Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Man kā jau daudziem autovadītājiem beidzot pienāca rēķins apmaksai un manas automašīnas fotogrāfija no Satiksmes uzraudzības biroja jeb Ceļu policijas kantora. Tā kā pārkāpums atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksam (LAPK) bija maznozīmīgs, nolēmu to pārsūdzēt, lai piecu latu vietā mani soda ar brīdinājumu, jo es tik tiešām caurmērā cenšos ievērot satiksmes noteikumus.

Saņemot atbildi no paša Zivtiņa kunga, jutos pārsteigts, jo godātais kungs uzskata, ja braukšanas ātruma pārkāpums ir fiksēts tikai ar tehniskiem līdzekļiem (fotoiekārtām vai videoiekārtām), vienīgais iespējamais soda variants ir naudas sods. To nosakot CSL 43.6 panta otrā daļa: „Par pārkāpumu, kas fiksēts ar tehniskiem līdzekļiem (fotoiekārtas vai videoiekārtas), neapturot transportlīdzekli, piemēro tikai vadītājam paredzēto minimālo naudas sodu.”

Ja Valsts policijas pārstāvji uzskata, ka šī speciālā norma ir pārāka par LAPK likumdošanas uzdevumiem un sodu piemērošanas principiem, par iespēju atbrīvot no administratīvās atbildības maznozīmīga pārkāpuma gadījumā un ja fotoiekārta vai videoiekārta ir tieši tas pārkāpumu kvalificējošais faktors, kas nosaka obligāto naudas iemaksu Valsts kasē, tad pilnīgi visus autovadītājus Latvijā ir jāsoda par braukšanas ātruma pārkāpumiem, ja ātrums pārsniedz kaut +1 km/h. Turklāt Valsts policijas pārstāvjiem nav tiesību izvērtēt, kurās vietās var būt ātruma pārkāpuma pielaides un kurās nevar, jo likums visiem viens, fotoiekārtu vai videoiekārtu izmantošanas gadījumā nav maznozīmīga pārkāpuma. Par to ir jāsoda ar naudas sodu, kas diemžēl tikai daļēji paliek valstij…

Dokuments pdf formātā

Dokuments PDF formātā

Novērtē šo rakstu:

0
0