Iesaki rakstu:

Žurnālists Jānis Geste, rezumējot interviju ar demisionējušo deputātu Kārli Krēsliņu, apgalvoja, ka demisijas lēmumu tas pieņēmis tāpēc, ka lieta kļuvusi publiska. Tādējādi žurnālists izteica apgalvojumu, ka politiķis patiesībā cerējis, ka viss tomēr paliks klusu un uz šo lietu nekā nebūs jāreaģē.

Taču tas bija pretrunā ar to, ko par savas rīcības motīviem Krēsliņš intervijā uzsvēra pats. Viņš stāstīja, ka mandātu nolicis tādēļ, ka saistībā ar viņa dēla aizturēšanu sākušies dažādi publiski uzbrukumi, izteikumi un minējumi par viņa vai viņa partijas ietekmi uz šīs lietas izmeklēšanu.

Citiem vārdiem - problēma nebija pats lietas publiskums, bet gan tas, kā šis jautājums tika izmantots politiskajās attiecībās. Problēma bija, ka deputāts Krēsliņš nekavējoties tika saistīts ar sava pilngadīgā dēla pārkāpumu. Iespējamo pārkāpumu.

Nav nekādu faktu - ne par to, ka deputāta dēla vestās vielas būtu bijušas aizliegtas, ne par to, ka deputāts izmantojis savus vai savas partijas resursus, lai dēlu mēģinātu izpestīt no nepatikšanām. (Ja neskaita zvanu policijas priekšniekam, lai uzzinātu par lietu, kurā iesaistīts paša dēls - var jau būt, ka tas skaitās kaut kas koruptīvi ārprātīgs.)

Neskatoties uz to, ka faktu nav, uz minējumiem un tiešu atbildības saišu novilkšanu ir kāri bijuši daudzi. Un, kad šādas saites publiski ir novilktas un publika varbūtības pieņēmusi par realitāti, deputātam īpaši daudz rīcības variantu, kā mazināt publicitātes kaitējumu, vairs nebija.

Vai Jānis Geste to nesaprot, vai arī tas bija speciāli?

Gestes uzkonstruētais apgalvojums mirkli vēlāk sāka patstāvīgu eksistenci. Ir.lv to ielicis ziņas apakšvirsrakstā: "Krēsliņš: ja informācija par dēlu nebūtu parādījusies publiski, viņš nebūtu nolicis mandātu."

Pārpublicēts no www.facebook.com/buholcs/posts