Iesaki rakstu:
Pēdējās dienās saistībā ar pensijām izskanējuši radikāli izteikumi. Finanšu ministrs Andris Vilks (Vienotība) izteicies, ka pensionēšanās vecums būtu jāpaaugstina līdz 70 gadiem, banku ekonomisti norādījuši, ka pašreizējā pensiju sistēma teju sabruks. Tikmēr politiskajā virtuvē joprojām tiek uzsvērts, ka pensijas nedrīkst aiztikt, un galu galā bija taču priekšvēlēšanu solījums pensijas nesamazināt. Investīciju baņķieris un finansists Jānis Lielcepure (attēlā) uzskata - gan izteikumi par sistēmas sabrukšanu, gan iespaidīgais pensionēšanās vecuma skaitlis ir pārspīlēts, taču kaut kādām izmaiņām saistībā ar pensijām ir jānotiek. Pietiktu vien ar pāris latu atņemšanu no katras pensijas, lai tās no ekonomikas bremzētāja pārvērstos par ekonomiku stimulējošu instrumentu.
„Lai veiktu kādas izmaiņas, reizēm ir veselīgi krasāki un asāki izteikumi, pēc kuriem vairāk rodas vēlēšanās kaut ko domāt un arī izdarīt. Esmu pozitīvi pārsteigts, ka beidzot mūsu neatkarīgie ekonomisti un vēl jo vairāk finanšu ministrs publiski ir gatavi atzīt, ka pensijas ir viena no mūsu ekonomikas lielākajām problēmām. Pašreizējais neproporcionāli lielais pensiju slogs valstij ir viens no faktoriem, kas neļauj ekonomikai attīstīties straujāk.
Tajā pat laikā apzināmies, ka mēs nevaram atļauties būtiski pensijas nogriezt vienā naktī. Šie izteikumi ir vairāk kā augsnes sagatavošana diskusijai, lai pie procesa agri vai vēlu nonāktu. Es neticu, ka pensionēšanās vecumu paaugstinās līdz 70 gadiem. Tas, manuprāt, nenotiks. Tāpat pensijas nemazinās nedz par 10, nedz 15 procentiem. Kā rāda ekonomiskie aprēķini, ja katram pensionāram samazinātu pensiju par pāris latiem, tad sistēma varētu būtu glābta. Ja mēs runātu absolūtos skaitļos, sabiedrības pretreakcija, iespējams, nebūtu tik asa un pensionāri būtu gatavi solidarizēties nākotnes vārdā.
Taču tagad politiķi (izņemot Vilku) vairāk spēlē politisko spēli. Jo pensionāri ir puse no elektorāta. Un kurš gan grib zaudēt pusi elektorāta. Pašreizējā pensiju sistēma ir pilnīgi greiza, nesabalansēta un neatbilstoša valsts iespējām. Ir skaidrs, ka strādājošie nespēj uzturēt visus pensionārus, neskatoties uz to, ka pensija ir garā darba mūžā taisnīgi nopelnīta. Es nevaru iedomāties ģimeni, kura piesēžas pie pusdienu galda, kur vispirms paēd ģimenes galva, tad pabaro vecvecākus, un tad, ja kaut kas paliek pāri, to atmet bērniem – manuprāt, tieši pēc tāda netaisnīga principa sistēma tagad darbojas.
Bet, pat domājot par pāris latu atņemšanu pensijām, ir jāatceras, ka pensionāru maciņus jau patukšo tāpat caur PVN pacelšanu, gāzes un elektrības cenām. Tiesa, šīs izmaksas attiecas uz pilnīgi visiem, ne tikai pensionāriem. Pēdējo divu gadu laikā, kad visiem strādājošajiem gan valsts, gan privātajā sektorā algas samazināja, pensijas nemazināja. Pensijas, protams, tāpat ir mazas, bet proporcionāli salīdzinājumā ar samazinātajām algām strādājošiem - netaisnīgas.
Politiķu sarunas par pensiju mazināšanu acīmredzot nenoveda pie rezultāta, tāpēc, lai kaut ko mainītu pašreizējā politiskajā tirgū, bija jānāk ar skaļiem paziņojumiem sabiedrībai, lai tad caur diskusijām un dialogu nonāktu pie risinājuma, kas mums visiem tik tiešām ir ļoti vajadzīgs.”