecu miljonu latu apmērā, kooperatīva biedru līdzfinansējums – miljons latu, bet Eiropas Savienības fondu finansējums - aptuveni trīs miljoni latu.

Pret jaunās rūpnīcas projektu ir asi iestājusies Latvijas Piensaimnieku centrālā savienība, norādot, ka Latvijas piena nozarē jau darbojas 38 pārstrādes uzņēmumi. AS Preiļu siers vadītājs Jāzeps Šņepsts pat apgalvojis, ka rūpnīca ir „naudas atmazgāšanas projekts, kam nav sasaistes ar reālo ražošanu un pienesumu piena industrijā”.

Novērtē šo rakstu:

0
0