Iesaki rakstu:

Ja notiktu tā, ka Valda Dombrovska piedāvātajā variantā un četras partijas piekristu veidot kopīgu valdību nacionālās vienotības un izaugsmes veicināšanai, parakstot premjera nosūtīto vienošanās projektu, nākamajā koalīcijā lēmumus varētu pieņemt ar Saskaņas centra (SC) un Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) balsu vairākumu, nerēķinoties ne ar premjera Vienotību, ne Visu Latvijai-TB/LNNK (VL-TB/LNNK).

To noteic formulējums, kura parādīšanos vienošanās projektā atsevišķi Vienotības pārstāvji Pietiek skaidroja kā rupju kļūdu un pārpratumu. Pats Dombrovskis, kurš kopā ar premjera biroju un Valsts kanceleju Pietiek tika nosaukti kā vienošanās projekta autori, uz telefona īsziņā pausto aicinājumu to izskaidrot piektdienas vakarā neatbildēja.

Vienošanās projekta 2.4. punkts noteic: „Sadarbības padomes sēdēs katram sadarbības partnerim ir viena balss. Lēmumi tiek pieņemti ar to sadarbības partneru balsu vairākumu, kuriem Saeimā ir vismaz 51 balss, sadarbības partneriem balsojot “par” vai “pret”. Tikai pēc vienprātības principa sadarbības padomes sēdēs var izlemt jautājumus par grozījumiem Latvijas Republikas Satversmē, Pilsonības likumā, Imigrācijas likumā, Valsts valodas likumā, Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā, Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā, Saeimas vēlēšanu likumā.”

Tā kā ZZS 10. Saeimā ir ieguvusi 22 deputātu vietas un SC – 29, abām kopā tām ir nepieciešamā 51 balss, kas nodrošinātu veto tiesības koalīcijā ar Vienotību izlemjamiem jautājumiem.

 „Premjera biroja rupja kļūda,” – šāds bija kāda Vienotības valdes locekļa neoficiāls komentārs par šo politiski bīstamo formulējumu. No oficiāli komentāriem vairāki redzami premjera partijas biedri atturējās, visticamāk nevēloties dot triecienu Dombrovska pozīcijām, kuras jau tā ir vājinājuši neveiksmīgie manevri koalīcijas izveidē.

Dombrovska preses sekretāre Līga Krapāne Pietiek skaidroja, ka partijām nosūtītais dokuments ir tikai projekts, kurā katrs partneris vēl var rosināt izmaiņas sadaļā, kas attiecas uz lēmumu pieņemšanas procedūru. „Galvenais tajā šobrīd ir ideoloģiskā sadaļa, pēc tam budžeta ietvars un tikai pēc tam – procedūra,” skaidroja Krapāne.