Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

“25 gadu laikā Latvijas Zemessardze ir kļuvusi labākā Baltijā” – viena no noslēdzošajām frāzēm jaunajā lentē par godu 25 jubilejai. Skan daiļi. Uz gadadienu daudzi politiķi un ne tikai ir pēkšņi atminējušies – jā, vispār ir tāda Zemessardze. Reizēm gan sanāk sajaukt ar Robežsardzi, Jaunsardzi, Krasta apsardzi vai G4S apsardzi, bet tas nekas. Galvenais jau ir doma.

Mūsu redzamākais aizsardzības jomas apdomātājs Veiko arī nav skopojies ar savu viedokli par Baltijas zemessardzēm (1. attēls).

Izrādās, nav par ko kaunēties – mums ir labākā Zemessardze, skaitā un ekipējumā esam tuvu igauņiem un priekšā leišiem.

Ir gan neliela, fundamentāla atšķirība: tikai Latvijā Zemessardze tiek pozicionēta kā aizsardzības pamats, citur analogai paramilitārai organizācijai ir teritoriāla un atbalstoša funkcija. Tātad – LR Zemessardzei ir uzlikts atbildīgāks, smagāks un sarežģītāks uzdevums nekā kaimiņiem.

Rodas jautājums – vai tas atspoguļojas ZS tehniskajā nodrošinājumā? Daudz dzirdam par “viedo aizsardzību”, tā visās augstākos virsnieku intervijās ir TOP frāze kā minimums 10 gadu garumā. Tikmēr ZS sola “stiprināt” kā minimums 5 gadu garumā. Kā ir realitātē?

Mēģināsim apskatīt ZS tehnisko stāvokli un secināt – kur esam salīdzinot ar kaimiņiem, īpaši ņemot vērā ZS paredzēto lomu tieši mūsu aizsardzības koncepcijā, kur tā iekļauta kā pilnvērtīga daļa no sauszemes komponentes, ar paredzamo lomu klopēties pret ienaidnieka regulāro karaspēku (obligātā karadienesta vai kontraktniekiem).

Ņemot vēra teritoriālo aspektu, tieši atsevišķu novadu ZS vienībām būs jāiznes sākotnējais karadarbības smagums – ko gan pret potenciālo apdraudējumu metīs pirmos, ja ne steigā salasītus zemīšus no tuvākā bataljona.

Šoreiz mūsu Panzer IV tēmeklī – individuālais ekipējums.

Mugursomas (2. attēls).

Domāju, jēdziens “mugursoma” nav jāskaidro, taču šeit priekš tiem kas tankā par to atšķirībām: lielā mugursoma tiek izmantota visu mantu pārvietošanai uz ilgākām operācijām, savukārt patruļsoma tiek izmantota īsākiem pasākumiem, sametot iekšā tikai konkrētajam uzdevumam nepieciešamo – munīciju, ūdeni, kaut ko rijamu, varbūt pretlietus kostīmu, partizānu mīdāmos zābakus utt.

Salīdzināsim ZS standarta mugursomu, zviedru Lk35 un igauņu mugursomu (nav formāla nosaukuma, ražo pašu eestipoisu uzņēmums GalviLinda, somas NATO kods 8465-38-000-9536).

Bildē nav redzams: patriotisms, ar ko izceļas latviešu karavīrs.

Priekš īpaši apdāvinātajiem: ZS izsniegtā mugursoma ir tiktāl nepiemērota, ka amerikāņu Vjetnamas kara laika ALICE soma ir būtisks uzlabojums no ērtību un funkcionalitātes viedokļa. Esošā Lk35 faktiski neļauj sakrāmēt visu ekipējumu (atskaitot variantu neparocīgi to sasiet augšā/apakšā somai), un neļauj stiept lielus svarus (ja vien mugurkauls nav no Krupp tērauda).

Tilpums ir atsevišķs stāsts – pilnajam ekipējumam, īpaši ziemā, principā vietas nav un nevar būt, ja vēl pierēķina papildu munīciju un kādu dūmu sveci. Pie Ievērojamu smagumu (un nekas nestiepj vairāk par vieglo kājnieku) pārnēsāšanā kritiska ir gurnu siksnas funkcija – kas ļauj pārnest ~80% svara uz kājām (kas visiem izņemot AG ir spēcīgākas par muguru/pleciem). Lk35, savukārt gurnu siksnas vietā piedāvā iespēju “Aizpis muti un stiep”, kas arī nav slikti.

Dīvaini, EE Kaitseliitam šķiet esam labāka mugursoma nekā mūsu Zemessardzei – kas tieši ietekmē kaujasspējas, jo vai nu palielinās risks sadirst muguru (un zaudēt kaujasspējas), vai doties uzdevumā bez visa ekipējuma, teiksim, ziemā izvēloties ņemt vai nu silto guļammaisu, vai rezerves zābakus – un zaudēt kaujasspējas, nosalstot naktī vai pēc vienīgo zābaku samērcēšanas, no tranšeju pēdas vai apsaldējumiem.

Nekas, nav šaubu, ka vismaz mūsu Zemessardzes patruļsomas (3. attēls) ir labākas nekā igauņiem!

Jā, man likās ļoti smieklīgi šo bildi tomēr iekļaut. Paldies par apvaicāšanos.

Ā. Nu, vismaz mūsu patruļsoma zaudē igauņiem tikai nedaudz vairāk punktos nekā Lk35.

Uzkabes (4. attēls).

Ja mugursoma ir visiem saprotams jēdziens, uzkabi prasās nedaudz paskaidrot. Būtībā – mugursomu karavīrs kādā brīdī noliek, uzkabe ar viņu ir vienmēr. Uzkabē noteikti atrodas ieroča aptveres, ūdens blašķe vai rezervuārs, papildus munīcija, kā arī dažādas sīklietas, ko var ievajadzēties. Parasti izpaužas kā veste vai josta ar lencēm.

Ja somu varējām uzskatīt par nosacīti mazāk saistītu ar kaujas uzdevumu izpildi, tad uzkabe ar karavīru būs vienmēr – tostarp kaujā. Tā kā mūsu Zemessardzei paredzēta būtiska loma tieši kaujas uzdevumu īstenošanā – izcīnot pirmās cīņas pret ienaidnieka aģentiem - noteikti vismaz uzkabes mums ir labākas!

Citādāk jau prātā iezagtos domas, ka sabiedrībai tiek brutāli melots par Zemessardzes spējām, tās stiprināšanu gadu garumā, un ekipējuma līmeni. Nevarētu taču arī būt, ka uz parādēm zemessargiem izsniedz ekipējumu, ko pēc tam salasa atpakaļ?!

Salīdzināsim standarta Zemessardzes uzkabi ar igauņiem – lai igauņi beidzot sarkst!

Vai zemessargus, līdzīgi kā 6. armiju, pilnvērtīgi apgādāt apņēmās Gērings? Par to vēlāk.

Ar uzkabi stāsts līdzīgs – laimīgs tas, kas nejauši tiek pie amerikāņu ALICE uzkabes siksnām (kas ir kaut nedaudz polsterētas) vai aptversomām (kas tiešām der aptverēm, nevis kur tās var kaut-kā-aptuveni-ielikt, ka vienlaikus kratās, grab, un sprūst). Bet pamatā – Zemessardzes izmantotajai uzkabei vienkārši nav, kur salikt visu nepieciešamo.

Vai tas ietekmē kaujasspējas? Stingri skatoties – strēlnieku uguns efektivitāte ir atkarīga no pārlādēšanas ātruma, nerunājot par iespēju, ka tiek nozaudēta kāda aptvere – un līdz ar to 25% karavīra ugunsspējas. Par pārējo ekipējumu stāsts līdzīgs – saduroties diviem līdzvērtīgiem spēkiem, protams, priekšrocība ir tam, kam viss ir pie rokas. Rādās, ka igauņi ar to rēķinās – pat ar to, ka Kaitseliitam paredzēta atbalsta loma, nevis uzņemt pirmo triecienu.

Kas notiek, ja saduras zemessargs ar 20 apmācību dienām un ienaidnieka regulārais karavīrs ar mēnešiem vai gadiem treniņu – kā to šobrīd paredz mūsu koncepcijas, doktrīnas un ģenerālplāni?

Realitāte

Kas notiek realitātē?

Volkssturmam Zemessargiem izsniedz Lk35 (pazīstamas kā zviedrenes), un lielākā daļa pie pirmās iespējas tās aizvieto ar ko citu, protams, par pašu līdzekļiem. Var mēģināt padarīt lietojamu to pašu Lk35 – ieguldot līdzekļus kas vairākkārt pārsniedz pašu somu, pasākums aptuveni tikpat racionāls kā nomainīt zaporožecam visas iekšas, paturot ārējo čaulu.

Uzkabei lielākā daļa no savas kabatas piepērk klāt somiņas. Arī, protams, no savas kabatas.

Lai ir perspektīva, cik papildus laikam, ko varētu izmantot mierīgi strebjot alu un trenkājot zeltenes, zemessargs pats gulda iekšā tikai uzkabē un mugursomā vien – piedāvāju iepazīties ar aptuveniem cipariem. Apskatīti divi orientējoši varianti – viens, zemessargam pērkot lētos risinājumus – ALICE mugursomu, visu pārējo ķīniešu (pamata MilTec, ar 50% iespēju izšķīst), un otrs – pērkot daudzmaz kvalitatīvas mantas (no zīmoliem orientējoši Tasmanian Tiger, 5.11, Blackhawk vai, teiksim, ASV armijas MOLLE II lielo mugursomu).

Zemessardze - 33,99 EUR.

Kaitseliit - 587,5 EUR.

Zemessargs pērk pats (Lētākais variants) – 179 EUR.

Zemessargs pērk pats (Ne-lētākais variants) – 419 EUR.

Bet igauņiem neizsniedz latvju cīņassparu, jopt. Diskusijas beigas.

Matemātika, protams, ilustrējoša, nevis precīza. Ne visiem vajag visas uzkabes somiņas – vienlaikus dārgākā gala patruļsomas mēdz izmaksāt arī virs 100 eiro, savukārt Tasmanian Tiger lielās somas cērt pa kabatu diapazonā no 200 līdz 300 eiro, ASV jūras kājnieku FILBE būs ap 200 dolāriem. Padarot situāciju maksimāli traģikomisku, daļa zemessargu mēdz pirkt igauņu lielās mugursomas par minētajiem 235 eiro. Kam ar rocību švakāk vai principi neatļauj pirkt no savas kabatas – pilda dienestu par spīti izsniegtajam ekipējumam. Bet kopumā – kaut ko pērk visi.

Šis viss neiekļauj tādas sīklietas kā kompass (un lētie īsti nederēs), lukturītis ar sarkano gaismu – sarakstu var turpināt. Iespējams, nākotnē līdz tam arī tiksim.

Vai tad zemessargiem nemaksā? Jā, zemessargs orientējoši saņem aptuveni 25 eiro par dienesta dienu, 35 ja netiek nodrošināta barošana. Vienīgi tāds jautājums – cik daudziem liktos adekvāti savu algu ieguldīt atpakaļ, teiksim, jauna krēsla iegādē ofisā, lai varētu veikt tiešos darba pienākumus?

Ja paliekam pie uzstādījuma, ka zemessarga dienests ir valstij un sabiedrībai derīgs un vajadzīgs, uz to priecīgi balsta aizsardzības koncepciju, sēņotāju meklēšanu, tagad arī potenciālu robežkontroli – vai ir adekvāti viņu vēl aizvien ekipēt ar zviedru dāvinājumiem no 90. gadu vidus?

Nobeigumā

Šoreiz īsumā apskatījām tikai daļu individuālā ekipējuma, un kā tas salīdzināms ar kaimiņiem.

Domāju, secinājumus iespējams izdarīt arī nespeciālistam. Tas, ko šobrīd nodrošina zemessargiem, ir ekipējums, kas nekādīgi nav adekvāts Zemessardzei noteiktajai lomai un uzdevumu izpildei – plāns tātad mest pretiniekam pretī mazāk (pēc definīcijas – jo Zemessardze ir paramilitārs pasākums) apmācītus un sliktāk ekipētus karotājus.

Tas gan netraucē Zemessardzi slavēt un kraut tai virsū jaunus pienākumus. Aicinu turpmāk pievērst uzmanību populārajam formulāram “Mums ir problēma X? Nevajag papildus līdzekļus, ar to tiks galā Zemessardze.”. Ja nav bažu par aknām, var to padarīt par dzeršanas spēli.

Kāpēc? Jo Zemessardze ir ārkārtīgi izdevīga gan politiski, gan finansiāli.

Faktiski par normu ir kļuvis, ka zemessargi tā vai citādi paši sevi tehniski nodrošina un noekipē līdz galam, vismaz individuālā līmenī, un uz to ir iespējams brangi ietaupīt – lai arī tiek plaši (un ar neizprotamu lepnumu) klāstīts, ka Zemessardze ir lielākais militārais formējums, nez kāpēc netiek runāts par to, kādu daļu no aizsardzības budžeta tā saņem.

Varētu arī runāt par to, zemessargi vispirms nomaksā nodokļus, no kuriem daļa aiziet aizsardzībai, tad patērē savu laiku mācībās – un beigās vēl piedzen ekipējumu no savas kabatas. Bet tas jau būtu komiski. Tāpēc mēs par to nerunāsim.

Tikmēr politiski Zemessardzes reālā rīcībspēja ir gana grūti kvantificējams lielums, lai mediji to nespētu argumentēti apšaubīt, kad Zemessardzei kārtējo reizi retorikā uzgrūž kādu uzdevumu.

Mēģināsim to pamainīt.

Īpaši ņemot vērā nupat izskanējušo, ka aizsardzības budžets tiks “pārstrukturēts” lai varētu veikt eiroremontu kanādiešu uzņemšanai – jo, lai pamatotu būvnieku lobija piebarošanu, tiek radīts iespaids, ka uzņemam cimperlīgus viesus, nevis profesionālus karavīrus.

Kāds vēlas minēt, uz kuras NBS daļas rēķina pavisam noteikti tiks ietaupīts?

Ko varam secināt no šeit apskatītā? Zemessardzei ir noteikta paramilitāram formējumam neadekvāti netipiski svarīga loma valsts teritoriālajā aizsardzībā, vienlaikus nodrošinot objektīvi dranķīgāku individuālo materiālo nodrošinājumu nekā kaimiņvalstī, kur šādam formējumam ir stipri mazāk kritiska loma. Redz, igauņiem (un arī leišiem) ir obligātais karadienests un tūkstošos mērāma rezerve. Leišiem arī lielāks profesionālais dienests.

90. gadu vidū uz Latviju grūda visu veidu novecojušus krāmus no Vakareiropas. Taču, ja Rīgas ielās jau sen nemana rūsošus VW Golf un Audi 100, tad Zemessardze vēl aizvien tiek ekipēta ar zviedru dāvinājumiem – faktiski zemessarga ekipēšana nemaksā neko, noliktavas vēl ir gana pilnas ar zviedru labās gribas apliecinājumiem, par spīti vieglam naftalīna aromātam. Ne pārāk sen pienācis šis tas norvēģu dāvināts, bet krietni mazākos apjomos. Ļoti atbilstoši trešās pasaules valstīm, atliek ēšanai pāriet ANO pārtikas paciņām, un varam pārcelties uz beļģu Kongo.

Ja laikā, kad tika saņemtas svensonu dāvanas, varēja runāt par to, ka esam ekipēti līdzvērtīgi, bet latviešu karavīrs par vaņku ir visos laikos pārāks un uz to arī izvilksim, tad šobrīd realitāte ir cita. Tāpat kā 1939. gada sarkanarmietis nav salīdzināms ar 1945., šodienas Krievijas bruņotie spēki vairs nav švakas padomju atliekas – vismaz ne tās ātrās reaģēšanas vienības, kas mums ir lielākais drauds. Un pret kurām tiks sviests zemessargs.

Tēma nav izsmelta. Turpinājums sekos.

P.S. Pirms kāds jautā par pikseļa/LATPAT uzkabēm – parādiet man, lūdzu, kādu zemessardzes apakšvienību, kur tās ir izsniegtas. Vai parādiet man kādu apakšvienību, kur MultiLATPAT uzkabes ir izsniegtas visiem.

P.P.S. Kāds teiks – mēs kaimiņus pārspējam apmācībā? Ok, lai būtu. Vai mēs apmācībā pārspējam regulāru karaspēku, ja faktiski ZS pie mums ir uzticēta šī funkcija? Lai cīnītos ar paredzamo pretinieku, tad nāksies par spīti ekipējuma nepilnībām 20-30 (optimistiski) apmācības dienās gadā panākt vai apdzīt citas valsts pilna laika karavīru līmeni. Izklausās pēc nevainojama plāna, kura rezultātā fronte tiek iztaisnota un ienaidnieku sadragā Štainera tanku armādas.

Pārpublicēts no http://ciekurs.blogspot.com/

Dokumenti

FotoFotoFotoFoto

Novērtē šo rakstu:

0
0