Iesaki rakstu:

Nesen Latvijas Energoefektivitātes asociācija saņēma uzaicinājumu no Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā 1. jūnijā piedalīties diskusiju ciklā par diviem šobrīd aktuāliem ES darba kārtības jautājumiem. Viens no tiem - “Latvijas dalība Enerģētikas Savienībā: iespējas un izaicinājumi”, ko apmeklēs arī EK viceprezidents Marošs Šefčovičs. Noteikti aiziesim. Īpaši jau tādēļ, ka vismaz mēnešus astoņus mēģinājām iedzīvināt šīs te pašas Enerģētikas Savienības uzstādījumus Latvijā.

Klausoties valstsvīru runās un lasot kārtējos rakstus par nepieciešamību stiprināt enerģētisko neatkarību, diversificēt enerģijas piegādes, un apzinoties, ka beidzot no 2017. gada aprīļa tomēr plānots atvērt valsts gāzes tirgu, Latvijas Energoefektivitātes asociācija kā nozares organizācija nolēma aktīvi iesaistīties.

Galu galā arī Eiropā politiskie uzstādījumi atbilst - nesen februārī tika prezentēts plāns par Eiropas Enerģētikas savienību, kas ir viena no EK prezidenta Junkera prioritātēm un balstās uz šādiem pieciem pīlāriem: droša piegāde, vienots enerģētikas tirgus, energoefektivitāte, emisiju samazināšana, pētniecība un inovācijas.

Kā steidz norādīt Eiroparlamenta Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejā strādājošais un lielākās Eiropas parlamenta grupas – Eiropas Tautas partijas enerģētikas politikas koordinators un virzītājs Krišjānis Kariņš, "plāna stūrakmens ir Eiropas Enerģētikas savienības izveidošana un tā mērķis ir samazināt ES kopējo enerģijas importa atkarību, īpaši no tās galvenās piegādātājvalsts Krievijas. Plāns paredz pilnveidot un savienot elektrības un dabasgāzes vadu tīklus starp visām ES dalībvalstīm, nodrošinot tam kopējos līdzekļus. Tas ir nepieciešams, lai varētu izveidot patiesi apvienotu enerģijas tirgu, kurš ne tikai nodrošinātu patērētājiem pēc iespējas lētākas cenas, bet vienlaikus samazinātu jebkuras valsts atkarību no kāda konkrēta piegādātāja vai pat enerģijas avota. Ja elektrība un gāze varētu brīvi plūst pāri valsts robežām tirgus apstākļos, tad Krievijas ietekme ES kopumā strauji samazinātos".

Svēta lieta. Bijām jau atsaukušies uzaicinājumam piedalīties pašlaik uz rudeni noliktajā Baltijas Ekonomikas foruma konferencē par enerģētikas jautājumiem Baltic Energy 2015, kur auditoriju jāiepazīstina ar redzējumu par Enerģētikas Savienību Latvijas kontekstā. Tāpat asociācijai jau labu brīdi īsti netika izmantots savulaik ar Sorosa fonda atbalstu izveidotais portāls www.energetika.lv , ko saredzējām kā pamatu enerģētikas politikai jaunajā - Enerģētikas Savienības griezumā, sak, kur nu vēl labāka vietne šai tēmai Latvijā.

Radījām īpašu koncepciju par Baltijas Enerģētikas aliansi - kompetences centru, kas līdzdarbotos enerģētikas politikas veidošanā nacionālajā līmenī, veicinot reālu tās diversifikāciju un energoapgādes drošību, informējām plašsaziņas līdzekļus. Šo redzējām esam kā patiesu instrumentu reālam veiksmes stāstam enerģētikā, kas gan būtu atbalsts Enerģētikas Savienībai, gan uzlabotu Latvijas tēlu (kas passtāvīgi tiek daudzināta par vājāko ķēdes posmu ES enerģētiskajā neatkarībā), gan arī būtu kaut kas, kas vismaz nedaudz kompensētu Lietuvas sašķidrinātās gāzes termināla plašo publicitāti un ģeopolitisko rezonansi. Atlika vien meklēt sabiedrotos, atbalstītājus un sadarbības partnerus.

Izsūtījām vēstules, pievienojām koncepciju, Baltijas Enerģētikas alianses idejas sākotnējo publicitāti (arī angļu valodā no The Baltic Course), energetika.lv zīmolu, sagatavojām prezentāciju. Uzrunājām gan Eiropas parlamenta deputātus, gan atbildīgos Eiropas Savienības politiķus, gan ar enerģētiku saistītus politiski aktīvus cilvēkus un augsti stāvošus padomniekus, gan lielākās valsts enerģētikas kompānijas un, protams, LR ekonomikas ministri un viņas biroja vadītāju (cita starpā cienījamu enerģētikas politikas profesionāli).

Rezultāti? Precīzi divi. Satikāmies ar vienu no uzņēmumiem - nacionālās enerģētikas gigantu, kas novēlēja mums veiksmi projekta īstenošanā, un apmeklējām Briseli, kur tikāmies ar viena Latvijas pārstāvja Eiropas Parlamentā atsaucīgajiem biroja darbiniekiem. Jā, pēc garāka laika saņēmām īsu, pastarpinātu vēsti no cita eiroparlamenta deputāta - Kariņa kunga (kuru kā Eiropas Tautas partijas enerģētikas politikas koordinatoru un virzītāju tikām pievienojuši kā līdzadresātu frakcijas vadītājam sūtītajā vēstulē), kurš divos teikumos savas partijas kolēģim atzinīgi novērtē šo iniciatīvu un min, ka nepieciešams padomāt, kā to var atbalstīt. Tas arī viss.

Sapratām, protams, ka uzrunātie ir krietni noslogoti cilvēki, un neturpinājām, bet nolēmām piedāvāt vismaz www.energetika.lv vietni kādam no šiem pašiem adresātiem pārņemt un attīstīt tālāk. Galu galā žēl, ka tik atbilstoša komunikāciju iespēja pašlaik tik aktuālajiem enerģētikas jautājumiem, ja ne ES politiskajiem uzstādījumiem, stāv neizmantota. Atbildes atkal - precīzi divas. Viena eiroparlamentārieša birojs atzinās, ka trūkst cilvēkresursu, bet otra padomnieks atbildēja, ka dažādu un nedefinētu iemeslu dēļ no šī piedāvājuma ir jāatsakās.

Šim stāstiņam jau nav nekādas īpašās morāles. Viss kārtībā! Paši jau esam vainīgi, domājams, ka nopietniem ārvalstu enerģētikas koncerniem būtu bijusi lielāka interese sadarbībai. Bet uz 1. jūnija diskusiju “Latvijas dalība Enerģētikas Savienībā: iespējas un izaicinājumi” gan aiziesim. Varbūt EK viceprezidentam Enerģētikas Savienības jautājumos Marošam Šefčoviča kungam ir kādas idejas kā šo dalību veicināt.