Iesaki rakstu:

Tiesā izskatāmo lietu elektroniskā sadale un lietu sadales plāns ir tikai fikcija, no kā jebkurā mirklī iespējams atkāpties „tiesas darba optimizācijas nolūkā”, - to oficiālā lēmumā apliecinājusi Jūrmalas tiesas priekšsēdētāja Svetlana Beļajeva. Šis dokuments, ko Pietiek šodien publicē pilnībā, apstiprina jau iepriekš publiskoto informāciju saistībā ar konkrētu uzņēmumu maksātnespējas procesu virzīšanā „pareizajā” virzienā un pie „pareizajiem” tiesnešiem, kuri tad pieņem „pareizos” lēmumus.

Saskaņā ar Latvijas tiesu portālā pieejamo informāciju par Jūrmalas pilsētas tiesas lietu sadales plānu tā 1.1.punktā noradīts, ka Jūrmalas tiesā ienākošās krimināllietas, civillietas un administratīvo pārkāpumu materiāli tiek sadalīti elektroniski. Plāna 1.4.punktā noteikts, ka Jūrmalas pilsētas tiesas tiesnešu specializācijas noteiktas, pamatojoties uz Tiesu administrācijas izstrādāto klasifikatoru un tiesnešu profesionālajām zināšanām.

Savukārt plāna 2.punktā norādīta Jūrmalas pilsētas tiesas tiesnešu specializācija, saskaņā ar kuru maksātnespējas procesa lietas Jūrmalas pilsētas tiesā skata divi tiesneši – Ilze Freimane un Dzintra Danberga. Savukārt Beļajeva pie maksātnespējas izskatītājiem nav pieminēta. Turklāt tiesu arhīvi nerāda kaut vienu maksātnespējas lietu, kuru pēdējos gados būtu izskatījusi tiesnese Beļajeva.

Taču, kā Pietiek jau informējis, smagās finanšu problēmās nonākušās AS Rīgas Kinostudija akcionāri šoruden bija konstatējuši, ka uzņēmuma tiesiskās aizsardzības plāna lietu Jūrmalas tiesas priekšsēdētāja, tiesnese Beļajeva izskatīšanai tomēr iedalījusi tieši sev, neraugoties uz to, ka viņai līdz šim nemaz nav bijusi noteikta specializācija maksātnespējas lietās.

Tas nozīmē, ka šajā gadījumā, saņemot lietu no Jelgavas tiesas, Jūrmalas tiesā nav tikusi ievērota elektroniskā lietu sadales kārtība, kuru saskaņā ar tā paša plāna 1.3.punktu būtu bijis jāveic pašai Beļajevai. Iedalījusi sev šo lietu, Beļajeva šā gada 25. septembrī ar nepārsūdzamu spriedumu noraidījusi Rīgas Kinostudijas tiesiskās aizsardzības procesa pieteikumu, par kuru bija izlēmuši uzņēmuma akcionāri, tostarp arī Kultūras ministrija.

„Jūrmalas tiesas priekšsēdētāja S.Beļajeva, iedalot pati sev izskatīšanai konkrēto AS Rīgas Kinostudija tiesiskās aizsardzības procesa lietu, ir acīmredzami un rupji pārkāpusi Jūrmalas pilsētas tiesā noteikto lietu sadales kārtību un principus, kā arī ignorējusi faktu, ka viņai nav nepieciešamo profesionālo zināšanu, lai specializētos šāda veida lietu izskatīšanā,” – ar šādu argumentāciju Rīgas Kinostudijas akcionāri Beļajevai bija pieteikuši noraidījumu.

Kā nu izrādījies, Beļajeva visu šo plānu pārtaisījusi pa savam ar šādu argumentāciju: „Saskaņā ar likuma „Par tiesu varu" 33.panta trešās daļas 4.punktu - tiesas priekšsēdētājs atbild par lietu un citu pienākumu sadali starp tiesnešiem. Saskaņā ar Jūrmalas pilsētas tiesas lietu sadales plāna, kas apstiprināts 2012.gadam, 5.3. un 5.4.punktiem, tiesas priekšsēdētājam ir tiesības atkāpties no lietu sadales plāna gan tiesas darba optimizācijas nolūkā, gan mainoties tiesnešu specializācijai. Tiesas darba optimizācijas nolūkā ar 2012.gada 12.jūnija tiesas priekšsēdētājas rīkojumu ir veiktas izmaiņas lietu sadales plānā un specializācija maksātnespējas lietās tika noteikta tiesnesei S.Beļajevai.”

Ar šo Beļajevas argumentāciju ir bijis pietiekami, lai viņa noraidītu sev pieteikto noraidījumu, atzīstot, ka „tas ir balstīts tikai uz AS Rīgas kinostudija pārstāvja subjektīviem uzskatiem, pieņēmumiem, tiesu iekšējā normatīvā regulējuma nepārzināšanu, informācijas trūkumu un vēlēšanos ietekmēt tiesnesi pirms iesāktā procesa pabeigšanas.

Pietiek Jūrmalas pilsētas tiesā pagaidām nav izdevies saņemt nekādu skaidrojumu ne par to, kāda tieši darba optimizācija tiesā bijusi nepieciešama, kāds ir bijis optimizācijas plāns, kas to izstrādājis un kur ar šo plānu varētu iepazīties, ne arī par to, uz kāda pamata Beļajeva pēkšņi nolēmusi, ka viņa turpmāk ir pietiekami specializējusies maksātnespējas lietās.

Tikmēr Beļajeva jau vērsusies pie tieslietu ministra Jāņa Bordāna, informējot viņu par to, ka „notiek rupja iejaukšanās lietas izspriešanā, mēģinot ietekmēt un iebiedēt tiesnesi ar iespējamām sankcijām pret viņu”. Šādi viņa traktējusi to, ka zināšanai saņēmusi Kultūras ministrijas valsts sekretāra iesniegumu.

Tas adresēts Augstākās tiesas priekšsēdētājam Ivaram Bičkovičam, Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājai Sandrai Strencei un ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram, „lūdzot izvērtēt AS Rīgas Kinostudija iesniegumā norādīto Jūrmalas pilsētas tiesneses Beļajevas rīcību un tās atbilstību normatīvajiem aktiem”.

Beļajevas sašutumu izraisījis fakts, ka iesniegums „adresēts ir tiesu varas pārstāvjiem, kuriem saskaņā ar speciāliem likumiem ir piešķirtas tiesības izvērtēt zemāk stāvošo instanču tiesnešu darbu, bet tiesnesei tas nodots tikai zināšanai un pirms tiesas sēdes”.

Pietiek šodien publisko gan Rīgas Kinostudijas izteikto noraidījumu tiesnesei Beļajevai, gan viņas lēmumu par tā noraidīšanu.