Iesaki rakstu:

Jau pēc Latvijas Krājbankas darbības apturēšanas aviokompānijai airBaltic tika dota iespēja izņemt no citiem slēgtās kredītiestādes apmēram 2,8 miljonus eiro, un tas „varēja nodrošināt uzņēmumam nepamatotu selektīvu priekšrocību” – šādos diplomātiskos vārdos, bet pietiekami skaidri Eiropas Komisija izteikusies Latvijai adresētā vēstulē saistībā ar airBaltic saņemtā valsts atbalsta izpēti, kas publicēta Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Vēstulē minēts, ka Latvijas Krājbanka tika nacionalizēta un tās darbība tika apturēta atbilstoši Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) 2011. gada 21. novembra rīkojumam, bet jau pirms tam, 17. novembrī FKTK izdeva rīkojumu ierobežot bankas operācijas, kuras pārsniedz 100 000 eiro.

Taču, kā konstatējusi Eiropas Komisija, „maksājumi par labu IATA Clearing House un Rīgas Starptautiskajai lidostai, un naudas pārvedums uz airBaltic piederošu alternatīvu bankas kontu bankā Swedbank tika attiecīgi īstenotas 2011. gada 25. novembrī un 30. novembrī” – tātad vairākas dienas pēc bankas slēgšanas.

Eiropas Komisija arī skaidri norādījusi - Latvijas iestādes nav sniegušas pierādījumus par to, ka airBaltic maksājumu un naudas pārveduma rīkojumi virs 100 000 eiro iesniegti pirms FKTK 2011. gada 17. novembra lēmuma ierobežot bankas operācijas vienam klientam, ja tās pārsniedz minēto summu.

„Turklāt, pat pieņemot, ka tas tā bija, Latvijas iestādes nav sniegušas paskaidrojumu par to, kāpēc šie rīkojumi tika izpildīti, neņemot vērā FKTK lēmumu, un vai pret citiem Latvijas Krājbankas klientiem, kuri atradās tādā pašā situācijā, tika ievērota tāda pati attieksme,” vēstulē, ko parakstījis Eiropas Komisijas konkurences komisārs Hoakins Almunja, norādījusi Eiropas Komisija.

Vēstulē arī pietiekami skaidri norādīts uz to, ka līdzšinējie Latvijas valdības skaidrojumi Eiropas Komisiju nav pārliecinājuši: „Pamatojoties uz iepriekš teikto, Komisija nav pārliecināta, vai airBaltic nav guvis priekšrocību tāpēc, ka Latvijas Krājbanka izpildījusi maksājumu un naudas pārveduma rīkojumus. Jo īpaši naudas pārvedums EUR [...] apmērā uz airBaltic piederošu alternatīvu bankas kontu bankā Swedbank varēja nozīmēt priekšrocību uzņēmumam, jo attiecīgajā laikā šāda veida darījumus nedrīkstēja veikt nevienam Latvijas Krājbankas klientam”.

„Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija šajā posmā uzskata, ka tas, ka Latvijas Krājbanka izpildīja airBaltic maksājumu un naudas pārveduma rīkojumus par apmēram EUR 2,8 miljoniem, varētu nodrošināt uzņēmumam nepamatotu selektīvu priekšrocību,” teikts vēstulē.

Kā zināms, Eiropas Komisija pašlaik izvērtē, vai atbalsts, ko Latvijas valsts sniegusi aviokompānijai airBaltic, ir bijis tiesisks un atbilstošs ES normatīvajiem aktiem.

Pilns vēstules teksts lasāms šeit:

http://ec.europa.eu/competition/state_aid/cases/246722/246722_1399884_44_2.pdf