Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Lai gan jau šodien ir pēdējā diena, kad jāizvirza jaunais Tiesībsarga amata kandidāts, joprojām nedz valdošās partijas, nedz arī opozīcijas pārstāvji nav spējuši ne tikai vienoties, bet pat nosaukt kaut vienu, par kuru balsot. Tikmēr virkne uzrunāto kandidātu atteikušies no Tiesībsarga krēsla goda. Politologs Ivars Ījabs (attēlā) uzskata, ka paši deputāti ar savu divkosīgo rīcību iznīcinājuši jebkādu vēlmi cilvēkiem pretendēt uz amatu, kuram nepieciešams Saeimas balsojums. Turklāt pašreizējais Tiesībsargs Romāns Apsītis amatam nav radījis tādu tēlu, lai to kāds iekārotu.

Ivars Ījabs:

„Kāpēc gan kādam profesionālim, kuram ir normāla karjera, būtu vajadzīgs sevi pakļaut pilnīgi neprognozējamas Saeimas deputātu balsojumam? Liekulības deva tur ir nenormāla. Deputāti var skatīties acīs, sist uz pleca, bet pēc tam nobalsot pret. Pēc visām peripetijām ar Jāni Maizīti un Andreju Judinu domāju, ka nevienam negribas sevi pakļaut šādam pazemojumam. Turklāt šim amatam potenciāli var pretendēt tiesnesis, juridiskais mācībspēks, advokāts, notārs. Un kādēļ gan cilvēkam ar normālu algu un normālu karjeru vajadzētu sevi tagad nodot žurnālistiem saplosīšanai, lai pēc tam sanāktu čiks, jo tur kāds ar kādu par kaut ko nav vai ir vienojušies kādā slepenā sarunā...

Esmu pārliecināts, ka uz Saeimas vēlētajiem amatiem būs arvien mazāk pretendentu, izņēmums varētu būt vien Valsts prezidenta amats.

Turklāt Tiesībsarga amats patlaban nav no tiem iekārojamākiem tādēļ, ka pašreizējais Tiesībsargs tika izvēlēts pēc „mazākā ļaunuma” principa. Tika atrasts cilvēks, kuram jau tobrīd bija tuvu 70 gadiem, bijušais tiesnesis, par kuru bija skaidrs, ka viņš deputātiem darbu īpaši netraucēs. Pēc sava rakstura pašreizējais Tiesībsargs nav cilvēks, kas metīsies uz ambrazūras, stāsies televīzijas kameru priekšā, plēsīs kreklu un teiks, ka mums ir slikta pārvaldība. Viņš bija tiesnesis, kurš savā kabinetā bez stresa bija pats sev kungs. Ne viņam bija jāpierāda sava taisnība, ne jāpārliecina kāds, ne jānāk ar kādu iniciatīvu. Un viņš arī Tiesībsarga amatā turpināja skrupulozi izskatīt iesniegumus, juridiski korekti visu izvērtēt.

Vēl vairāk viņu degradēja paši deputāti. Tajās reizēs, kad viņš nāca klajā ar kādām iniciatīvām, deputātu attieksme bija – nu, ko tas Apsītis, viņš taču nav jāņem par pilnu! Tā institūcija ir tik tālu degradēta, ka neviens nesaprot, kādēļ tāda vispār bija vajadzīga.

Manuprāt, Tiesībsargam jābūt gados jaunam, enerģiskam, ar ambīcijām sevi apliecināt publiskajā telpā. Tagad likvidēt šo institūciju droši vien nevienam nebūtu dūšas, bet patiesībā jau atkal tiek meklēts kāds, kurš „nemainīsies” pa kājām, neapgrūtinās Saeimas dzīvi. Bet ir skaidrs, ka arī neviens no pašreizējiem Tiesībsarga biroja darbiniekiem nepiekritīs kandidēt, jo tad, ja viņu izgāzīs, kā viņš varēs sastrādāties ar to, kuru ievēlēs.Sabiedrībā redzamu cilvēku droši vien arī tur nepierunās darboties. Domāju, ka Augstākās tiesas senatore Jautrīte Briede varētu būt viena no kompromisa figūrām, kuru politiķi varētu izvirzīt un arī apstiprināt, jo izskatās, ka arī viņai publiska slava neinteresē. Līdz ar to viņu varēs atkal neņemt galvā.”

Novērtē šo rakstu:

0
0