Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

To, kā jaunievēlētā Valsts prezidenta Andra Bērziņa bērnu uzņēmums 178 tūkstošus latu lielus ES fondu līdzekļus izmantojis nefunkcionējoša un nepiederošās personas nemaz negaidoša „aktīvās atpūtas centra” izveidei uz pašam Bērziņam piederošas zemes, pārbaudīs Valsts policija, - Pietiek pārstāvja iesniegumu par šiem faktiem LR Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskais departaments nodevis pārbaudes organizēšanai Valsts policijas priekšniekam Artim Velšam.

Kā jau ziņots, Bērziņa meitai Evai Manavadugei oficiāli piederošā un viņa dēla Aigara Bērziņa vadītā uzņēmuma Kājiņas B celtņu kompleksā Amatas krastā teorētiski patiešām varētu iemitināt veselu pulku viesu, kas meklē aktīvas atpūtas iespējas. Turklāt jau kopš 2004.-2005. gada, kad Bērziņa bērnu uzņēmums saņēma Lauku atbalsta dienesta finansējumu „aktīvās atpūtas kompleksa celtniecībai”, tas visās oficiālajās atskaitēs tā arī ir norādījis – ka „plānots paplašināt saimniecisko darbību, piedāvājot daudzveidīgāku atpūtas kompleksa pakalpojumu klāstu”, savukārt „galvenā uzmanība veltīta jaunu klientu piesaistei”.

Taču pašā iespaidīgajā kompleksā un tā apkaimē nekas neliecina, ka šeit tiktu gaidīts kāds viesis, izņemot Bērziņu ģimenes locekļus, radus un draugus. Nevis norāde uz viesu namu vai aktīvās atpūtas kompleksu, bet gan „ķieģeļa” zīme ar norādi „privātīpašums” un automašīna ar suni un diviem sargiem, kas raida prom negaidītus apmeklētājus un izsaka dziļdomīgas piezīmes par lodi ribās, - šādi potenciālie viesi, kurus it kā meklējot Bērziņa bērniem oficiāli piederošais „lauku tūrisma uzņēmums” Kājiņas B, tiek sagaidīti jau netālu no zemes ceļa sākuma, pa kuru jādodas, lai no Līgatnes-Cēsu ceļa nokļūtu līdz Bērziņu ģimenes iespaidīgajai „viesu mājai” ar tenisa kortiem, personisko slēpošanas kalnu un slēgtu peldbaseinu.

No Lauku atbalsta dienesta sniegtajām ziņām gan izriet, ka uzņēmums Kājiņas B par katru gadu no 2005. līdz 2010. gadam sniedzis atskaites un tajās parādoties gan uzņemto viesu skaits, gan uzņēmuma apgrozījums, turklāt „norādītie rādītāji apliecināja, ka uzņēmums nodarbojas ar tūrisma aktivitātēm. Ir notikusi viesu izmitināšana, kā arī uzņēmums ir organizējis atpūtas un izklaides pasākumus”. Tomēr atskaites dienests nepaskaidrotu iemeslu dēļ ir pasludinājis par ierobežotas pieejamības informāciju. Pašlaik Lauku atbalsta dienestam šī informācija ir pieprasīta oficiāli, pretējā gadījumā apņemoties to pieprasīt caur administratīvo tiesu.

Tikmēr Bērziņu ģimenes uzņēmums, veiksmīgi apguvis Lauku atbalsta dienesta līdzekļus, kopš 2006. gada pārskatā joprojām raksta faktiski vienu un to pašu: „Plānots paplašināt saimniecisko darbību, piedāvājot daudzveidīgāku atpūtas kompleksa pakalpojumu klāstu.” Tas tiek apgalvots, neraugoties arī uz to, ka, kā izriet no visa aktīvās atpūtas piedāvājuma Latvijā, uzņēmums Kājiņas B neveic ne vismazākās aktivitātes, lai piesaistītu kaut vienu vienīgu apmeklētāju.

Bērziņu ģimenes uzņēmums nav uzskatījis par vajadzīgu ievietot savu piedāvājumu ne asociācijas Lauku ceļotājs portālā (kurā kopumā ir 84 dažādi aktīvās atpūtas piedāvājumi), ne citās ārpusrīgas atpūtai veltītās datu bāzēs. Tāpat nav atrodama uzņēmuma interneta lapa, un Kājiņas B nav uzskatījušas par nepieciešamu savu adresi, telefonu un piedāvājumu minēt kaut vai publiskajās adrešu un telefonu datu bāzēs zl.lv un 1188.lv.

Tikmēr pati uzņēmuma īpašniece nemaz neuzturas Latvijā, - saskaņā ar LinkedIn datiem Eva Manavaduge Zviedrijā ir SEB bankas projektu vadītāja. "Man meita ir Zviedrijā. Viņa, kaut arī  ir pabeigusi gandrīz četras augstskolas, nav spējīga ar kaut ko te cīnīties, tāpēc gaida, kad te paliks labāk, lai atgrieztos," par viņu žurnālam Ir izteicies Bērziņš.

Bērziņš gan joprojām nav vēlējies sniegt atbildes par savas ģimenes īpatno „aktīvās atpūtas kompleksu” un to, cik lietderīgi un pamatoti izmantoti minētie 178 tūkstoši latu. Tomēr presei viņš ir apliecinājis, ka nedēļu beigās pats braucot uz šo savu lauku īpašumu.

Saņemot Pietiek iesniegumu par iespējamu Lauku atbalsta dienesta piešķirto finanšu līdzekļu izkrāpšanu, LR Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskais departaments ir nosūtījis Valsts policijas priekšniekam pārbaudes organizēšanai Kriminālprocesa likuma 30.nodaļas kārtībā. Par pārbaudes rezultātiem uzdots informēt arī iesniedzēju – tātad Pietiek lasītāji par tiem uzzinās.

Novērtē šo rakstu:

0
0