Iesaki rakstu:

Lai gan Saeimas ārkārtas vēlēšanu iznākums ir grūti prognozējams un partijas ar daudz mazāku pārliecību kā citugad priekšvēlēšanu laikā min iespējamo vietu sadalījumu parlamentā, kuluāru sarunās jau iezīmējas divi ticamākie pēcvēlēšanu koalīciju varianti. Abos no tiem – ar vai bez Saskaņas centra (SC) dalības koalīcijā – ir vieta Zatlera reformu partijai (ZRP), toties visai reāla rādās Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) palikšana opozīcijā. SC, kas premjera amatam izvirzījusi gan Nilu Ušakovu, gan Jāni Urbanoviču, spriežot pēc atsevišķu tās vadošu politiķu neoficiāliem izteikumiem, patiesībā uzvaras gadījumā varētu šim amatam virzīt kādu bezpartejisku kandidātu.

Tas, cik lielu vēlētāju uzticību 17. septembrī spēs iegūt ZRP, ir šo vēlēšanu lielais nezināmais. Eksprezidenta Valda Zatlera politiskie konkurenti viņa jaunveidotajai partijai prognozē divus ticamākos scenārijus – vai nu smagu izgāšanos, tikai knapi pārvarot 5% barjeru, vai triumfu, iegūstot lielāko vēlētāju atbalstu starp latviskajām partijām. Atsevišķi ZRP pārstāvji Pietiek neoficiāli atzinuši, ka šādas bažas pastāv un par sagrāvi tikšot uzskatīta 12-15 deputātu vietu iegūšana. Ja oficiālās retorikas līmenī tiek runāts par mērķi uzvarēt vēlēšanās un iegūt tiesības veidot nākamo valdību, neoficiālos izteikumos par ļoti labu rezultātu ZRP pārstāvji min 20-22 deputātu vietu iegūšanu 11. Saeimā.

Vienotībai līdzšinējo 33 deputātu krēslu vietā pozitīvākā vēlēšanu iznākuma gadījumā tiek prognozētas līdz 25 vietām. Atšķiras Nacionālās apvienības izredžu vērtējumi, kas svārstās amplitūdā no 10 līdz 15 vietām. ZZS iekšējie vērtējumi pašlaik sola aptuveni 10 vietas Saeimā, kas būtu vairāk nekā uz pusi mazāk kā 10. Saeimā. Vienlaikus zaļo zemnieku iekšienē dzirdama versija, ka sliktie reitingi varētu būt izskaidrojami ar publiskajā telpā dominējošo nosodījumu oligarhiem, ar ko teju vienpersoniski tiek asociēts Aivars Lembergs, tādēļ vēlētāji aptaujās varētu kautrēties atzīt, ka balsos par ZZS.

Zaļie zemnieki veiksmes gadījumā sadarbībai ar SC varētu būt atvērtāki nekā iepriekš. ZZS iekšējām vajadzībām pasūtītie elektorāta noskaņojuma mērījumi rāda, ka tēvzemiešus un Tautas partiju, kas zaļo zemnieku vēlētājiem tradicionāli bija otrā izvēle, nomainījis SC. Tas nepieciešamības gadījumā var palīdzēt iekšējo noskaņojumu apvienībā nosliekt par labu koalīcijai ar SC. To, ka šāda tendence parādījusies, Pietiek apstiprināja arī ZZS līderis Augusts Brigmanis.

ZRP ir atvērtāki par Vienotību iespējai veidot valdību kopā ar SC, kam tiek prognozēta uzvara vēlēšanās ar aptuveni 30 vietām Saeimā. Spriežot pēc iekšējā noskaņojuma Vienotībā, tāpat kā 10. Saeimas vēlēšanās starp ievēlētajiem varētu dominēt nacionālāk noskaņotie deputāti, kas līdz tam pārstāvējuši Pilsonisko savienību. Kāds Vienotības valdes loceklis, nevēlēdamies šo viedokli paust atklāti, Pietiek atzina, ka vēlamākais scenārijs būtu, ja koalīciju pēc vēlēšanām izveidotu ZRP un SC divatā, lai tad Zatlers būtu tas latviešu politiķis, uz kuru gulstas atbildība par pirmo valdību ar SC. „Būs liels kārdinājums Zatleram ļaut šo godu,” ironiski norādīja avots Vienotībā. Tomēr šāds scenārijs matemātiski būtu iespējams tikai, ja vēlēšanās labi veiktos ne tikai SC, bet arī ZRP. Turklāt, kā neoficiāli norādīja kāds SC vadošs politiķis, Saskaņai nebūtu izdevīgi atstāt opozīcijā Vienotību. Kā visticamākais gan ideoloģisku, gan matemātisku apsvērumu dēļ tiek prognozēts koalīcijas modelis, kurā apvienotos ZRP, Vienotība un Nacionālā apvienība.

Avoti gan ZRP, gan SC neoficiāli pieļāvuši, ka, veidojot valdību divatā vai kopā ar Vienotību, varētu būt problēmas vienoties par kādu no partiju vidus izvirzītu kandidātu. Lai gan SC oficiāli premjera amatam izvirzījis gan partijas līderi Jāni Urbanoviču, gan Rīgas mēru Nilu Ušakovu, tiek pieļauts, ka Saskaņa visticamāk ies uz kompromisiem un uzvaras gadījumā piedāvās koalīcijas partneriem vienoties par neitrālu kandidātu. „Protams, ka viņam jābūt latvietim,” lūdzot uz viņu neatsaukties, Pietiek atzina vadošs SC politiķis.

Vietu sadalījumu 11. Saeimā var ietekmēt arī tas, vai procentu barjeru iekļūšanai parlamentā izdosies pārvarēt Šlesera reformu partijai LPP/LC. Spēcīgie saraksti ar atpazīstamiem politiķiem priekšgalā vairs neļauj viennozīmīgi prognozēt LPP/LC neiekļūšanu Saeimā, kā tas bija pirmajās nedēļās pēc 10. Saeimas atlaišanas.