Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Par jauno valsts akciju sabiedrības Valsts nekustamie īpašumi valdes priekšsēdētāju izraudzītais Mārtiņš Tols (attēlā), kurš, pēc finanšu ministra Andra Vilka (Vienotība) vārdiem, atrasts atklātā konkursā, ar lielām grūtībām uzskatāms par atbilstošu vairākām pretendentiem izvirzītajām prasībām. Piemēram, no pretendentiem prasītas zināšanas un pieredze projektu attīstībā un uzraudzībā, nekustamo īpašumu pārvaldīšanā, apsaimniekošanā, ko vismaz publiski pieejamajos visai detalizētajos Tola CV nevar atrast.

Ņemot vērā, ka 2004. gada vasarā Tols tika atstādināts no Valsts ieņēmumu dienesta Galvenās muitas pārvaldes priekšnieka amata, un pēc disciplinārlietas izmeklēšanas pabeigšanas viņam kā ierēdnim ticis piemērots disciplinārsods "piezīme", ir apšaubāma arī Tola atbilstība citām konkursā izvirzītajām prasībām.

Konkrēti no Valsts nekustamo īpašumu valdes priekšsēdētāja amata pretendentiem prasīta "prasme vadīt un organizēt kolektīvu, koordinējot tā darbu svarīgu un atbildīgu uzdevumu risināšanā un piemērojot savā darbā racionālas darba organizācijas principus".

Tomēr gan no publiskiem ziņu arhīviem, gan no Finanšu ministrijas rīcībā esošiem arhīvu materiāliem zināms, ka Tols no amata muitā tika atstādināts tieši par padoto darba nepietiekamu organizēšanu. Tāpat apšaubāma ir Tola atbilstība izvirzītajai prasībai par nevainojamu reputāciju.

Līdzīgi kā pirms 10 gadiem, kad, pateicoties toreizējā finanšu ministra Valda Dombrovska politiskajai aizmugurei, Tols tika iecelts par Valsts ieņēmumu dienesta Galvenās muitas pārvaldes priekšnieku, arī tagad tiek uzskatīts, ka Tolam "ceļamaizē" doti konkrēti uzdevumi par ienesīgu saimniecisku shēmu pārņemšanu. Pēc amata zaudēšanas muitā jurista izglītību ieguvušais Tols pēdējos 10 gadus nodarbojies ar privātām konsultācijām muitas, nodokļu un loģistikas jomā.

Tolam darbs muitā bija jāpamet 2004. gada vasarā, kad mainījās politiskā vara un neizdevās 2002. gada rudenī pie varas nonākušā Jaunā laika (tagad Vienotība) iecere pārņemt savā kontrolē muitas darbu. Tols tolaik tika uzskatīts par tā laika finanšu ministra Valda Dombrovska protežē, ko zināmā mērā apstiprināja Dombrovska reakcija, kad viņa pēctecis finanšu ministra krēslā, tautpartijietis Oskars Spurdziņš muitnieku atstādināja no amata. Dombrovskis Tola atstādināšanu 2004. gada vasarā nosauca par "politisku izrēķināšanos", tā Tolu iezīmēdams kā Jaunajam laikam pietuvinātu figūru.

Tola karjeras lēciens notika 2003. gadā, laikā, kad pie varas toreizējā līdera un premjera Einara Repšes vadībā bija nonācis Jaunais laiks (tagad Vienotība). 2003. gada aprīlī tieši laikā, kad VID pārraugošo Finanšu ministriju vadīja finanšu ministrs Valdis Dombrovskis, Tols tika izraudzīts par piemērotāko VID Galvenās muitas pārvaldes priekšnieka amatam.

Bet pagāja knapi gads, kad 2004.gada martā mainījās politiskā vara. Par premjeru kļuva Indulis Emsis (ZZS), un Finanšu ministrija līdz ar VID un muitu pārgāja zaļo zemnieku koalīcijas partnera Tautas partijas finanšu ministra Oskara Spurdziņa pārziņā. Spurdziņš 2004. gada maijā Spurdziņš ierosināja pret Tolu disciplinārlietu par padoto darba nepietiekamu organizēšanu un Galvenās muitas pārvaldes priekšnieku atstādināja no amata. Formālais pamats - Latvijas muitas sliktā sagatavotība darbam apstākļos pēc valsts pievienošanās Eiropas Savienībai.

Lai gan jau tobrīd bija zināms, ka trūkumi Tola darbā tiešām konstatēti, neoficiāli kā galvenais iemesls viņa atstādināšanai bija Tautas partijas vēlme nepieļaut Jaunajam laikam lojālu cilvēku nostiprināšanos saimnieciski ietekmīgajā amatā muitā.

Oficiāli Jaunā laika pirms tam veiktās kadru pārbīdes muitā tika skaidrotas ar jaunā politiskā spēka, kas bija pasludinājis karu pret kontrabandas shēmām, vēlmi iztīrīt veco sistēmu, vietā ieliekot godīgus muitniekus. Neoficiāli un pārsvarā no politisko konkurentu puses šīs aktivitātes tika skaidrotas ciniskāk - ar jaunā politiskā spēka un to atbalstošo uzņēmēju vēlmi pārņemt savā kontrolē jau iedibinātās kontrabandas shēmas.

Novērtē šo rakstu:

0
0