Iesaki rakstu:

Ar lielu interesi lasīju Jūsu domas līdz 8.punktam: "Kā mēs varam runāt par bēgļu un imigrantu integrāciju, par kaut kādām integrācijas programmām, ja joprojām ir ārsti, kas, pārkāpjot Hipokrāta zvērestu, atsakās ārstēt bērnu, kurš nerunā latviski?"

Vai Jūs bijāt klāt šajā vizītē? Man kā sabiedrības pārstāvei tas būtu ļoti svarīgi, jo tad Jūs vienīgā neitrāli un objektīvi varētu pielikt punktu nevajadzīgai ažiotāžai un skaļi pateikt: "Jā, es tur biju, ārsts ir ļauns, meitene nesaņēma palīdzību."

Jo negribētos ticēt, ka tāda simpātisku iespaidu radoša dāma kā Jūs (turklāt vēl Rīgas domes pārstāve un Rīgas mēra kundze) atļautos publiski šādi apgalvot tikai tāpēc, ka "viena tante teica" jeb "svešā mēlē televīzijā teica māte, kas pati pat nav uzskatījusi par vajadzīgu vizītē būt klāt".

Un, ja tomēr nebijāt klāt, vai šāda apgalvojuma publiska paušana ir korekta? Vai tā nav papildu spiedienu raisoša? Vai Jums kā mēra kundzei nebūtu jāizvairās no šādu nepamatotu "faktu" bārstīšanas? Vai, liekot roku uz sirds, ticat, ka Latvijā ir kāds ārsts, kurš atteiktu bērnam palīdzību valodas nezināšanas dēļ?

Un, ziniet, diezgan droši varu Jums teikt, ka bēgļi, kas vēlas dzīvot Latvijā, drīz vien pratīs valsts valodu - katrā ziņā ātrāk par histērijas autori māti, kurai Jūs piebalsojat, un viņas meitu.

Karikatūras lietā gan daudz sarakstījāt, tikai, atšķirībā no "ļaunā ārsta lietas", te katrs pats varēja redzēt, kas ir kas...

"Es esmu Ušakovs"? Varbūt drīzāk - "Es esmu nepamatoti apvainotais ārsts, kurš pēc labākās sirdsapziņas ārstē arī tos pacientus, kuri neciena manu valsti"?