Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Ja kaut kas patiešām pārsteidz saistībā ar sestdienas tautas nobalsošanas rezultātiem, tad tikai viens – pašu atlaisto reakcija.

Man pašam mūžā nav gadījies tikt atlaistam no darba, bet pieļauju, ja tā gadītos un ja man akurāt par šo faktu vajadzētu izteikties publiski, es atkarībā no personiskā noskaņojuma, nākotnes perspektīvām un citiem apstākļiem lamātu bijušo darba devēju, kurš, lūk, neko nesaprot no īstās mantas, stāstītu, ka vīnogas ir skābas un šis darbs man patiesībā nemaz tā īsti pie sirds negāja, vai varbūt pat atzītu, ka šo to jau nu laikam varēju darīt arī labāk.

Lai vai kā, man nez vai ienāktu prātā kaut vai tuvā draugu lokā mēģināt kādam ieskaidrot, ka vispār jau šī nemaz nav tāda īsta atlaišana, ka varbūt pēc jau maza brītiņa mani paņems atpakaļ tā vienkāršā iemesla dēļ, ka vispār atlaists esmu nevis es, bet kāds man vienkārši attāli līdzīgs, bet nu noteikti, noteikti, noteikti ne es pats.

Savukārt simt gudrās galvas, kuras sestdien no darba atlaida ar 650 tūkstošiem balsu pret nepilniem 38 tūkstošiem, uzvedas tieši tik jokaini, - un ne citādāk. Jo – vai jūs varat nosaukt kaut dažus no šī simtnieka, kuri jums būtu godīgi pateikuši ja ne pirms referenduma, tad vismaz tagad: jā, mani atlaida, tāpēc ka es nederēju, neuzvedos, nerīkojos tā, kā būtu vajadzējis, un tāpēc mani arī palaida pasaulē ar nospiedumu uz pēcpuses?

Nē, nekā tamlīdzīga. Tā vietā atlaistais Aleksejs Loskutovs visā nopietnībā apgalvo, ka nekādu īpašu pārmaiņu Vienotības kandidātu sarakstos nebūšot: sak, kas par to, ka jūs mūs izmetāt gan pa logu, gan pa durvīm, - mēs, lūk, atpakaļ pa skursteni, un nekur jūs neliksieties!

Atlaistajam Augustam Brigmanim vienīgais sirdij mīļais premjera kandidāts ir Aivars Lembergs. Atlaistais Valērijs Agešins no Saskaņas centra visā nopietnībā nevis tausta personisko pēcpusi ar balsojuma nospiedumu, bet gan gvelž par to, ka nākamajās vēlēšanās nevajadzētu kandidēt... nē, nevis viņam, jaukajam, bet gan vienotībniekiem.

Un, protams, neviens, neviens, neviens no viņiem neatzīst kaut kripatiņu savas vainas – ne paši atlaistie, ne viņu politiskie kompanjoni. Klusē sīkais blēdītis un nekompetences kalngals Kampars, klusē pērkamā Bendrāte ar savu pakluso „atstrādāšanas” līgumu Lembergam, klusē gļēvais Kristovskis, kurš naudas devējam gatavs piekrist tik ilgi, kamēr par to nav publiski jāatskaitās, klusē Pindacīša Čigāne, klusē aizkulišu lietu bīdītāji Āboltiņa un Jaunups, klusē kaunīgais mahinators Štokenbergs – un tā tālāk, un tā tālāk.

Un, protams, tas neattiecas tikai uz Vienotību vien. Klusē visa varza no Saskaņas centra, kas savu pērkamību uzskatāmi parādīja Valsts prezidenta vēlēšanās, klusē citreizējais mutes bajārs Šlesers un visu pasaules ļaundaru apceltais Šķēle, visa Lemberga kabatas vaukšķu kompānija no zaļzemniekiem: spriežot pēc publiskajiem izteikumiem, neviens no viņiem nejūtas atlaists personiski, - nē, tie noteikti bija tie citi, bet tikai ne šis konkrētais indivīds, kurš ir atkal gatavs līst 11. Saeimā.

Ar vārdu sakot, turpinot diskusiju par to, ir tad latviešu tauta no cērpamās un blējošās sugas vai tomēr ne, varētu teikt tā: ja šī te tauta, kura tik lielā vienprātībā atlaida 10. Saeimu, nebūs tik prātīga, ka nepaņems uz 11. Saeimas vēlēšanu balsošanas kabīnēm līdzi pašu atlaisto 100 gudro galvu sarakstu un no sava izvēlētā jaunā kandidātu saraksta neizsvītros vismaz četras piektdaļas no šā sasaukuma Saeimā tupējušo, - nu, tad nu arī atkal saņems pēc nopelniem.

Novērtē šo rakstu:

0
0