Iesaki rakstu:

Ja vien Latvijā nedzīvo vēl kāda cita Edīte Miezīte, kura nav atrodama Iedzīvotāju reģistrā, jāsecina, ka tā ir Centrālās statistikas pārvaldes darbiniece Edīte Miezīte, kura šā gada novembra sākumā ir spējusi „izvilkt no zeķes” gandrīz 30 tūkstošus latu, lai sekmīgi piedalītos likvidējamās Latvijas Krājbankas dzīvokļu izsolē.

Kad 8. novembrī Latvijas Krājbankas administratora SIA KPMG Baltics pārstāvis paziņoja, ka todien notikušajās izsolēs pārdoti seši likvidējamajai bankai piederoši dzīvokļi par kopējo summu, kas pārsniedz 103 700 latus, izrādījās, ka dzīvokļus iegādājusies raiba kompānija.

Nosacīti dārgākais no pārdotajiem dzīvokļiem bija par 29,9 tūkstošiem latu izsolītais 90 kvadrātmetrus plašais dzīvoklis Rīgā, Nometņu ielā 1, kuru iegādājās kāda Edīte Miezīte.

Valsts vienotā datorizētā zemesgrāmata rāda, ka nepazīstamā pircēja spējusi dzīvokli iegādāties par pašas līdzekļiem, neizmantojot hipotekāro kredītu. Taču vienīgās atrodamās Edītes Miezītes deklarētais finansiālais stāvoklis neatbilst šādām iespējām.

Deklarācijā par 2011. gadu, ko Valsts ieņēmumu dienestā iesniegusi Centrālās statistikas pārvaldes Transporta un tūrisma statistikas daļas vadītāja Edīte Miezīte, norādīts, ka viņai gan pieder māja Jūrmalā un 2008. gada izlaiduma Nissan Qashqai, bet nav nekādu uzkrājumu.

Nekas no šīs deklarācijas neliecina, ka tās iesniedzēja pēkšņi, neņemot hipotekāro kredītu, varētu akumulēt uzvarai izsolē nepieciešamo summu: viņa bijusi parādā trīsarpus tūkstošus latu, bet gadā algā saņēmusi 10,6 tūkstošus latu pirms nodokļu nomaksas.

Taču pati Miezīte nevēlējās atbildēt uz Pietiek jautājumu – no kādiem viņa ņēmusi īpašuma Rīgā, Nometņu ielā iegādei nepieciešamos 29 tūkstošus latu, ja reiz viņas amatpersonas deklarācija šādus uzkrājumus neuzrāda un arī viņas gada ienākumi ir aptuveni 3,5 reizes mazāki par minēto summu.

Savukārt uz jautājumu, kā tieši Latvijas Krājbankas administrators pārliecinās par tā rīkotajās bankas īpašumu izsolēs piedalošos personu izmantoto finanšu līdzekļu legālo izcelsmi, it īpaši gadījumos, ja izsolēs piedalās valsts amatpersonas, KPMG pārstāvis Filips Rajevskis sniedza šādu izvērstu atbildi (saglabājam oriģinālo rakstību):

„Saskaņā ar Kredītiestāžu likuma 1.panta 1.punktu kredītiestāde — kapitālsabiedrība, kas pieņem noguldījumus un citus atmaksājamus līdzekļus no neierobežota klientu loka, savā vārdā izsniedz kredītus un sniedz citus finanšu pakalpojumus.

Saskaņā ar šā likuma 11.pantu Kredītiestāde savu darbību Latvijas Republikā var uzsākt (tai skaitā arī turpnināt) tikai pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas licences (atļaujas) saņemšanas un reģistrācijas komercdarbības veikšanai likumos noteiktajā kārtībā.

Likuma 27.panta pirmās daļas 6.punkts nosaka, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisija var anulēt kredītiestādes licenci (atļauju) tiesa apstiprinājusi šajā likumā noteiktajā kārtībā pieņemtu lēmumu par kredītiestādes bankrota procedūras uzsākšanu (pēc minētā lēmuma licenze LAS Latvijas Krājbanka ir anulēta);

Saskaņā ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma 3.pantu šā likuma subjekti ir šā likuma subjekti ir personas, kuras veic saimniecisko vai profesionālo darbību (ņemot vērā, ka LAS Latvijas Krājbanka nav licenzēta tā nevar veikt saimniecisko darbību un nav uzskatāma par šā likuma subjektu. Neskatoties uz augstāk minēto, šā likuma prasību izpildi kā kredītiiestāde, kas apkalpo juridiskas personas LAS Latvijas Krājbanku veic AS Citadele banka.

Papildus norādu, ka, rīkojot publiskas izsoles administratora rīcība atbilst Civilprocesa likumā reglamentētajai tiesu izpildītāja rīcībai (skat. Kredītiestāžu likuma 189.panta otro daļu) un nav uzskatāma par Kredītiestādes saimniecisko darbību. Papildus norādam, ka konstatējot apstākļus, kas norāda uz iespējamu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu, LAS Latvijas Krājbanka administrators nekavējoties vērsīsies ar iesniegumu tiesībsargājošajās iestādēs.”