Iesaki rakstu:
Biju par savu "skribentu" cunfti krietni sliktākās domās, bet nu jāpiedzīvo patīkama vilšanās. Skandālā ap Gan Bei negaidītu pārsteigumu sagādā – vismaz līdz šim – masu mediju rezervētā attieksme pret iespēju steigšus aizpildīt latvisko informatīvo telpu ar pašradīta ideālā grēkāža kaušanu. Pat neskatoties uz to, ka Saeimas deputāts Sergejs Potapkins (attēlā) pārstāv partiju, ko pieņemts saukt, mazākais, par "Kremļa piekto kolonnu". (Tiesa, vēl jāpaskatās, ko ceturtdien rakstīs žurnāls Ir.)
Iespējams, ka Potapkinam kā pie publicitātes nepieradušam cilvēkam šķiet, ka žurnālistu interese par viņu ir pārāk agresīva, bet izteiktās replikas nepelnīti skarbas. Taču patiesībā ceturtās varas attieksme, ar neizbēgamiem izņēmumiem, ir delikāta. Būtu tikai vēlēšanās, mediji sen piespiestu saskaņieti pamest Saeimu un vispār "izsmērētu pa sienu". Turklāt tikpat piesardzīga attieksme jūtama arī pret viņa apcietināto sievu, kura tiek pieteikta kā viena no organizētā noziedzīgā grupējuma vadītājām. Jo, iespējams, pēc laika izmeklēšanā varētu atklāties: viņa ar saviem 5 procentiem uzņēmuma SIA Lage Ltd. akciju ir padarīta par šolaiku grāmatvedi Cēzaru Cauni vai sekretāri Austru Zīli (skatīt romānu/filmu Ceplis).
Mediji redz: šis acīmredzami nav gadījums, kad "uz grauda ņemtais" ir ieradis balansēt uz likuma robežas un gatavs brīdim, kad viņam "atnāks pakaļ", turot pa ķērienam tīras veļas kārtu, cigarešu bloku un sausiņu kuli. Mūsu priekšā ir cilvēks, kura personiskajā dzīvē notikusi zemestrīce, sadragājot ierasto ikdienu gruvešos un spiežot izskaidrot notikušo bērniem.
Profesionālā ētika žurnālistiem neļauj "šaut piesietu briedi". Satraukties par dziļās opozīcijas pārstāvja Potapkina iespējām politiski traucēt izmeklēšanu vispār būtu liekulīgi. Deputāts ir viegli dauzāms pelavmaiss, pret kuru izvicināt rokas lielu drosmi nevajag. (Domāju, mediju reakcija būtu krietni vien agresīvāka, ja viņš būtu Rīgas domes vairākuma deputāts, kam tiešām ir reālas ietekmes sviras.) Kā saka partijas kolēģi - pozitīvs un dažreiz pat dzīvesnaivs inteliģents, mazdrusciņ "runcis Leopolds".
Ļoti ticams, ka sieva tiešām nevēlējās stāstīt viņam par to, cik dziļi ir iestigusi sava uzņēmuma "ķēķa lietās". Gluži kā daudzi citi, kas jebkādu cēloņu dēļ iekļuvuši "ēnu ekonomikā". Man ir grūti iedomāties, ka pat visciniskākais būvfirmas vadītājs sievai un bērniem lepotos: "Redziet, mīļie, kāds papucis ir ziķeris - lai jūs varētu plunčāties Vidusjūrā/Indijas okeānā, es atstāju strādniekus bez algas un ielēju ēkām pamatos sliktas kvalitātes betonu!"
Latvijas mediji kopumā līdz šim ir bijuši demonstratīvi labticīgi un pat lojāli, noraugoties uz politikas un biznesa attiecībām vienas ģimenes ietvaros. Tie ir rātni nošķīruši Ministru prezidentu Valdi Dombrovski no viņa sievas neveiksmīgā nekustamo īpašumu biznesa ar tā dīvainībām. Tāpat Vienotības līderi Solvitu Āboltiņu - no partijas bīdītām viņas vīra pārstāvētās nozares interesēm. Valsts prezidents Andris Bērziņš ir gluži vai ar mūri nodalīts no savas meitas un dēla saistībām pret ES struktūrfondiem, bet Ministru prezidente - no viņas dēla. Kā redzam, šajā ziņā Pietiek ir un paliek saucēja balss vispārējās latvju omertas tuksnesī.
Žurnālisti ir par daudz ko turējuši muti un vēl turēs – baidoties sašūpot valsti tai grūtā brīdī vai tapt apsūdzētiem "nomelnošanā", vienkārši kalpojot mediju īpašnieku interesēm vai paļaujoties kopējai inercei. Taču tieši tāpēc arī viņi nesteidz kāri "saplosīt" tagad pa sitienam nolikto Potapkinu un viņa sievu. Pašcieņa neļauj tik prasti izlādēt visu uzkrāto riebumu.