Iesaki rakstu:

Kaut gan Amerikas Savienotās Valstis pērn tiešām ignorējušas pilnīgi visus Latvijas iesniegtos tiesiskās palīdzības lūgumus un atbilde nav sniegta ne uz vienu no 32 šiem lūgumiem, Ērika Kalnmeiera vadītā Ģenerālprokuratūra šajā faktā nesaskata kādas savas neizdarības, kaut arī nespēj paskaidrot - kādu tieši iemeslu dēļ ASV ignorējušas Latvijas lūgumus. Neviena prokuratūras amatpersona tajā neesot vainojama.

Šopavasar publiskotajā Kalnmeiera ziņojumā par LR prokuratūras iestāžu darbu 2012. gadā saistībā ar prokuratūras darbu starptautiskās sadarbības sfērā bija minēts, ka pērn turpinājis palielināties Ģenerālprokuratūras paveiktais darba apjoms starptautiskās sadarbības sfērā.

No 38 valstīm Latvijā kopā saņemti 872 lūgumi par tiesiskās palīdzības sniegšanu, un visvairāk lūgumu saņemts no Lietuvas – 109, Vācijas – 89, Igaunijas – 65, Krievijas – 55, Polijas – 46. No pārējām valstīm saņemto lūgumu skaits ir no viena līdz 31.

Savukārt Latvija 356 reizes vērsusies ar šādu lūgumu 50 valstīs: Krievijā – 64, Igaunijā – 50, Lietuvā – 43, ASV - 32, Baltkrievijā - 31, bet pārējām valstīm nosūtīto lūgumu skaits svārstās no 1 līdz 20.

LR prokuratūras interneta mājas lapā atrodamajā Kalnmeiera oficiālā ziņojuma tekstā nebija atrodami dati par to, kāda daļa no šiem lūgumiem par tiesiskās palīdzības sniegšanu izpildīti, taču uz Pietiek oficiālo pieprasījumu LR Ģenerālprokuratūras Darbības analīzes un vadības departamenta virsprokurora p.i. Aivars Ostapko sniedza šādu skaidrojumu:

"Uz 2012. gada 31. decembri no ASV kompetentajām institūcijām netika saņemtas atbildes uz Ģenerālprokuratūras 2012. gadā ASV nosūtītajiem tiesiskās palīdzības lūgumiem. Iemesli nepilnībām savstarpējā sadarbībā identificēti un kopīgi tiek risināti."

Saņemot šo nepilnīgo atbildi, Pietiek uzdeva Kalnmeieram vēl virkni jautājumu, tostarp - kas tieši ir minētie "iemesli nepilnībām", ar kādu metodiku tie identificēti, vai par to, ka šīs nepilnības netika konstatētas iepriekš, atbildīgs pats ģenerālprokurors vai kāda cita amatpersona, kā arī - kas un kādu sodu saņēmis par šo nolaidību.

Pats ģenerālprokurors joprojām nespēja vai nevēlējās sniegt atbildi ne uz vienu no šiem jautājumiem, savukārt no Ostapko nākamā oficiālā skaidrojuma izriet - neviens Ģenerālprokuratūrā neesot vainīgs pie tā, ka lielvalsts veselu gadu ignorē Latvijas tiesiskās palīdzības pieprasījumus, - tā vienkārši esot gadījies.

"Papildus 2013. gada 27. martā ar Nr. 1/1-8-00/1344 sniegtajā atbildē norādītajam izskaidrojam, ka iemesli nepilnībām savstarpējā tiesiskajā sadarbībā ar ASV nav saistāmi ar Latvijas kompetento institūciju vai amatpersonu rīcību," - šī bija visa Ostapko sniegtā atbilde uz uzdotajiem jautājumiem, īpaši norādot, ka "atbilde ir skaidrojoša rakstura, tādēļ nav pārsūdzama".

Ostapko vienīgi piebilda, ka "identificētās problēmas savstarpējā sadarbībā" pārrunātas abu valstu tiesību aizsardzības iestāžu pārstāvju tikšanās reizēs, kā arī 2013. gada 13. martā Ģenerālprokuratūrā notikušajā sanāksmē ar ASV vēstniecības pārstāvjiem.