Iesaki rakstu:

Valsts kontroles (VK) beidzot publiskotais revīzijas ziņojums par iepirkumu procedūras pārkāpumiem, Valda Zatlera prezidentūras laikā apmēbelējot daļu Jūrmalas rezidences telpu, rada pamatotas aizdomas, ka lēmums par noslepenošanu pieņemts faktiski ar atpakaļejošu datumu, lai legalizētu citādi nelikumīgo iepirkumu. 31 831 latu vērtais līgums par dārgo mēbeļu iegādi noslēgts kosmiskā ātrumā – tikai trīs dienas pēc tam, kad noslepenotas telpas, kurās mēbeles faktiski atradās un tika lietotas jau labu laiku pirms tam. Konkrēts telpu noslepenošanas datums līdz šim netika izpausts, aizbildinoties, ka informācija ir klasificēta. Tagad, kad dokumenti atslepenoti, Valsts prezidenta kanceleja Pietiek atzina - lēmums pieņemts 2008. gada 25. novembrī. Jau trīs dienas vēlāk - 28. novembrī noslēgts līgums par mēbeļu iegādi, liecina VK sniegtā informācija.

Ja var ticēt oficiālajai lēmumu pieņemšanas secībai, Zatlera kancelejai bija nepieciešams izcili īss laiks - tikai trīs dienas, lai izlemtu, ka Jūrmalas rezidencei nepieciešamas jaunas mēbeles, izvēlētos konkrēto preci un to piegādātāju. Taču patiesā notikumu hronoloģija liecina, ka atsevišķu Valsts prezidenta Jūrmalas rezidences telpu noslepenošana faktiski bijusi ar atpakaļejošu datumu, lai atbrīvotos no nepieciešamības atskaitīties par izšķērdīgo pirkumu.

Oficiālā lēmumu pieņemšanas hronoloģija rāda, ka telpas tika noslepenotas 2008. gada novembra pēdējā nedēļā. Faktiski mēbeles Jūrmalas rezidencē tika atvestas jau krietni pirms tam. Apzinoties, kādu skandālu tas izraisīs taupības režīma laikā, kad tika cirptas valsts iestāžu darbinieku algas un krīzes šoku piedzīvoja privātie uzņēmumi un mājsaimniecības, Valsts prezidenta kanceleja nebija uzdrošinājusies izsludināt publisku iepirkuma procedūru, lai legalizētu Zatlera noskatīto mēbeļu iegādi.

To, ka konkrētās mēbeles bijusi Zatlera privāta izvēle un viņš nav piekritis piedāvājumiem atrast līdzīga stila mēbeles par zemākām cenām, Pietiek apstiprinājuši avoti prezidenta bijušajā komandā. Publiski neviens par to runāt nepiekrīt, kas eksprezidentam ļauj uzturēt savu versiju. Zatlers, TV kamerās veroties, vairakkārt teicis, ka neesot bijis informēts par šo mēbeļu izmaksām.

Pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, kas nākusi no oficiāliem avotiem, kuri par sensitīvo lietu piekrita runāt tikai ar nosacījumu, ka netiks citēti, pirmais mēbeļu komplekts Jūrmalas rezidencē nonācis vēl pirms telpu noslepenošanas. Lēmums par telpu aizslepenošanu pieņemts 2008. gada 25. novembrī, un tas kalpoja par zaļo gaismu beidzot legalizēt mēbeles, kuras tobrīd jau tika izmantotas. Oficiāls līgums ar piegādātāju par mēbeļu iegādi noslēgts tikai trīs dienas vēlāk 28. novembrī, ieturot ļoti minimālu pauzi, kas formāli ļauj izvairīties no pārmetumiem aizslepenošanā ar atpakaļejošu datumu. Uz kādas privātas firmas kontu aizripoja pirmais 31 831 lats.

Var droši apšaubīt, ka viss mēbeļu iegādes process – lēmums par to vajadzību, konkrēto mēbeļu izvēle un sarunas ar to piegādātāju, būtu noticis izcili ātrā tempā – tikai šajās trīs dienās. Pēc informētu avotu stāstītā, mēbeles faktiski izraudzītas un Jūrmalas rezidencē nogādātas jau krietni iepriekš. Slepenības režīms telpām tobrīd nebija noteikts. Zatlera kanceleju nekas nekavēja izsludināt publisku iepirkuma procedūru, bet tas netika izdarīts. VK konstatējusi, ka mēbeļu iegādes un lēmuma pieņemšanas process vispār nav ticis dokumentēts – to iegādei nav definētas prasības un izstrādāta specifikācija, kā arī nav noteikta un izvērtēta paredzamā līguma cena. Lai gan formāli jau trīs dienas pirms līguma noslēgšanas uz mēbelēm attiecās slepenības režīms, jo tieši uz to vēlāk atsaukusies prezidenta kanceleja, skaidrojoties ar VK, mēbeļu iegādes dokumenti nav klasificēti atbilstoši normatīvajos aktos noteiktai kārtībai, tie nesatur norādi par iepirkuma īpašo statusu.

Vēl pēc gada dārgie labiekārtošanas darbi bija pabeigti – 2009. gada 3. decembrī tika iegādātas mēbeles vēl par 14 813 latiem, kopējai summai sasniedzot 46 644 latus. Arī par to sabiedrība neuzzināja, jo publisks iepirkums netika izsludināts. Publisko iepirkuma procedūru apiešana Zatlera kancelejai ne tikai ļāva izvairīties no tēriņu publiskas iztirzāšanas, līdz ar to netika izskatīta darījumu saimnieciskā lietderība, iespējams, rodot lētāku variantu. „Nav iespējams pārliecināties, ka Kanceleja budžeta līdzekļus Ls 46 644 apmērā ir izlietojusi pēc iespējas efektīvākā un ekonomiskākā veidā atbilstoši normatīvā akta prasībām,” savā revīzijas ziņojumā konstatē VK.

Atverot tā laika avīzes, skaidrs, ka Zatlers nevarēja nezināt, kur atrodas un kādu šoku tobrīd piedzīvo valsts ekonomika. 2008. gada rudens bija laiks, kad valsts institūcijas bija spiestas savilkt jostas, tapa krīzes budžets un premjers Ivars Godmanis rādīja drūmu vaigu. Sabiedriskā doma slānīja neveiksmīgo finanšu ministru Ati Slakteri, kad septembrī atklājās, ka viņa uzgaidāmā telpa ministrijā tikusi pie 11 000 latu izmaksājušiem baltiem ādas dīvāniem. Ekonomiskās krīzes trauksmes zvani sāka skanēt jau gadu iepriekš. 2007. gada augustā skandālu izraisīja ziņa, ka toreizējā premjera Aigara Kalvīša, kurš vārdos valsts iestādes aicināja taupīt, birojā iegādātas jaunas mēbeles – šokolādes krāsas galdi ar pieskaņotiem dīvāniem, tam kopumā iztērējot vairāk nekā 7 000 latus.