Iesaki rakstu:

26.04.2016 interneta ziņu portālā “MADONA24.LV” tika publicēta Madonas 2.vidusskolas sabiedrisko attiecību speciālista sniegtā informācija par to, ka biedrība “Madonas pilsētas 2.vidusskolas atbalsta biedrība” un vairāku bērnu vecāki ir vērsušies Administratīvajā rajonā tiesā, kurā apstrīd Madonas novada domes izstrādātā plāna “MADONAS NOVADA IZGLĪTĪBAS IESTĀŽU TĪKLA ATTĪSTĪBAS PLĀNS 2016. – 2023.GADAM”, turpmāk – Plāns, publiskās apspriešanas procedūru.

Jau tika ziņots, ka pašreizējā Plāna redakcijā Madonas novada Dome plāno apvienot divas mācību iestādes – Madonas pilsētas 1. un 2. vidusskolu, aizrotējot tās audzēkņus uz Madonas Valsts ģimnāzijas telpām. Madonas Valsts ģimnāzijas telpas pašreizējā tehniskajā izpildījumā nav atbilstošas veselības un higiēnas prasībām. Tādu atzinumu ir sniegusi arī Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija.

Interneta ziņu portālā “MADONA24.LV” ir publicēta ziņa par to, ka Madonā ir savākti vairāk kā 3000 iedzīvotāju parakstu pret Madonas Domes īstenoto izglītības iestāžu reorganizācijas plānu[1].

Madonas novada dome uz šiem sabiedrības protestiem nereaģē vispār. Pretēji paustajiem sabiedrības iebildumiem – 31.03.2016 Domes sēdē ar deputātu balsu vairākumu minētais Plāns tika apstiprināts un šobrīd tiek virzīts apstiprināšanai uz Izglītības un zinātnes ministriju.

Varētu domāt, ka 3000 parakstu tāds piliens jūrā vien ir, bet Madonas pilsētā pavisam kopā ir nedaudz vairāk kā 7000 iedzīvotāju, tātad gandrīz puse no pilsētas iedzīvotājiem ir pauduši savu noraidošo attieksmi pret nepārdomātu reformu. Madonas novada pašvaldība to neņem vērā.

Esmu savu klientu uzdevumā vērsies Izglītības un zinātnes ministrijā ar iesniegumu, kurā lūdzu ministriju savas kompetences ietvaros veikt pārbaudi un rakstiski sniegt savu izvērtējumu par Madonas novada pašvaldības domes iecerēto Madonas 1.vidusskolas un Madonas pilsētas 2.vidusskolas apvienošanu.

Atbilde tika saņemta, un izglītības ministrs paskaidroja, ka tiks veikta padziļināta šīs reorganizācijas izpēte. Atliek vien cerēt, ka šajā izpētes procesā tiks ņemts vērā ne tikai Madonas novada domes funkcionāru, bet arī Madonas skolas pedagogu, skolēnu un viņu vēcāku viedoklis. Vēl tikai jāatzīmē, ka neviens ārējais normatīvais akts nenosaka kādā veidā, pēc kādiem standartiem tiek veiktas šīs izpētes.

Biedrība “Madonas pilsētas 2.vidusskolas atbalsta biedrība” ļoti skeptiski vērtē šo Madonas novada domes izstrādāto plānu un tā “izskatīšanu” Izglītības un zinātnes ministrijā. Par pamatu šādam šaubām ir šo divu institūciju politiskais fons. Madonas novada domes priekšsēdētājs Andrejs Ceļapīters ir partijas “Vienotība” pārstāvis tāpat kā izglītības ministrs Kārlis Šadurskis. Par kādu objektīvu izvērtēšanu šeit varētu būt runa?

Visbeidzot, runājot par tiesisko regulējumu, risinot skolu reorganizācijas jautājumus, ir skaidrs, kādēļ Madonas novada dome līdzīgi kā citas pašvaldības (arī Rīgas dome) pēc būtības klaji ignorē sabiedrības protestus. Kā jau norādīts interneta ziņu portālā “MADONA24.LV” 26.04.2016 rakstā, Administratīvā rajona tiesa attiecās ierosināt lietu par Madonas novada domes sagatavoto izglītības iestāžu reorganizācijas plānu. Pamatojums ir ļoti vienkāršs – Domes lēmums nav administratīvais akts, jo to esot pieņēmuši politiķi – deputāti ar savu balsojumu.

Satversmes 91. un 92.pants nosaka, ka visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā un ikvienam ir tiesības aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā. Šobrīd attiecībā uz pašvaldību domes lēmumiem šīs cilvēktiesību normas neattiecas! Dome var pieņemt jebkuru lēmumu ar drošu pārliecību, ka nevienā tiesā to nevar apstrīdēt!

Neviena tiesību norma precīzi nenosaka, kas tad ir administratīvais akts un kādēļ pašvaldību domes lēmumu nav uzskatāmi par administratīvajiem aktiem. Vienīgais skaidrojums ir iekļauts Administratīvā procesa likuma ievaddaļā, sadaļā “Likumā lietotie termini” jeb citiem vārdiem - definīcijas. Katrai tiesību normai ir sava struktūra, taču termini jeb “Definīcijas” nav tiesību norma tās klasiskā izpratnē. Ar to, manuprāt, ir par maz, lai ierobežotu cilvēktiesības uz taisnīgu tiesu.

Tas var novest pie pašvaldību funkcionāru klajas patvaļas, kad sabiedrības interese tiek pakļautas pašvaldības interesēm, jeb vēl sliktāk – Eiropas fondu apgūšana tiek likta augstāk par sabiedrības indivīdu interesēm. Tas šobrīd ir vērojams Madonas novadā, kad, neskatoties uz sabiedrības iebildumiem, tikai, lai apgūtu Eiropas fondu naudu, tiek veiktas mākslīgas un ekonomiski nepamatotas reformas.

Biedrība “Madonas pilsētas 2.vidusskolas atbalsta biedrība” šobrīd gaida kādu lēmumu par sniegto blakus sūdzību pieņems Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments. Pēc tam tiks lemts par tālāko rīcību, kas neizslēdz iespēju vērsties Satversmes tiesā un Eiropas Cilvēktiesību tiesā.

---

[1] http://madona.pilseta24.lv/zina?slug=madonas-pilsetas-2-vidusskola-savakusi-aptuveni-3000-iedzivotaju-parakstu-pret-planoto-skolu-re-8f9486404b/1557347