Iesaki rakstu:

Ceru, ka man nav jāskaidro situācijas valstī absurdums un dramatisms. Ir kāds žargonvārds, kas šo situāciju raksturo visprecīzāk - bezpriģels.

Visapkārt manāma rosība - neapmierinātība ar šo bezpriģelu, taču redzams rezultāts uz kaut kādām pozitīvām izmaiņām nav pat iztālēm samanāms. Pateicoties sabiedrības sašķeltībai, tāda muļļāšanās uz vietas vien ir vērojama. Mūsu lielos, oficiālos masu medijus, kuri pilni ar valsts iekārtas sasniegumus pašslavinošām reklāmām, kas ļoti atgādina nesen ieviesušos visai narcistisko, jāsaka, pat diezgan slimīgo tieksmi pašam sevi fotografēt un tad likt tīmekļa vietnēs, lai varētu tīksmināties par atķeksējumiem, jācer, tikai retais uzskata par patieso realitāti atspoguļojošiem.

Faktiski man jau sen ir tieši tāda pati sajūta kā PSRS laikos, kad 1. vai 9. maija parādēs no tribīnēm ļeņiniskie malači pacilātā balsī mikrofonā teica pašslavinošas runas, kur ik pēc brītiņa gājiena dalībnieki bez jebkādas sajūsmas un pārliecības bija spiesti korī nobļauties: "Urā!" 

Medijos ikdienā redzami meli melu galā, absurds absurda galā, nelietība nelietības galā, taču mēs nez kādēļ tik un tā esam spiesti to pieņemt kā kaut ko patiesu un normālu, jo baidāmies par savu vietu zem saules. Cik ilgi vēl to cietīsim?

Neko jaunu nepateikšu, taču jāpiemin tik un tā. Vārdu sakot, neapmierināto ir daudz, bet kopsaucēja diemžēl neredzu. Pretošanās kustības līderi un organizācijas? Katrs sautējas savā individuālajā vai mazā pulciņā, vai biedrības sulā. Līdz šim dibinātās partijas, lai cik burvīgi un skanīgi tās neskanētu, arī nav ņemamas nopietni, jo skaidri redzams, ka to mērķi un uzbūves puņķainums, ir apzīmējams ar terminu "stiepjams jēdziens". Muldēšanas daudz, taču reāli darbi izpaliek visiem sen jau zināmu iemeslu dēļ.

Vārdu sakot, nav nekādas drošības un uzticības tām, jo to biedri, iekļūstot Saeimā, momentā mēdz aizmirst par saviem mērķiem, solījumiem, zvērestiem un bieži vien arī izstājas no savas partijas, sākot meklēt sev visizdevīgāko variantu. Otrkārt, katra no līdzšinējām partijām tiek finansēta no kaut kādiem uzņēmumiem, uzņēmējiem u.c., kam visbiežāk ir tikai savtīgi mērķi - izmantot situāciju, lai nopelnītu.

Tātad visa problēma joprojām ir tikai tajā, ka mums iztrūkst nopietna politiskā spēka, turklāt kopīgajiem, lielajiem mērķiem uzticama politiskā spēka, kas savilktu zem sevis cik vien iespējami daudzus cīnītājus par līdzīgām vērtībām un mērķiem.

Ir daudzas biedrības un to līderi, kur katrs vēlas būt tas, zem kura karoga pulcētos visi pārējie. Skaidri redzams, ka neviens nevēlas kļūt par otrā plāna spēlētāju. Neviens neizrāda iniciatīvu kopējas lietas labā piekāpties otram. Varu droši teikt, ka līdz šim neesmu redzējis pilnīgi nevienu izteikti pārliecinošu līderi, kas ar savu gara spēku un īpašo harizmu, un oratora dotībām būtu spējīgs pretendēt uz tautas pretošanās kustības līdera posteni. Tikai no vairākiem līderiem kopā var salasīt to, kas mums nepieciešams.

Ko tad mums darīt - nolaist bezcerībā rokas un pacietīgi gaidīt, velns viņu sazin, cik ilgi, līdz tāds reiz piedzims un izaugs līdz atbilstošajam līmenim un vecumam? Bez šaubām, ka tas būtu klajš idiotisms no mūsu puses. Jau tā pasaules sabiedrības acīs esam pataisījuši sevi par izsmieklu - nekam jēdzīgam nederīgu lielgabala gaļu, bezmērķīgu, inertu, bezgalīgi slaucamu masu. Bet to var visai ātri manīt, no pasīva un individuāla egoista pārvēršoties par mostošos un apjomā pieņemošos spēku. Tik, tik tā darba kā katram ar situāciju neapmierinātajam vienreiz pieņemt konkrētu lēmumu - piedalīties!

Tātad, ja reiz izteikta līdera mums nav, tad nav cita varianta kā tomēr daudziem "cilšu" vadoņiem un individuālajiem spēlētājiem apvienoties zem viena kopēja karoga. Tāpēc uzskatu, ka katram ir jāatrod sevī spēks un griba, lai lietas labā pārkāptu savam lepnuma un stūrgalvīgās spītības pilnajam ego pāri. Jo īpaši tas attiecas uz tiem, kuri pulcē ap sevi domubiedru grupas!

Loģiski, ka ar niknuma un sašutuma pilno blogošanu internetā nav iespējams panākt to, kas mums visiem ir nepieciešams - no visām debespusēm neatkarīgu valsti, kurā valdītu īsts likums un kārtība. Līdz ar to mums ir nepieciešama sava pārstāvniecība Saeimā, kurai varam uzticēties. Iekārtu, uz mums vēlamo, var mainīt tikai ar atbilstošiem likumiem. Diemžēl nākas atzīt, ka neviens pikets un mītiņš neko daudz neatrisina. Tātad jākoncentrē visi iespējamie spēki un resursi uz šo apvienojošo politisko spēku, kas iedzīs arvien plašāku ķīli sasmirdušajā Latvijas politikā, līdz kādudien pāršķels to uz pusēm, liekot šīm pusēm izirt savā pieaugošajā panikā un bezzobainībā. Un katrs no mums var pielikt roku šī ķīļa veidošanā un atbalstīšanā! Manuprāt, ir pienācis pēdējais laiks to uzsākt veidot! Nu nav mums citu variantu - nav! Ja būtu, tad jau es te nerakstītu šo rakstu šādu...

Un tā nu ir sanācis, ka ar konkrētiem darbiem, nevis tikai pliku muldēšanu visvairāk sevi ir pierādījusi biedrība "Latvijas antiglobālisti". Jā, bez šaubām, ka zinu, ka daudziem tā izraisa smaidiņu, jo raisa asociācijas ar kaut ko nenopietnu un reizēm arī visai vulgāru. Taču, papētot to tuvāk, jāsaka, ka tie patiešām ir cilvēki, kas dara, nevis tukši, bet skaisti muld pa deviņiem mēmiem. Atceries, ka vairums no šlipsēs un ancukos tērptajiem daiļmuldētājiem darbos neko līdz šim tā arī nav parādījuši. Turklāt no biedrības "Latvijas antiglobālisti" ir izslēgti visi tie, kuri savulaik to diskreditēja ar savu necenzēto un agresīvo uzvedību. Šīs biedrības rindās jau labu laiku kā ir pieļaujama tikai sevi pašcienošu, uzvedības normām lojālu cilvēku atrašanās.

Vārdu sakot, beidzot pārliecinoties, ka sapuvušo sistēmu var mainīt tikai atrodoties puveklīgā sūdupūžņa iekšpusē - Saeimā -, gribot negribot man nācās pieņemt lēmumu pievienoties kādam no jau reāli eksistējošajiem politiskajiem spēkiem, lai ar savu klātbūtni atbalstītu tā veidošanos par arvien pieaugošāku spēku, kas beigu beigās reiz panāktu mums visiem vēlamo rezultātu. Izvēle bija spiesta krist uz jau pieminēto biedrību, kura drīzumā taisās pārtapt par partiju.

Lai būtu skaidrība, jāsaka, arī es esmu viens no tiem, kuru neapmierina šīs topošās partijas nosaukums "Latvijas antiglobālisti", jo uzskatu, ka nosaukums ir visai atgrūdošs. Es noteikti būtu to nosaucis citādāk, teiksim, par "Saprāta partiju". Taču ne man bija to lemt. Esmu spiests respektēt šīs biedrības biedru sapulces, kurā pats klāt nebiju, balsošanas rezultātā pieņemto izvēli. Galu galā no manas puses būtu visai muļķīgi vai pat bērnišķīgi neiestāties tajā tikai nosaukuma un citu aspektu dēļ, kas nav gluži man pa prātam, jo ir skaidrāks par skaidru, ka tādā stilā mēs vēlamo mērķi nekad tā arī nesasniegsim. Varu derēt, ka nav tāda cilvēka, kuru simtprocentīgi apmierinātu kāda no n-to politisko spēku pilnīgi visu aspektu kopums. Tāpēc loģiski, ka tas nedrīkst būt par šķērsli, lai beidzot nenotiktu kāda noteikta izvēle, kas katram liekas vispiemērotākā.

Tagad īsi pateikšu to, kas attiecas uz jau paredzamajiem smīkņājumiem: "Aha, kārtējie raujas pie siles. Tikko tiks iekšā Saeimā, tā pārmetīs kažokus uz otru pusi..., utt." Lai tā ar laiku nesanāktu, šīs topošās Antiglobālistu partijas statūtos un citos juridiskajos aktos ir jau savlaicīgi iestrādāti drošības mehānismi, kas paredzēti gadījumam, ja ienaidnieks viltīgi iefiltrēsies partijas iekšienē, un daudz kas cits.

Ļoti būtisks ir šīs partijas juridisks, pie zvērināta notāra apstiprināts līgums tiem partijas biedriem, kuri balotēsies uz Saeimas deputātu vietām, kas domāts, lai izslēgtu viņu pēkšņo kažoka maiņu - izstāšanos no partijas un tās mērķu nodošanu. Līgums paredz pilnu atbildību ar savu nekustamo un kustamo mantu un milzīgu naudas sodu, kas nebūs pa kabatai iespējamajiem vervētājiem. Tātad mums jau ir kaut kas daudz savādāks nekā visām līdzšinējām partijām! Tās ir garantijas! Turklāt daudz vērtākas par līdzšinējām visādu partiju "garantijām", ka vēlētājs netiks piečakarēts! Ka vēlētājs balso nevis tik daudz par šīs partijas cilvēkiem, cik par šīs partijas nesošajām idejām!

Un visbeidzot gribu lūgt katra loģiski domājošā, katra līdz baltkvēlei no šī augošā bezpriģela nogurušā cilvēka atbalstu šīs "Latvijas antiglobālistu" partijas nodibināšanai! Partijas pirmā kongresa datums ir jau izvēlēts. Tas notiks Rīgā. Vieta pagaidām tiek precizēta, jo biedrības kontā naudas ir ļoti maz. Bet tas ir tikai tāpēc, ka mums pagaidām vēl nav sponsoru. Jo galu galā, kā jau iepriekš minēju, kurš uzņēmējs, pat neskatoties uz milzīgo žņaugu, ir gatavs sponsorēt partiju, kura cīnās par labklājību un tiesiskumu, nevis par iespēju kļūt bagātākiem uz strādnieku rēķina! Turklāt - kura cīnās par izstāšanos no mūsu valsti izzogošā, paverdzinošā un mūsu bērnus samaitājošā eirosojuza! Taču piebildīšu, ka būsim tikai priecīgi, ja tādi sponsori, kuri nesāks uztiept savus noteikumus, tomēr atradīsies!

Savukārt tiem, kuri taisās smīkņāt un gļēvi nolaist rokas, sakot, ka bez naudas (nopietniem sponsoriem) neko nevarēs panākt, gribu teikt: ak tad, lai izcīnītu patiesu vērtību iedzīvināšanos mūsu valstī, tev obligāti vajag lielu naudu un skaisti noformētas reklāmas? Bet kā būtu, ja tu vienkārši kā normāls, sevi cienošs cilvēks ticētu visa labā un krietnā uzvarai bez lielas naudas klātbūtnes, ieguldot no sevis pavisam nedaudz savu nākošo paaudžu sakarīgas dzīves labā!? Kur, pie joda, tu esi redzējis, ka politikā liela nauda ietu kopā ar kaut ko labu? Kur? Bet, ja reiz tu uzskati, ka tikai liela nauda var ko tādu paveikt, tad, patīk tev tas vai ne, taču jāatzīst, ka tu neesi šīs idejas, ko piedāvāju, cienīgs pat ne tik, cik melns aiz naga!

Zinot vidējā letiņa kūtrumu un nevēlēšanos iesaistīties regulārās akcijās vai politikā vispār, nobeigumā gribu piebilst, ka iestāšanās šajā partijā nebūt uzreiz nenozīmē, ka šādi cilv;eks paraksta sev spriedumu turpmāk to vien darīt kā darīt to vai šo partijas labā. Nē! Ne tuvu! Neviens ar varu nevienu nespiedīs turpmāk darīt šo vai to... Taču mums ir ļoti vajadzīga tava palīdzība tieši pie partijas nodibināšanas! Jo pēc likuma, lai reģistrētu partiju, ir nepieciešami, minimums, 200 cilvēku! Turklāt pilngadīgu pilsoņu ar derīgu pasi rokās un, vēlams, 15 eiro notariālam apliecinājumam! Padomā, vai tev tiešām būtu tik grūti noziedot savas dzimtenes sakārtošanas labā savu brīvo laiku un nepieciešamo naudu!? Galu galā kaut kas no sevis ir jāziedo! Ar pliku gribēšanu un bubināšanu neko nepanāksim! Pretējā gadījumā mūs turpinās izmantot, izsūkt un samaitāt! Cik ilgi vēl to cietīsim!? Uz ko vēl mums paļauties, ja ne pašiem uz sevi! Uz savu apņēmību, izlēmību un konkrētu rīcību! Bet tiem, kuriem galīgi švaki ar naudām, bet gribas palīdzēt nodibināt šo partiju, aicinu atbraukt uz kongresu tik un tā! Gan kaut ko izdomāsim! Jūs esat ļoti, ļoti vajadzīgi mums! Vajadzīgi Latvijai! Vajadzīgi visai pasaulei! Harmoniskākai par šo no visiem rāmjiem izgājušo bezpriģelu pasaulei!

Es savu izvēli esmu izdarījis! Kāda būs tava izvēle? Tāpēc ļoti lūdzu tevi - neesi pasīvais nogaidītājs, jo tā nav cienījama izvēle! Tā būtu gļēvulība un vienaldzība! Katram no mums reiz būs jāpamet šo pasauli, kur, visticamāk, tomēr uzdos mums reiz jautājumu: "Ko tu darīji savas dzimtenes un pasaules sakārtošanas labā, kad tevi aicināja un bija tāda iespēja?"

Atceries, kopā mēs būsim spēks! Spēks, ar kuru rēķināties neliešiem! Tā kā vārds "vienotība" diemžēl, ir līdz pretīgumam sapurgāts, tad es iesaku lietot vārdu "saliedētība!" Tātad - lai dzīvo un ņemas spēkā mūsu saliedētība!

Biedrības "Latvijas antiglobālisti" mājas lapa: www.antiglobalisti.lv

Foto - LETA