Iesaki rakstu:

Jau nākamajā nedēļā klajā nāks L. Lapsas, K. Jančevskas un I. Saatčianes grāmata Latvietis parastais, kas veltīta Latvijas Valsts prezidenta Andra Bērziņa dzīves un darba gaitām.

Kurš gan nezina, ka Andra Bērziņa karjera, izsakoties kādas jūsmīgas žurnālistes vārdiem, ir jāsauc par mūslaiku latviešu sapni, savukārt viņš pats ir uzskatāms piemērs tam, kā miljonus sapelnīt godīgi un kārtīgi?

Šī viedokļa nostiprināšanas labā arī pats jaunās grāmatas galvenais varonis sev raksturīgi, pamazītēm un pacietīgi, ir strādājis jau gadiem, daudzkārt un ar labsajūtu atkārtojot savu „veiksmes stāstu”. Un kur nu vēl viņa ievēlēšanas laikā un pēc tās palaistā propagandas mašīnīte, kas šo domu desmitiem reižu atkārtojusi un atkārtojusi.

Tagadējais valstsvīrs gan nekad nav vēlējies iedziļināties „sīkumos”, jo tāpat jau viss esot skaidrs, - tā vismaz viņš acīmredzami vēlētos. Taču, tāpat kā iepriekš tas bijis ar Andri Šķēli, Aivaru Lembergu, Aināru Šleseru, Vairu Vīķi-Freibergu un Valēriju Karginu, arī par Andri Bērziņu jaunā grāmata atklāj ne mazums iepriekš publiski nezināma.

„Viņš [latvietis] ir spējīgs un gatavs bez izņēmuma uz katru netikumu, ja rodas kārdinājums un izredzes uz kaut kādu labumu vai arī tikai uz to, ka viņš paliks nesodīts,” – šis citāts no Garlība Merķeļa Latviešiem kā jaunās grāmatas moto nav ņemts nejauši.

Kurā brīdī kompartijas nomenklatūras darbinieks Berziņš Andris Voļdemarovič pārvērtās par latvisko tautsaimnieku Andri Bērziņu? Kā patiesībā tika „sapelnīts” pirmais no Andra Bērziņa miljoniem? Kāda loma šajā pelnīšanā bija klasiskajai deviņdesmito gadu sākuma prihvatizācijai? Arī uz šiem jautājumiem tāpat kā uz daudziem citiem atbildi sniegs Latvietis parastais.

 „Pat neraugoties uz visu to, kas par šīs grāmatas varoni ir bijis pateikts iepriekš, mēs ļoti labprāt būtu lieliem burtiem jau grāmatas nosaukumā uzrakstījuši kaut ko, kas aicinātu – skatieties ar cieņu un respektu, te nu reiz ir viens godavīrs. Nesanāca. Un tāpēc, ņemot vērā visu to, kas atrodams jaunajā grāmatā, mēs patiesi ceram, ka atšķirībā no pagājušā gada rudens, kad klajā nāca grāmata par Aināru Šleseru, šoreiz izdosies iztikt bez publiskas raudāšanas,” – tā Latvieša parastā autoru un izdevēju vārdā saka L. Lapsa.