Iesaki rakstu:

Ceturtdien protesta akcijā pie Rīgas pils un Saeimas pulcēsies tie, kas nesamierinās ar jaunajiem Latvenergo tarifiem. Kam jāuzņemas atbildība par ļoti aso un negatīvo sabiedrības reakciju par jaunajiem Latvenergo tarifiem, Pietiek komentē enerģētikas eksperts Juris Ozoliņš:

„Cilvēkiem patīk, ka viņiem pasaka patiesos iemeslus, kāpēc kaut ko dara, un tad, ja viņiem tas tiek izskaidrots, arī reakcija ir citādāka.

Šajā Latvenergo jauno tarifu jautājumā, domāju, kaut kas tomēr nebija un nav kārtībā. Ja ir tik daudz protestu, tad acīmredzot sabiedrībai nav skaidrs, kāpēc ir šāds tarifu paaugstinājums un kā tas veidojas. Tā tam nevajadzētu būt.

Esmu redzējis Latvenergo tarifu paaugstināšanas no deviņdesmito gadu sākuma, bet šādu gadījumu, kad tas izraisījis tik plašus protestus, neatceros.

Te, manuprāt, ir jāvērtē gan Latvenergo, gan Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas padomes, gan Ekonomikas ministrijas kā Latvenergo īpašnieka atbildība un spēja sabiedrībai laikus izskaidrot, kāpēc šādas tarifu izmaiņas radušās un ir akceptētas.

Paradokss šoreiz ir tāds, un tāpēc arī ir šie protesti, ka neviens tā īsti nesaprata, kas notika, kāpēc tarifi tika paaugstināti. Iespējams, nepietika zināšanu un ekonomiskas izpratnes, arī Latvijas ekonomikas guru nesaprata, par ko ir runa. Visa diskusija ieciklējās uz 100 un vairāk kilovatstundām, bet faktiski publiski neafišēta elektroenerģijas tarifu komponenšu paaugstināšana, kas deva pieaugumu gala tarifam, notika jau pirms tam. Tas viss notika bez jebkādiem komentāriem - čiks un gatavs. Un tikai pēc tam, kad viss jau bija izlemts, pamodās uzņēmumi, pašvaldības, mājsaimniecības un sāka skatīties, ko tas nozīmē, kas tur īsti rakstīts.

No Latvenergo puses kļūda ir tā, ka uzņēmums nav skaidri un saprotami pastāstījis, kāpēc ir šāds tarifu pieaugums. Latvenergo nav informējis, ka viņi tagad tāpēc izdarīs to un to, sasniegs tādus un tādus mērķus, un arī regulators uz šo Latvenergo pozīciju nav reaģējis. SPRK uzņēmumam neuzdeva nekādus jautājumus, nekādus uzdevumus. Arī pēc janvāra atslēgumiem Latgalē taču nebija nekādas - ne regulatora, ne īpašnieka - reakcijas. Ja kādā citā Eiropas valstī tā notiktu, būtu sacelts liels troksnis.

Tagad mēs redzam, ka ir novēlotā sabiedrības reakcija - tarifi ir jau apstiprināti, bet sabiedrībai tie nav pieņemami.

Problēma ir arī tā, ka šo jauno Latvenergo tarifu apspriešanā galdā netika likti nekādi argumenti, par datiem vispār nerunājot. Latvenergo neinformēja ne par to, cik gatavojas investēt, cik uzņēmumam katru gadu jāatmaksā aizņemtās naudiņas utt. – nekas sabiedrībai kā Latvenergo klientiem netika stāstīts. Un līdz ar to arī ir šī reakcija.

Tomēr, domāju, ka šie protesti varbūt pat ne tik daudz jāvērš pret uzņēmumu, kurš, protams, tiek arī badināts, drīzāk pret Latvenergo īpašnieku – EM - un regulatoru, kas neizrādīja nekādu interesi ilgtermiņā aizstāvēt patērētāju intereses.

Ir skaidrs, ka Latvenergo sabiedriskās attiecības varēja veidot labāk, bet šajā gadījumā, domāju, tā tomēr ir Latvenergo īpašnieka un regulatora atbildība, kāpēc ar jaunajiem tarifiem ir tik liela sabiedrības neapmierinātība un protesti, jo viņi ir apmuļķojuši sabiedrību.”