Iesaki rakstu:

Ņemot vērā, ka pēdējās vēlēšanās caurkritušais Aināra Šlesera politkompanjons Ivars Godmanis ir sācis valsts televīzijā mācīt, kā pareizi rīkoties valstij, valstsvīriem un iedzīvotājiem, Pietiek ir apkopojis desmit izteiksmīgus Godmaņa citātus - par to, kā ar pareizo rīcību valsts labā dažādos laikos ir veicies viņam pašam.

„Valdībā izstrādājām tādu shēmu, lai trīs cilvēku ģimene, nepiepērkot sertifikātus, varētu iegādāties savu statistiski vidējo dzīvokli…”

(Par privatizācijas sertifikātu sistēmu.)

„Mēs lauksaimniecības ražošanas līmeni gribējām noturēt tā – kolhozi iet uz leju, bet to vietā nāk privātie un viss paliek, kā bija. Un tur mēs galīgi nokļūdījāmies. Neveiksmīgi... Visi gājieni bija lemti neveiksmei!”

(Par lauksaimniecības sagraušanu.)

„Ļoti atklāti runājot, es pateikšu skaidri un gaiši: sakarā ar brīvo cenu ieviešanu mani interesē tikai viens – kā mēs nodrošināsim ar pienu mazos bērnus. Mani vairs neinteresē situācija ar strādājošiem cilvēkiem, situācija ražojošās organizācijas.”

(Par valdības sociālo atbildību.)

„Man piezvanīja iekšlietu ministrs Ziedonis Čevers un teica: „Muitas priekšnieks Geidāns Rēzeknē aizturējis vagonu. Vagonā nauda. Arestēta.” Zvanu Repšem: „Kas tā par naudu?” Atbild: „Privāta nauda. Rīgas komercbankas prezidents Kuļiks jau brauc uz turieni.” Prasu: „Vai tu garantē, ka tā ir privāta nauda?” – „Privāta.” – „Nu, tad laižam cauri.” Viss!”

(Par bēdīgi slaveno no Latvijas izvesto naudas vagonu.)

"Sākumā, protams, sitāmies kā pa nātrēm. Bet tad caur Augstāko Padomi izdevās dabūt ārkārtas pilnvaras! Uz pusgadu. Man personīgi. Uztaisījām komisiju, es – vadītājs, [Andris] Šķēle – vietnieks. Reāli jau Šķēle tur sitās, bet es arī gāju, bļaustījos. Mans galvenais uzdevums bija ierasties un uzsist ar kulaku pa galdu, ja kāds protestē, ha, ha! Ļoti cieti, ar ārkārtas pilnvarām privatizējām veikalus. Un, kad bijām ar tiem tikuši galā, tālāk privatizācija aizgāja jau kā pa ķēdi.”

(Par privatizāciju.)

„Baigi nepareizi nostrādājām ar armijas objektiem, vajadzēja tomēr iet uz kompromisu. Bija privātie, kas jau mēģināja ielīst tajos objektos, viņi juta, ka tur būs labi, kad krievi aizies. Bet kā valsts mēs savukārt nostājāmies pozā – neko okupantiem nemaksāsim, nevienu kapeiku... Un tā viņi arī aizgāja – izlauza visu pa tīro, noslīcināja kuģus un tā tālāk...”

(Par PSRS armijas objektu pārņemšanu.)

„Es neticēju, kad tad, ja mēs sadalīsim trīs miljonus zemniekiem, viņi patiešām par šo naudu nopirks degvielu un ka par šo naudu apsēs savus laukus. Tagad gan vairs neesmu tik pārliecināts, ka noteikti vajag visus laukus apsēt."

(Par G-24 kredītu izsaimniekošanu un lauksaimniecības attīstību.)

„Tirgu un restorānu attīrīšana notiks regulāri un tik ilgi, kamēr mēs no Rīgas tirgiem būsim izspieduši ārā visus, kas nodarbojas ar tā saukto reketa metodiku un traucē pārdot preci. Cīņa būs smaga – ar ķīlnieku ņemšanu utt., bet mūsu mērķis ir panākt, lai kriminālais elements, kas ir labi organizēts, no Latvijas atkāpjas uz kādu citu vietu.”

(Par cīņu ar noziedzību.)

„Nu kā mēs tikai nenomocījāmies! Un tomēr mums neizdevās atrast pareizo mehānismu, kā nepieļaut, lai tos neizvazātu ārā no valsts. Bet reāli to laikam nemaz nevarēja izdarīt, tā cenu starpība bija tik liela! Kā Kārlis Markss rakstīja – par 300 procentu lielu peļņu šauj nost. Ko tik visu nedarīju – apturēju vilcienus, aizliedzu ostās iekraut, ostas maksāja kaut kādas mistiskas soda naudas mana rīkojuma dēļ. Tad aiz ausīm rāvām visus lielos importētājus, lai tie ķer mazos zagļus... Neizdevās!”

(Par krāsaino metālu zādzību apkarošanu.)

„Protams, aizklapējot banku [Baltija] ciet, būtu milzīgi pārmetumi. Latvijas Banka nebija gatava to darīt. Daudz runāts par Repšes stingro mugurkaulu. Es nedomāju, ka viņam tas ir stingrs. Tā ir tikai poza. Bankas Baltija lietā viņš paļāvās uz bankas īpašnieku iesniegtajiem datiem un apzināti necentās skatīt lietas tādas, kādas tās bija patiesībā."

(Parex bankas īpašnieku glābējs Godmanis - par Bankas Baltija lietu.)